Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

29. augustā 12.00 stuņdēs Stiernīnis sv. Laurencija katuoļu bazneicā sv. mise, piec dīvkolpuojuma – izdavuma “Pīmiņ, brōļ!”, kū veidoj dirigenta Juoņa Grudula vadeituo veiru kora “Olūts” koncertīrokstu audio disks i gruomateņa, attaiseišona, informej Stiernīnis draugu bīdreiba.

Boļeslavs Sloskāns dzims 1893. gods 31. augustā Stiernīnis draudzē. augstuokū izgleiteibu dabuojs Pīterburgā. 1926. godā slapani nu padūmu varys pāvests īsvietieja jū par katuoļu veiskupu. B. Sloskāns beja vīns nu treju katuoļu veiskupu, kas tymā laikā dorbuojās PSRS. Dreiži piec īsvieteišonys padūmu vara jū apcītynuoja i vuordzynuoja cītumūs da 1933. godam, kod atbiļdūt iz Vatikana i Latvejis vaļdeibys praseibom, PSRS vaļdeiba veiskupu īmainieja Latvejai pret padūmu spīgu. Latvejā veiskups struoduoja Gareigajā seminarā i Latvejis Universitatis Teologejis fakultatē. Nu 1944. godā vuocu okupacejis vara B. Sloskānu i vēļ cytus augstus bazneicys kolpuotuojus nūvede trymdā iz Vuoceju. Tī veiskups Sloskāns snīdze lelu atbolstu studiejūšim latvīšu biegļu jaunīšim. Veiskups nūmyra 1981. godā Beļgejā. 1993. godā juo mirsteiguos atlīkys tyka puorvastys iz Latveju i puorapbedeitys Aglyunys bazilikys kriptā.2000. godā tyka īsuokts Sloskāna beatifikacejis process, kas turpynojās. Veiksmeiga iznuokuma rezultatā B. Sloskāns byus pyrmais oficiali atzeitais latvīšu tauteibys svātais.

Sevkuru godu Sloskāna svātkūs Stiernīnē nūtics kas nūzeimeigs i palīkūšs kulturai. Pārņ Veiskupa Sloskāna dīnuos 2020 izguoja rokstu kruojums “Bīskaps Boļeslavs Sloskāns – gaisma šodienas pasaulei”. 2019. godā tyka īsvieteita Veiskupa Sloskāna īla. 2018. godā ar vairuoku dīnu kulturys programu tyka atzeimuota veiskupa Boleslava Sloskāna 125 godu jubileja, kuramā Stiernīnis bazneicā izskanēja Vaļsts Akademiskuo kora “Latvija” goreiguos muzykys koncerts “Mirdzi, Stirniene, Latvijas zvaigznājā!”, Stiernīnis tautys nomā diskuseja “Vai viegli būt Sloskānam 21. gadsimtā”.

Ituogods Sloskāna svātkūs tiks attaiseits izdavums “Pīmiņ, brōļ!”, kas izdūts dirigenta J. Grudula jubilejis godā. Juo spūdruokais darbeibys laiks saistuos ar veiru kuori “Olūts”, kuru diriģents aizvede leidz 1. vītai veiru ku=oru grupā XXII Vyspuorejūs Dzīšmu svātku kuoru karūs. Vysā 20 godu pastuoviešonys laikā kora svareiguokais aizdavums beja latgalīšu tautys muzykys kūpšona, partū golvonū vītu diska repertuarā ījam sova nūvoda tautysdzīsmis, bet lela viereiba veļteita ari Rītumeiropys i latvīšu kormuzykys klasikai. Vairuok ITE.