Kulturys īsacejumi nedeļai: skaiti “Skreineiti” ci Latgolys konceptus, vuicīs omotu, “rikšoj”

Kulturys īsacejumi nedeļai: skaiti “Skreineiti” ci Latgolys konceptus, vuicīs omotu, “rikšoj”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ 1. septembris, Zineibu dīna, kai sova veida jaunais gods, kai jauna cykla īsuokums – lai lūbās lelim i mozim staiguošona vuiceibu ceļūs i pīsajimšona gudreibā, vielej portala lakuga.lv komanda. Portala redakceja itai nedeļai īsoka īsavērt latgalīšu vuiceibu gruomotuos, īsajust školys apstuokļūs pyrma 100 godu, labi izaļustēt “Rikšu” 10 godu dzimšonys dīnys koncertā.

Mozim – “Skreineite”, lelim – Latgolys koncepti

Nazkod beja tradiceja pyrmklasnīkim 1. septembrī duovynuot ābecis – lai palīk par pīmiņu iz myužu. Prūtams, na jau vysi gruomotys ar gaili iz vuoka saglobuoja. Tok koč drupeite syltuma kotram nu ziļbeišu kūpā likšonys palykuse. Latgaliskajā skaiteišonā īsamaneit daudz paleidzēja 1992. godā izguojušuo Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys “Latgalīšu ābece (lementars)”, tok tān nu itūs autoru mozajim skaiteituojim ir vīgluoka, metodiski pareizuoka ābece – “Skreineite” (2014), juos digitaluo verseja ITE.

Vysi lelī, kas gotovi plašuokai informacejai par Latgolu, lai paskaita “Latgolys lingvoteritorialuoš vuordineicys” škierkļus (2012). Enciklopedisks izdavums ar plašim rokstim – izagleituošonai par Latgolys personeibom, geografiskim objektim, kulturys i muokslys faktim, latgalīšu volūdu. Meklejit biblioteku plauktā, a eisynuotuo digitaluo verseja ITE.

Dzeivis gudreibys Ludzys Amatnīku centrā  

Itei nedeļa paīt “Satiec savu meistaru 2021” aktivitašu zeimē, par tū, kas nūteik Latgolā, verīs ITE. Senejūs omotu prasmis vierzej iz kvalitativu, ilglaiceigu rezultatu, lītuos īslāpta saskaņa ar Vysumu i dobu. Amatnīka dorbs pīradynoj byut pacīteigam, īvuica ritmu – tu atkuortoj i atkuortoj darbeibu – dūr ar odotu, laid colonku car valkim i pīsit, tai tyukstūšom reižu. A kur kusteiba, tī dzeiveiba – pasauļa pamatlykums.

Karteņa: portals lakuga.lv

4. septembrī Ludzys Amatnīku centrā  ari taidys gudreibys var smeļtīs tārpu darynuošonys meistarklasēs i Isnaudys folklorys kūpys vadeitajūs “Myuža rokstūs”, a 5. septembrī  – diskusejā par tautystārpu.

“Rikšu” muzykys dzierksts dzimšonys dīnā

Koč i eistuo sviniešonys reize ir goda suokumā i pandemejis laiks ir pamaisejs dzimšonys dīnu izdzeivuot tod, itymā nedeļgolā iz sovu 10 godu jubilejis koncertu aicynoj postfolklorys grupa “Rikši”.  ““Rikšu” jaunīšus atguodoju vēļ nu “Vīteru” laiku, beja tei prīca pīdzeivuot i jūs pošu pyrmū koncertu i dzimšonu pyrma desmit godu folkklubā “Ala”, piečuok sasatikt i redzēt augšonu dažaiduos vītuos, koncertūs i skaniešonuos,” soka portala socialūs teiklu redaktore Edeite. Niu “Rikši” ir vīna nu aktivuokūs i ražeiguokūs latgaliskuos muzykys apvīneibu, izdavuši treis albumus, nūspieliejuši naskaitomus koncertus, dyžan nasuši Latvejis vuordu pasaulī.

4. septembrī sešuos stuņdēs vokora postfolklorys grupa aicynoj iz Latgolys viestnīceibu GORS, kur itū byušonu kūpā i muzykā svieteis ar lelu koncertu. “Rikši” vēļ arviņ ir jauneibys dzierksts i energeja, nu ari jau lela pīredze iz skotivis i spiešona īļustēt vysaidu publiku. “Vīnā festivala “Muzykys skrytuļs” reizē, kod ar draudzinem aktivi dzeivuojom leidza “Rikšu” uzastuošonai, nazkas nu molys pasasmēja, ka leigojamīs pi jūs muzykys kai vuorpys teirumā. Tai i vieleju vysim itamā sastdīnē byut ar ituos muzykys prīcu,” turpynoj Edeite. Sovu kluotbyušonu koncertā var sadabuot ITE.