Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Tiuleņ suoksīs jauns vuiceibu gods. Školuos, kur grib vuiceit latgalīšu volūdu, jis sūluos byut ar leluokom īspiejom. Gribim pīgrīzt viereibu vīnam latgaliskam resursam uorpus školys – muzejpedagogiskuos programys. Tuos var īdrūsynuot ari pošus šuorbeigūs školuotuojus sasatikt ar latgaliskū, koč voi pāvārojūt, kai ar tovim školānim jamās muzeja pedagogs latgaliski. Tys izmontojams na viņ školānim, tok, jo eipaši Covid-19 īrūbežuojumu apstuokļūs, taidom nūdarbeibom dasasoka ari saimis. Rokstā – par latgalisku muzejprogramu popularitati, par atškireigu muzejnīku pīredzi.

Par muzeju pīduovuojumu zyna mozuokuo daļa

Par vajadzeibu školā vuiceit latgalīšu volūdu i dziļuok īpazeit Latgolys kulturys vierteibys satykts gona daudz komentaru. Pi roksta “Izstruoduoti nūvodu vuiceibys i latgalīšu rokstu volūdys programu paraugi” portals aicynuoja skaiteituojus pīsadaleit aptaujā, atbyldūt iz vaicuojumu voi komentejūt par Latgolai veļteitū pīduovuojumu nūvodu vuiceibys programys paraugā. Aptaujā pīsadaleja viņ 7 cylvāki (3 – labi izstruoduota, 3 – lobojama i papyldynojama, 1 – nazynu). Itys līk portala komandai aizadūmuot napraseit sovim skaiteituojim puoruok apgryutynūšys lītys – atbiļdēt iz vaicuojumim, pyrms kuru juopuorsaver vairuoku puslopu dokuments.

Ituos aptaujis vaicuojums “Voi esi dzierdiejs, zini par muzejpedagogiskom programom ar latgalisku saturu?” atbyldams piec pīredzis. Aptauja beja socialajūs teiklūs “Facebook”, “Instagram” i “Twitter”, kūpā atbiļdiejuši 87 ļauds: 25% saceja “nui”, 75% saceja “nā”. “Facebook” komentarūs tyka aizdūts vaicuojums, kas ir muzejpedagogiskuo programa. Tei ir aktivitate, stuņde bārnim, školānim, interesentim muzejā par kaidu temu, kas ir konkretuo muzeja specializaceja. Nu aptaujis var pīzeit, ka par muzejpedagogejis programom vyspuor i par tom, kam latgalisks saturs, vajadzātu informēt vairuok.

Sovutīs pīcu appraseitūs muzeju puorstuovi pīzeist, ka jūs pīduovuojumam vēļ specialys reklamys navajag, izstruoduotuos programys ir gona pīpraseitys, atbylst muzeju kapacitatei. Vysplašuokais muzejpedagogiskūs programu pīduovuojums vyspuor nu Latgolys muzeju ir Latgolys Kulturviesturis muzejam – 19, jī voda specialys nūdarbeibys cylvākim ar redzis trauciejumim, bārnim ar eipašom vajadzeibom, kas ir cīš vajadzeiga i pīpraseita programa, storp tūs vysu latgaliski – “24 stuņdis latgalīts” vydsškolānim. Tok ari cytuos programuos ir saskare ar latgalīšu volūdu, pīmāram, “Cilvēka bērns”.

Latgolys Kulturviesturis muzeja direktoris vītineica Ineta Atpile-Jugane pastuosta par muzejpedagogiskūs programu popularitati: “Kai suoce dorbuotīs kulturizgleiteibys programa “Latvijas skolas soma”, caur kurū školys varēja dasasaceit nūdarbeibom, myusu muzeja pedagogs aizaeļss skrēja nu vīnys nūdarbeibys iz ūtru. Pat breivu vītu nabeja pīsasaceit. Ir bejušys grupys pat nu Līpuojis i Ventspiļs, kas izalosa muzejpedagogisku programu, na ekskurseju. Tys tān ir pīpraseituoks par ekskursejom. Pat saimis ari izavielej muzejpedagogeju. Pīmāram, saime nu Reigys – muote, tāvs, div treis bārni, dzeds i baba – pasyuta muzejpedagogiskū programu par keramiku. Jī poši soka, ka lobuok jī vairuok par stuņdi jamās ar muolu kai ekskursejā staigoj pa muzeju.”

Vyss tikai latgaliski

Pamatā leidzeigi reikojās daudzi muzeji – kaida programa teik vadeita latgaliski, cytuos latgalīšu volūda pasaroda fragmentari – citatūs, vuordūs. Tok Upītē vyss nūteik tikai latgaliski.

Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns doluos par Ontona Slišāna Upītis kulturviesturis muzeja pīredzi nūdarbeibu vadeišonā: “Mums ir vairuokys muzejpedagogiskuos programys, saisteitys ar namaterialuo kulturys montuojuma omotu muoceibu. Pīmāram, bārnim teik muoceiti pamati celu jūsteņu ausšonā, solmu capuru peišonā. Vīnolga, kas atbrauc, tys teik vadeits latgaliski. Pi mums pīsasoka ari nu cytu nūvodu, bet tys taipat nūteik latgaliski. Pyrmajā breidī vysim apmulsums, tys ir pat leluoks Latgolys školu bārnūs. Atbraucieji nu cytu nūvodu pozitivā ziņā prīcojās par tū. Itamā vosorā bīži saimis braukuoja i eipaši praseja muoceit daņčus, reizem beiguos izaruodeja, ka puornūvadnīki dzymtu saknēs kū latgalisku atrūn.

Tai kai asam namaterialuos kulturys centrs,

pastreipojam omotu puormantojameibu. Vīna nu vierteibu ir ari latgalīšu volūda, tys mums pi tuo vysa pats par sevi saprūtams.

Tys ir Ontona Slišāna Upītis kulturviesturis muzejs, kū asam akreditiejuši kai namaterialuos kulturys montuojuma muzeju. Itys statuss bez latgalīšu volūdys nav īdūmojams.

Paguojušu septembri nūtyka muzeja akreditaceja, komisejā Bolvu muzeja vadeituoja beja vīneiguo Latgolys puorstuove, puorejī – nu Kulturys ministrejis, nu Vydzemis, nu Kūrzemis. Mes paruodejom vīnu muzepedagogejis programu, vysu vadejom latgaliski. Komisejis puorstuovis piec tuo ari pastreipuoja, ka

pyrmū reizi kaids muzejs nasabeist akreditacejis komisejai vadeit nūdarbeibu latgaliski, tys vysam dadūt leluoku vierteibu.”

Dorbuošonuos ar latgalīšu tekstim

Pyrmū reizi paraudzeit skaiteit latgaliski, ka tū nikod naesi darejs agruok, psihologiski vīgļuok uorpus školys. Augšdaugovys nūvoda Vabalē i Rēzeknis nūvoda Sakstagolā školānim muzeja nūdarbeibā pīduovoj latgalīšu tekstus, pīzeist, ka nimoz cik gryuši naīt.

Par itū pīredzi stuosta Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste Ilze Ozoliņa: “Programā par “Drywu” beja pīsateikušys školys nu vēļ tūreizejūs Daugovpiļs i Īlyukstis nūvodu, ari vītejī Vabalis vydsškolys bārni, kai ari vīna školotoju grupa kaida seminara sakarā. Pietejūt tekstus, interese roduos, mieginuoja laseit, burtuot i juosoka – nabeja nimoz tik slikti! Prūtams, nazynomi izaruodeja atseviški vacvuordi, bet parosti jūs mes kūpeigi izrunojam, un vyss tūp skaidrys. Dīmžāļ Covid-19 situacejis deļ tys beja juopuortrauc. Tān programys teik vadeitys grupom ar dereigim Covid-19 sertifikatim.”

Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” pīsavārsuši fabulu tekstim, direktora p. i. Inta Deksne doluos īspaidūs par školānu uztveri: “Nūdarbeiba par fabulom pīskaņuota fabulys žanra apgivei školu programā. Tei ir gona jauna programa, viņ puors grupys paspieja jū īpazeit, Covid-19 puortrauce. Dorbojamēs ar puzli i Trasuna raksteitu fabulu – analizejam fabulys uzbyuvi, kū ar jū autors gribiejs pasaceit i tamleidzeigi.

Uztvēre kai kurs. Par latgaliskū jī nabeja puorsteigti. Bet ar izlaseišonu latgaliski – veicēs kai kuram.

Tī, kas ikdīnā runoj latgaliski, tī varēja ari izlaseit. Tod jutuos cīš prīceigi, ka spiej.

Cytim tys saguoduoja problemys. Juopīzeist, Trasuna pyrms 100 godu raksteituo volūda atsaškir nu myusdīnu runuotuos volūdys, tys radeja koč kaidys niansis uztverē. Ari vaicuojumi par puors vuordu nūzeimi beja.

Cytā muzejpedagogiskā programā bārnim dūdam atpazeit senejūs sadzeivis prīškmatus, prosom, voi jī zyna, kū ar jū dora, i kai sauc latgaliski. Itei programa ir gona pīpraseita, vairuok dūmuota 1.–4. klasem. Apkūpojūt muzeja pīredzi, juosacynoj, ka latgaliskais saturs muzejpedagogiskajuos programuos ir cīš labi aizguojs.”

Paruoda latgaliskys tradicejis, a narunoj latgaliski

Izaver, ka Ludzā vairuok respektej tū, ka latvīšu školā daudzi bārni var nasaprast latgaliski. Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja izgleitojūšuo dorba i dorba ar apmaklātuojim vadeituoja Aina Loseviča pstuosta par sova muzeja pīredzi: “Ludzys muzejs pīduovoj vairuokys godskuortu programys, kas teišom ir pīpraseitys školānu un pirmsskūlys izglīteibys audziekņu vydā. It kai jau uzsvars teik lykts iz latgaliskom tradicejom, tok programys teik vadeitas puorsvorā latvīšu literarajā volūdā, partū ka, pīmāram, Ludzā dauzuos klasēs un duorzeņa grupuos muocās ari bārni nu krīvu saimem un latgaliski saprast jim ir problematiski. Vispīprasietuokuos programys ir par Leldīni un Aizgavieņa sviniešonys tradicejom. Pyrms Leldīnis kūpā ar bārnim kruosojam ūlas seipulu čaulūs, bet Aizgavieņu programā dorbojamēs ar lynim, ādam blīnus, ka ļaun laika apstuokli, vyzynojamēs ar riņa rotu – grīztaukom.

Latgaliski teik vadeita programa par senejū školu “Pīlūc, muoseņ, školys sūmu”, kur teik stuosteits par Latgolys lauku bārnu skūlys gaitom pirms 100 godim, teik vuiceiti gleitraksteišonys principi un poši bārni izmieginoj raksteišonu ar tiņti.”