Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā niule izguojs 2. lobuotais i papyldynuotais izdavums gruomotai “Latvijas Romas-katoļu baznīcas” piec Pītera Keiša pasyutejuma ar 13. Saeimys deputata Juoņa Krišāna i Raimonda Krasinska atbolstu.

Jau 1995. godā izguoja Jāņa Svilāna “Latvijas Romas-katoļu baznīcas un kapelas, 1. daļa”, itū gruomotu veidoj treis dalis – J. Svilāna “Latvijas Romas-katoļu baznīcas un kapelas” (1975) i “Latvijas Romas-katoļu baznīcas” (1976), Alberta Budžis manuskripta “Rīgas dekanāta Romas-katoļu baznīcas un kapsētas” (1968) saeisynuotais variants. Informaceja par Latgolys bazneicom atrūnama viņ pyrmajā daļā.

J. Svilāns pīrakstejs vysaida veida informaceju – na viņ par bazneicu i draudzi, ari par vītejū izlūksni, vītvuorda ciļmi, nūstuostim, draudzē sacarātom dzīsmem ci prāvesta koloritim izteikumim. Pīmāram, pīzeimēs pi Borkovys atzeimuots, ka agruok barkavīšus varēja pazeit piec driebu i izrunys, veirīši nosuojuši augstu noga capuri i ap koklu šaļa vītā sīvīšu lakateņu, izrunā – Modūnis nūstyura nūkruosa. Sovutīs nūdaļā par Leivuonu vārā jamamys nūruodis par volūdu: metrikuos uzvuordi 19. g. s. raksteiti piec izrunys – Kynka, Konka, Skrēuzmans, Eudra; tānejūs saliktiņu uzvuordu tūlaik nav bejs – Muktupāveli bejuši Pāvuli, naatrast nikaidu Puskeiru, Kusirikeiru, Lielukeiru, Spēleskeiru, vysi bejuši Keiri, Dīvsalīts palics par Syladīveņu, pagaisuši Škaparlācis, Starismukts. Autors pīzeimēs par Pušmucovu roksta, ka 1762. gods dominikaņu misejis īrokstā storp pīmynātajom 200 konversejai sagataveitajom personom ir personys ar uzvuordu “Pušmucs”, kas nūzeimoj ‘taids, kas apsaliejs, apšmucs ar korstu iudini’, voi Pušmucovys vuords nav cielīs nu ituo uzvuorda? Kai redzim, itei gruomota var dūt kaidys nūruodis vītvuordu, uzvuordu pietnīkim.

Obeji gruomotys autori jau myužeibā, bet jī atstuojuši līceibys, kai topuši itī manuskripti padūmu laikā, kod vysaida veida informaceja par bazneicom tyka pīzeita par sabīdreibai navajadzeigu. J. Svilāns (1912–1996) roksta: “Kod kardinals V. Em. J. Vaivods pasaceja, ka jis par Latgolys bazneicom nikuo naraksteis, partū ka nav draudžu arhivu un nav sasaglobuojušys pat draudžu metrikys, tod nūdūmuoju, ka tys ir juoizdora maņ. Pamozom suoču vuokt zinis par kotru Latgolys bazneicu. Itūs ziņu pamatā beja Mogilevys arhidiecezis kalendari – suocūt ar 1826. godu, žurnals “Katōļu Dzeive”, Dr. A. Krūmiņa “Latgales koka baznīcas”, G. Manteifeļa un B. Brežgo roksti u. c. Ari pi bazneicom varēja atrast dereigys zinis: cāluoju fotografejis, plānus, vysaidus uzrokstus, ziņuojumus. Vysvierteiguokuos beja vacūs prāvestu līceibys. Daži nu jūs poši beja cāluši bazneicys: B. Grišāns, V. Jankovskis, L. Garško, P. Tumans. Interesantys beja vacūs cylvāku atminis.”

A. Budže (1930–2017) atkluoj sovu īdvesmi itam dorbam: “Pamudynuojums vuokt un kruot viesturis materialus guoja jau vuicūtīs Reigys Goreigajā seminarā un pavodūt vosorys breivlaikus pi cīnejamuo prāvesta Juoņa Svilāna Bolvūs, kurs jau tūlaik beja suocs vuokt un apkūpuot materialus par Latvejis bazneicom un kapleicom.

Beja 1968. gods. Tūreizejam veiskupam (vāluokajam kardinalam) beja 50 godu prīstereibys jubileja. Vyss juo (Julijana Vaivoda – aut.) myuža vuokums beja atjimts, partū roduos dūma kai duovonu juo lelajā jubilejā pasnēgt itūs materialus par Reigu. Par tū jis beja ļūti aizkustynuots un prīceigs.”

Juodasoka, ka kai cīš vierteigs informacejis olūts par Latgolys bazneicom ir Rūtys Kaminskys i Anitys Bisteris gruomotu sereja par sakraluos arhitekturys i muokslys montuojumu viesturiskajūs Latgolys rajonūs, var vērtīs atseviškom bazneicom veļteitus izdavumus, pīmāram, Mariaņu kongregacejis saryupātū bukletu “Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcai – 75” (2012), Ingys Savickys “Andrupenes baznīca, draudze un tās kalpi” (2015).