Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Pošā augustā golā digitalā formatā publicāts amsambļa “Jakob Noiman Festival Band” īroksts “Jezups dejo valsi”, kurā apkūpuoti 10 skaņdorbi. Itūs dorbu kūpums veļteits Latgolys nūvoda melodeju i īspaidu temai, viestej informaceja ansambļa profilā socialajā teiklā “Facebook”. Ar īroksta tapšonu i tymā dalyktajom Latgolys temom ar portalu lakuga.lv pasadola ansambļa vadeituojs i komponists Jēkabs Nīmanis.

“Jezups dejo valsi” ir ansambļa “Jakob Noiman Festival Band”, kura vadeituojs i ideju iniciators ir komponists i muzikis Jēkabs Nīmanis, pirmais speciali īraksteitais i publicātais skaņdorbu apkūpuojums. Kai portalam lakuga.lv pastuosteja Nīmanis, koč i kūpā teikūt muzicāts jau nu 2009. goda, tod da ituo publiski daīmami bejuši viņ ansambļa koncertīroksti video formatā platformā YouTube. Īrokstu “Jezups dejo valsi” niu var nūsaklauseit digitalā formatā vysuos muzykys straumiešonys vītnēs. Ituo īroksta ideja aizasuokuse pyrma pīcu godu, nu leluokais pamudynuojums bejuse Olafa Okonova dokumentaluo kina “Palādu spīts”, kas veļteita Baļtinovys dramatiskajam teatrim “Palādas” – tai Jēkabs Nīmanis aicynuots raksteit skaņu celeņu i, kai jis pats atzeist, tod pandemejis laika ni cīši boguoteigajā koncertu grafikā itys bejs breineigs dorbs. Divejim skaņdorbim digitalais īroksts ir pyrmatskaņuojums – “Guoju pa mežu” Nīmaņa aranžejā i originalkompozicejai “Jezups dejo valsi”, kas īprīšk izskanējuse viņ kinā “Palādu spīts”, puorejī skaņdorbi jau asūt labi apspālāti koncertūs.

Nīmanis stuosta, ka leluokuo prīca par īrokstu pošim ir tei, ka tys izdareits gondreiž vīnā pīguojīnī, vīnā dīnā, jo itūs godu laikā ir tik labi sasaspālāts i ir taida breineiga ansambļa sajiuta i attīceibys. Divejis īroksta ebreju temys – “Wedding song” i “Freylechs from Warsaw” – až spālātys nu golvys i īraksteitys ar pyrmū reizi. “Tai kai mes asam daudzi spēlējuši kuozuos, koncertūs, dažaiduos nūtikšonuos, pats klausūs i breinojūs, cik kolegi ir breivi, cik dabiski vyss plyust, tei ir patīsa muzykys prīca bez nikuo samuoksluota, raudzeišonys kaidam īpasatikt,” soka Nīmanis. Īrokstā pīsadalejuši Andis Klučnieks – flauta, Gidons Grīnbergs – vejūle, Jēkabs Nīmanis – klarnete, basklarnete, Artūrs Bērziņš – bastrombons, Roberts Baunds – tuba, Artūrs Noviks – akordeons, Ernests Mediņš – sytaminstrumenti, bet skaņdorbūs “Rūžeņa” i “Jezups” sytaminstrumenti bejuši Vara Piņķa puorziņā. Īrokstu režisors Andris Ūze, tī īraksteit Žaņa Lipkis muzeja telpuos i Latvejis Radejis 1. studejā, īroksta titulbiļdis muokslinīks – Reinis Pētersons.

Vaicuots, aiz kuo “Jezups dejo valsi” ir veļtejums Latgolys melodejom i kaidi tod ir tī īspaidi, Nīmanis atsazeist, ka pošam i grupys bīdrim nikaidys saiknis ar Latgolu nav, bet jū ar Latgolu saista arviņ cīšuokys dorba attīceibys – struoduojs ar Tiļžys amaterteatri, kori kūpīnys teatra projektā (laikmeteiguo teatra īstudiejums “Breinuma līpa” 2019. godā – E. H.), až teikūt pi Tiļžys gūda pylsūņa titula, taisejs muzyku vairuokom Daugovpiļs teatra izruodem (par izruodis “Kliedzēji” muzyku sajiems “Spēlmaņu nakts 2018/2019” bolvu – E. H.), pyrma desmit godu kūpā ar Sigvardu Kļavu bejs ekspedicejā, kab īraksteitu maja dzīduojumus i tuos rezultatā radeits skaņdorbs koram, kamerorkestrim i elektronikai “Uzklausi, māte”.

“Ar Latgolu nav tai, ka vīnkuorši izbraucu cauri, reizi pa reizei daboju itai temai dyžan pīsatyvynuot. Itūs godu laikā sovu reizi saguojs kū ta aranžēt i maņ, saprūtams, ari cīši pateik ituos temys. Tai ir saguojs, ka i drupeit apzynuoti gribēju veļteit īrokstu Latgolai i muzykali dramaturgiskajā parādā vyss tai labi sasalyka kai taidys refleksejis par Latgolu i tuos temu, kas, pa munam, ir cīši byutyska latvīša identitatis daļa. Maņ ruodīs, ka Latgola i Latveja ir kas cīši, cīši vīnuots. Ka Latgola, par pīmāru, mani kai reidzinīku boguotynoj i lelā mārā ituos Latgolys skanis, raksturs i sovpateibys veidoj ari munu identitati. Kotru reizi, kod atbrauci iz iteini i koč kū doru, sasateiku ar Latgolys cylvākim, teic, ka tai var saceit, lobuoks i boguotuoks. Muna dzeive nūteikti ar Latgolu ir daudzi interesantuoka i leidza ar tū, es vaira īpazeistu sovu kulturu, sovu naceju.”

Nīmanis pastuosta, ka ari iz prīšku paradzāti vairuoki ar dorbu saisteiti projekti – īcarātys cīšys i sirsneigys sadarbeibys ar Daugovpiļs teatri ari jaunajā sezonā. Itūvosor Rēzeknis teatris “Joriks” īstudēja izruodi “Mans kaimiņš ebrejs”, kurai muzykys partituru taisejs Nīmanis, i komponists soka, ka finansiejuma pīsaistis gadīnī, izruodis varātu tikt spālātys ari cytuvosor, varbyut i naviņ Rēzeknē. Taipat jis tur nūceju par izruodis muzykys īrokstu. Ka tys i nasaītu, taipat ar cytu sovu apvīneibu – kamersastuovu “Jēkaba Nīmaņa kvartets” – tū paradzāts sataiseit kai koncertprogramu.

“Maņ nivīnā breidī nav dūmys nūslēgt Latgolys temu sovā dzeivē, es vysod asu prīceigs tū attaiseit. Bet tys, kū maņ gribīs eipaši izsvērt, ka Latgolys muzyka nav viņ Latgolys tautysdzīsmis. Latgolys muzyka ir cīši kas vaira, saprūtams, tymā vydā asūt ari cytu tautu muzykai. Taids ir i munys grupys pamatpastatejums, ka latvīši i latvīšu naceja, ka myusu identitate saīt nu leluokys sumys – ari nu vysom cytom tautom, kuruos bejušys sūpluok i myus ītekmiejušys. Deļtuo ar lelu prīcu spēlejam ari cytu tautu muzyku. Niu maņ svareigi izceļt taišni ebreju temu i jo eipaši tys atsatīc iz Latgolu – kai zinim, tod ite sovulaik ir bejuse cīši lela ebreju kūpīna, kas pamatuse lelu īspaidu iz identitati i ari muzyku, iz tū, kū saucam par tautys muzyku. Maņ iz vysa mozuok interesej taida religiska etnografeja, kod ar kūklem i stabulem raugam izburt kaidu īdūmuotu ainu par latvīša identitati, kas maņ ruodīs muoni, taida naeista. Patīsuo dzeive ir daudzi skaistuoka i interesantuoka, i pi tuos patīsuos dzeivis tod var dzīduot, doncuot i leidza prīcuotīs vysys tauteibys.”

Taipat Nīmanis prīcojās, ka, stuodojūt pi izruodis “Mans kaimiņš ebrejs” beja ļauds, kas beja redzējuši kinu “Palādu spīts”, dzierdējuši muzyku i saprotuši, ka tys ir juo dorbs. “Saīt tai, ka pat kaids Latgolā gaidejs itū jaunū īrokstu,” nūsoka komponists.