Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Naatkareigi nu tuo, kaidys ir myusu attīceibys ar dzeju kasdīnā, cylvāki Latvejā laikā ap 11. i 12. septembri, Raiņa dzimšonys i nuovis dīnu, nu 1965. gods ļaunās itam fenomenam, uzklausūt vuordu magus kluotīnē. Ituos nedelis kulturys īsacejumus portals lakuga.lv papraseja Oskaram Seikstam, kurs istūšaļt nu vysu latgaliski rokstūšūs ir vystyvuok jaunai gruomotai – septembra beiguos izīs juo “Vokora vuordi draugim”.

Dzērviņu pūrs – interesantam pīdzeivuojumam

Ka cylvāks kleist pa dzērviņu pūru, da juo var dasasīt voduotuojs voi blūds, jis var īkrist ryusgoja iudiņa pylnā akacī. Tod jam var nūtikt taida apskaidreiba, ka golvā sabierst tyukstūša zvaigžņu aba tyukstūša vuordu. Kūpā ar dzērvinem tū var pajimt iz sātu.

Dzērviņu nūsaukums ir nu putyna apzeimiejuma, Daugovpiļs pusē soka “žuravenis”, partū ka tī dzērvi par žurovu sauc. Ar putynim maņ eipašys attīceibys. Soka, ka augstuokuo pilotaža cylvāka i dobys attīceibuos ir tod, kod putyns tevi sev kluot pīlaiž.

Kotram sovu boltū dzēsi!

Vaļukam (Valentins Lukaševičs – red.) vīnā dzejūlī beja pīmynāta boltuo kīveite – eipašs putyns, asu konstatiejs, ka Rēzeknē dzeivoj boltuo dzēse (gārnis). Juos eistuo vīta byutu, pīmāram, Egiptē, Nīlys deltā, ar garū kņuobi kū laseit nu iudiņa. Pyrma godu treju īraudzieju vīnu itū putnu, pyrma dažu dīnu – jau divejis. Ar sovim garajim kņuobim juos “redigej” Rēzeknis upis guļtni, kur nav dziļs – pa vacupi ap piļskolnu, pi “Gora”, tod lidoj Čornuos pogosta vierzīnī. Boltuo dzēse ir bruoduotuojputyns, mozuoka par palākū, koklys sasalūka taidā pat S burtā. Muoteiti i tāvaini naatškiru, putyns – piļneigi bolts kai eņgeļs.

Vaļukam tymā dzejūlī beja taidi vuordi: “Malnī skierzloti nav oficianti, naatīt pat piec stuņdis gaideišonys.” Tod, kod gaidi malnū skierzlotu, pavysam nagaidūt – īraugi boltū kīveiti. A boltuos kīveitis vītā varātu byut i boltuo dzēse. Tu jū īraudzeisi viņ tod, kod tu jū nagaidi. Jei atīt nagaidūt i namonūt. Es jiusim kotram nūvieleju – īraudzeit sovu boltū dzēsi!   

Meža poezeja

Maņ Dzejis dīnys nūteik mežā. Pa munam, nav nikuo poetiskuoka kai kūki. Mežs rudinī – kaidys poezejis pi ituo vēļ vajag! Kas ir gruomota, saleidzynojūt ar kūku?! Myusu paaudzis cylvāki šausmynojās, kai jaunī var propuļt škārsteiklā vasalom stuņdem, dīnom, dīnnaktim. Myusu babyus breinuojuos i baismynuojuos, kai mes varējom propuļt gruomotuos. Tei viņ cyta tehnologeju pakuope. Kai teiklā var cylvākim smedziņus nūzombēt, tai pyrma 100 godu cylvākus zombēja ar gruomotu. Kaids saceis, ka nabyutu gruomotu, nabyutu vuojpruota, kaids, pīmāram, apraksteits “Bovarī kuņdzē”. Datorekrans, taipat gruomota tevi atdola nu realitatis. Tys davuica vērtīs caur gruomotu kai car kaidu lūgu. Tu pasauli, kaida jei ir, vairs namuoki īraudzeit. Itei gruomotu švakuo puse.

A pozitivuo puse – komuniciešona. Kod tu puorskaiti, kū cyts cylvāks dūmoj, jiut i tt. Ka byutu kai “441 piec Farenheita” (Reja Bredberija fantastikys romans – red.), kur gruomotys dadzynuoja, lai jūs vyspuor nabyutu… Dažs soka, ka vajadzātu vysus datorus sadauzeit i tai atsarysynuotu leluokuo daļa problemu. Taida dzeraunis duraceņa dūmuošona.

Pyrma symtim godu storp cylvāku i pasauli nūsastuoja raksteitais teksts, tod kinoekrans, datorekrans, piec tam vyss pasauļs byus viņ ekrans. Kas ar mums nūtiks, kod ekranu vītā redzēsim hologramys, golvā čipi – damīdzi kur pi seve, taisnais sakars ar tovu maņu organim? Voi cyts cylvāks varēs diktēt, kū tu redzi, dzierdi i kū tev navajag redzēt, dzierdēt?