Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ar augusta izskaņu nasabeidz turisma sezona – byus atvosora, zalta rudiņs. Vysaidu projektu aktivitatēs pa vosoru radeitys jaunys lītys Latgolys apceļuotuojim, viestej ar turismu saisteitu instituceju relizis.

Garūs puorguojīņu maršruts “Ezertaka”

Garūs puorguojīņu maršruts “Ezertaka” ir vīns nu treju itaida veida maršrutu Latvejā, da ituo cytūs nūvodūs ir izveiduoti maršruti “Jūrtaka” i “Mežtaka”. Latgolys regionā izteikti datryukst pastaigu stygu, kas byutu garuokys par pīcim kilometrim, tai kai pādejūs godu turisma tendencis nūruoda iz dobys turisma pīaugūšū popularitati pasaulī i ari Latvejā, Latgolys Turisma asociaceja (LTA) itūvosor suokuse garūs puorguojīņu maršruta “Ezertaka” eistynuošonu.

“Ezertaka” ostoitnīka formā puorkluoj gondreiž vysu Latgolys regionu i kūpumā veidoj ap 1070 km garu maršrutu. Kod markiešona tiks pabeigta, itū maršrutu varēs izstaiguot sevkurs interesents, sekojūt kruosys markiejumim (bolts-zaļs-bolts), uzleimem ci izmantojūt tīšsaistis karti i personeiguos navigacejis īreicis.

Koč ari itūšaļt ir markāts viņ pi pusis “Ezertakas” maršrutu, LTA jau ir sasaskuoruse ar gadejumim, kod kruosys markiejumi teik nūjimti i uzleimis nūplāstys. LTA lyudz saprūtūši izaturēt pret cytu īguļdeitū dorbu i namaituot asūšūs markiejumus. Sovutīs, ka sovā pusē asat sasastopuši ar markiejuma maituojumim, aicynoj sasazynuot ar sova regiona Turisma informacejis centru ci informēt LTA.

Ekspoziceja Daugovpiļs cītūkšņa Nikolaja vuortūs

Daugovpiļs cītūkšņa Nikolaja vuortūs izvītuota jauna viesturis ekspoziceja “Nikolaja vārti – durvis pagātnē”, informej Daugovpiļs cītūkšņa Kulturys i informacejis centrs.

Daugovpiļs cītūksnī viesturiski beja izbyuvāti četri vuorti, bet taišni Nikolaja vuorti atsaškira nu puorejūs ar sovu unikalū uorejū izskotu i suonu telpu asameibu. Senejuokūs laikūs suonu telpys tyka izmontuotys kai sardzis telpys i eislaiceiga īslūdzejuma kamerys. Tok myusu dīnuos jom ari tyka atrosts pīlītuojums. Jau vairuokus godus vuortūs atsarūn suveniru veikals i Plykspuorņu centrs.

Tok sūpluok asūšuos tukšuos suonu telpys tyka izlamts puortaiseit par nalelu viesturis ekspoziceju ar lelu artefaktu daudzumu. Viesturis mīļuotuoji varēs atrast tī daudz kū interesantu. Ekspozicejā ir īkļauti cītūkšņa plāni, padūmu armejis uniformys, viesturiskūs ceglu i apdaris elementu kolekceja, viesturiskī civilūs āku i nūcītynuojumu lūgi i durovys, kai ari daudz kas cyts.

Ekspozicejis svineiga atkluošona nūtiks ūtardiņ, 24. augustā, 14.00 stuņdēs. Jaunuo ekspoziceja daīmama nu 10.00 da 19.00 stuņžu. Kab apmaklātu ekspoziceju ir juosagrīž Daugovpiļs cītūkšņa Kulturys i informacejis centrā, kab īsaguoduot ekspozicejis apmekliejuma beletu. Ekspozicejis apmekliešonys cena: 1 eiro pīaugušajim; 50 centi školānim, studentim, seniorim i personom ar eipašom vajadzeibom.

Muzykals sūleņš Preiļu parkā i maršruts “630 sajūtu verstis”

Augusta suokumā Latvejis–Krīvejis puorrūbežu sadarbeibys programys 2024.–2020. gods projektā “630 verstis pilnas sajūtām” Preiļu parkā pretim Oduma i Īvys salenis tyltam pastateits sūleņa ansamblis, kas sastuov nu kūka sūla i div uora muzykys instrumentim – kajona i mozūs zvonu  bungu, informej Preiļu nūvoda TIC vadeituoja Iveta Šņepste.

Mozuos zvonu bungys sastuov nu sešu īstruoduotu “mieļu” instrumentā, treis savīnojūšu stativu i pamata bolsta. Zvonu bungys ir veiduotys C mažorā piec senejuos skaņkuortys – pentatonikas. Sytūt ar rūkom vysaidūs styprumūs, puorsamej ari skanis intensitate. Kajons sastuov nu cīš iztureigys uora bungys – rezonejūšys “kastis” – iz juos drūši var sēstīs i spēlēt aba sist pa jū ar rūkom, veidojūt ritmiskys skanis.

Obejis muzykaluos īkuortys ir izgataveitys nu naryusejūša tārauda, dūmuotys breivdobys apstuoklim vysūs godalaikūs, i ir paradzātys spieliešonai ar rūkom. Obejom skanis ir pīklusynuotys, rodūt nūskaņu, kab natraucātu ni dzeivū radeibu apleicejā ainovā, prūdā, ni cytus apmaklātuojus. Aicynojam saudzeigi izaturēt pret jaunajim vidis objektim parkā! Itys ir tikai vīns nu Preiļu nūvoda pošvaļdeibys īgivumu itymā  projektā. Pasuokumu apmaklātuoji i pošvaļdeibys socialūs teiklu sekuotuoji nūteikti byus pamanejuši, ka Preiļu piļs Boltajai dāmai niu ir jauns, skaists tārps. Taipat itymā projektā īguoduoti 19. g. s. pītyvynuoti tārpi grafa Borha i grafīnis attāluotuojim!

Projektā sadarbeibys partneri vēļ izstruoduojuši turisma maršrutu “630 sajūtu verstis”. Dobys i kulturys mīļuotuoji ir aicynuoti apmeklēt vītys, kur viesturis elpa sasavej ar Eiropys uorejū pīrūbežu. Maršruts nu Kruoslovys leidz Olyuksnai Latvejis teritorejā tuoļuok turpynojās Krīvejā leidz Pavlovskai Sanktpīterburgā, apvīnojūt vīnā sajiutu ceļā vītys, kurys vēļ nav daudz turisma ceļvežūs apraksteitys. Ir izdūts bezmoksys jaunuo maršruta buklets i radeits īdvasmojūšs maršruta video.

Par portala lakuga.lv gasteišonu Preiļu parkā  i sarunu var skaiteit ITE.

Vidis objekts “Rogovka”

Pošā Rogovkys centrā dzeivuotuojus i garumbrauciejus aicynoj pi seve lelys rogovys, kas vad cīma nūsaukumu “Rogovka”, informej ituo projekta i Nautrānu sporta hallis-KN vadeituoja Inga Vigule.

Ituo vidis objekta ideju realizēja Nautrānu pogosta puorvaļde ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys Kulturys nūdalis Radūšūs dorbu konkursa finansialu atbolstu. Vidis objekta skicis tyka izstruoduotys sadarbeibā ar datordizaineri Jolantu Trimalnieci, kas struoduoja J. Soikāna Ludzys muokslys školys Nautrānu filialē i Nautrānu vydsškolā par vizualuos muokslys školuotuoju. Sovutīs rogovys i uzrokstu izgataveja nautrānīts, matynuotuojs ar lelu pīredzi Dainis Vonogs.

Rogovys ir 8,8 m garys, 1,10 m plotys i vad 1,8 m augstus burtus. Kūpejais vidis objekta garums – rogovys kūpā ar ilksim – 13 metri. Ir plānuots, ka vidis objekts kas pa laikam puorsteigs ar sovu maineigū izskotu, bet, kai tys nūtiks, teik turāts nūslāpumā.

Parkū taišni rogovys i Rogovka? Par tū stuosta teika “Kai cielīs Rogovkys nūsaukums”:

Pyrms daudzim godim cīma krystceļūs beja vīta, kurai nabeja sova nūsaukuma. Apleicīnē jei taida beja vīneiguo, puorejom vītom jau beja nūsaukumi izdūmuoti. Kaidu dīnu ituos apdzeivuotuos vītys krūgā sasatyka veiri i sprīde, ka itai vairuok navar. Vītā krystceļūs ir gon bazneica, gon krūgs, bet nūsaukuma nav. Vys jau cīši gryuši beja izdūmuot, kai tod jū saukt. Tai jī tī ilgi sprīde i sprīde, bet izsprīst nikuo navarēja, cikom vīns īsasauce: “Reit byus tiergs. Kaidu  preci pyrmū atvess, tai i sauksim!” Vysi pīkryta i sarunuoja sasatikt agri nu reita. Tai, gaismeņai austūt, vysi atguoja i gaideja, kaida tod tei pyrmuo prece byus. I pyrmuos atvede rogovys. Tai vītu nūsauce par Rogovku. (Teiku pierakstejuse Veronika Dundure.)

Juodasoka, ka volūdnīki itai cīma nūsaukuma izceļsmis versejai napīkreit. Latgolā ir ari cyti vītvuordi ar Rogov-, vysdreizuok vītvuorda pamatā uzvuords.

Pīminis pluoksne Valentīnam Hodjukam

5. augustā iz Rēzeknis piļsātys bārnu-jaunatnis sporta školys paldbaseina uorsīnys atkluota pīminis pluoksne vīnam nu pyrmūs peļdiešonys sporta aizsuociejim Rēzeknis piļsātā Valentīnam Hodjukam, informej Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituoja p. i. Sanita Aizupiete.

Ideju par pīminis pluoksnis napīcīšameibu īrūsynāuoja Rēzeknis piļsātys peļdiešonys veteranu iniciativys grupa, kas granita pīminis pluoksnis izgataveišonu i pīlikšonu veice par grupā salaseitajim leidzeklim.

Valentīns Hodjuks trenera dorbu suoce 1972. godā, jaunajā paldbaseinā i beja vīns nu pyrmūs peļdiešonys suociejim Rēzeknis piļsātā. Vairuok nakai 40 godu ilgajā trenera karjerā jis izaudzynuoja vairuoku talanteigu i slovonu paldātuoju paaudzis, kuru skaitā ir taidi paldātuoji kai Vladimirs Stoljarovs, Igors Tupits, Svetlana Grišina, Iļja Kolesnikovs i vairuoki cyti, kuri ar cīnu aizstuoviejuši na viņ piļsātys, bet ari vaļsts gūdu vysaida mārūga saceņseibuos.

Ari piec sporta karjeris pabeigšonys vairuoki audziekni redzēja juo autoritatis personu, pi juo varēja grīztīs piec padūma i paleidzeibys, kū jis nivīnam naatsaceja. Valentīns Hodjuks beja ari veteranu peļdiešonys kusteibys dybynuotuojs Rēzeknis piļsātā. Juos daleibnīki ari šudiņ ar cīnu i gūdu pīsadola vaļsts, Eiropys i Pasauļa mārūga peļdiešonys čempionatūs.