Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 28. augustā, 15.00 stuņdēs Bronislavys Martuževys dzejis kliets duorzā, Modūnis nūvoda Indrānu pogosta Dārziņūs 1, nūtiks divdaleigs tradicionalais dzejneicys vierteibu i montuojuma gūdynuošonys pasuokums, informej Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja”.

Sevkuru godu B. Martuževys fonds “Rakstītāja” sadarbeibā ar Lubuonys nūvoda pošvaļdeibu (niule Modūnis nūvoda Lubuonys apvīnuotuo puorvaļde) i vysaidu projektu atbolstu dzejneicys vuorda dīnā organizej Lubuonys dzejis dīnu Bronislavys dzejis kliets teritorejā.

15.00 stuņdēs “Kā varētu izskatīties piemineklis mūsu dzimtai?” – dzejneicys idejis atkluosme tieļnīka Ģirta Burvja “Rakstu akmeņos”.

15.30 stuņdēs B. Martuževys tautysdzīsmis izdzeivoj Ēriks Zeps, postfolklorys grupa “Rikši”, Julgī Stalte, folklorys kūpys “Saivenis” (Bierzpiļs), “Lubāna”, “Krauklēnieši”.

Dārziņu teritorejā atkluosim jaunu muokslys i vidis objektu – tieļnīka Ģirta Burvja veiduotuo breivdobys akmeņa duorza “Broņislavas rakstu akmeņi” 1. pūsmu – vairuoku monumentalu laukakmiņu kompoziceju, kurai īdvesme smalta nu dzejneicys liktiņgaitom i dzejis. Duorza teritorejā jī atguodynuos atvārtu auditoreju, kurymā tykdami, varim redzēt, skaiteit, just. Iz akminim ir vysaiduos tehnikuos veiduoti roksti, vysaidu materialu apvīnuojums stilistiski vīnuotā tieļnīka autortehnikā. Akmiņa tāls ir daudzkuort īraksteits ari Martuževys dzejā: “Es tikai akmens vārtu stabā. / Un akmens nemīl kustināms.” Īsadvasmojūt nu Martuževys izsaceituos idejis, kaids varātu izavērt pīmineklis Martuževu dzymtai, izveiduota golvonuo kompozicejis skulptura “Loga / Krusta akmens”, kai ari div sādakmini “Rakstu rakstu” akmiņs i “Liepas” akmiņs. “Broņislavas rakstu akmeņi” duorza vidē atsateisteis pakuopeniski – kotru godu pīvīnojūt pa jaunam akmiņa tālam, partū vēļ div akmini ir viņ nūlykti i gaideis muokslinīciska rysynuojuma. Sovutīs tū īvoda napalels, syunom kluots laukakmiņs, atvasts nu Bronislavys dzymtuo Slavītu cīma ceļu krystceļu – kai simbols dzymtys pyrmsuokumam.

Zigurds Vidiņš ar kinokameru dokumentej rokstu akmiņuveiduošonys nūtikšonys.

Duorza teritorejā pi Dzejis kliets izskanēs programa “Broņislavas tautasdziesmas”, kura veiduota nu tautysdzīšmu stilistikā sacarātom B. Martuževys dzīsmem – tū gatavej latgalīšu energiskuokuo postfolklorys grupa “Rikši”, juos liders Ēriks Zeps i Latvejis vacuokuos folklorys kūpys “Skandinieki” vadeituoja Julgī Stalte. Pīsadaleis ari folklorys kūpys “Saivenis”, “Lubāna”, “Krauklēnieši”.

Koč ari Martuževi nu Latgolys puorsacēle iz Lubuonys nūvoda “Lazdiņām” 1927. godā, vys tyka apmaklāta dzymtuo Bieržu bazneica, tur Slavītu kopūs paglobuoti dzymdynuotuoji. Bieržu bazneicā Bronislava pīdzeivuoja Dīvmuotis Breinumdareituojis svieteibu, sovu Treju Zvaigžņu ordini jei nūvēlēja dzymtys bazneicai i tys ir nūlykts iz Bieržu bazneicys Dīvmuotis oltora. Turūt gūdā Latgolu, dzejneica beja patīsa Latvejis patriote myuža garumā. Dīvs, dzymta i Latveja – treis golvonuos myuža vierteibys.

Kod 1980. godu vydā pi dzejneicys suoce braukt folkloristi, jei kai eistuos tautys dzīsmis jim īdzīduoja ari sovejuos, tautysdzīšmu stilistikā pošsacarātuos. Vairums nu jūs ir sacarātys latgaliski. Tān jau daļa nu jūs pateišom ir folkloriziejusīs bez autoris vuorda. Juos arhivā mozūs bloceņūs ir pīraksteiti i vuordi, i daļai ari notys (Jūlija Rozīša škola Rēzeknis Školuotuoju institutā! – jei saceja). Svareiguoka par sovu autoreibys vuordu jai beja gribiešona, kab dzīsmis teik saglobuotys i lai juos dzeivoj. Izaruoda, Latgolā plaši folkloriziejusīs dzīsme “Gona gūda, gona gūda / Laiks ir gūdu prast” – ari ir B. Martuževys sacarāta. Par tū jei 1985. gods 28. janvarī roksta sovā dīnysgruomotā. Itei dzīsme ari ir davuse projektam i ari pasuokumam nūsaukumu: laiks ir gūdu prast!

Interveju ar B. Martuževys fonda “Rakstītāja” vadeituoju Annu Eglienu par Bronislavys i šudiņdīnys vierteibom var skaiteit ITE.

Pasuokuma organizatori prīcuosīs gostus redzēt aiz laika – varēsit pyrms pasuokuma pasastaiguot duorzā, īsapazeit ar Dzejis kliets orūdim, dzejneicys pagreidis godim veļteitū spīgeļviersa slāptuvi, dzejis kūzulim, salikt ari kaidu dzejis puzli. “Nav avots līdzi paņemams, / Pie avota ir jāatgriežas!” – tai B. Martuževa.

Sovys akmiņa fosileju i Latvejā salaseitūs eipašūs akmiņu kolekcejis eksponēs Vilnis Strautiņš i Andrejs Valainis. Byus vareiba īsaguoduot Lubuonys sātysražuotuoju lauku lobumus.

P. S. Pasuokumu apmeklēt aicynuotys vakcinātys ci Covid-19 puorslymuojušys personys, paruodūt dereigu Covid-19 sertifikatu i personu aplīcynūšu dokumentu. Pasuokums nūtiks duorzā, ir juopajam leitamieteleiši i kaids dečeits, kur apsasēst, – vysim sādvītu var napītikt.