Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vacvuords “pūstumi” ar nūzeimi ‘zīmeli’ ir daudz sastūpams latgalīšu dzejis i prozys tekstūs, parūceigs poetisms, kurs veidoj tukšuma, naaugleibys tālu pat tod, kod nasaprūt juo konkretuos leksiskuos nūzeimis. Rokstā apsavārti ari vuorda “pūstumi” sinonimi, jūs etimologeja.

Apzeimiejums “zīmeli” – jauns vuords

Kai roksta K. Karulis “Latviešu etimoloģijas vārdnīcā”, dabasu pusis apzeimiejums latvīšu volūdā “ziemeļi” radīs viņ 20. g. s. suokuos,  agruok latvīši lītuojuši atvasynuojumu “ziemel(i)s”, kas fiksāts G. Stendera vuordineicā “Lettisches Lexikon” (1789). Taidi zīmeļu nūsaukumi ir atvasynuojumi nu vuorda “ziema”, tys atkluoj prīškstotu, ka nu zīmeļu atīt zīma i pyuš solts zīmys viejs.

Pūļu volūdā ar vuordu “północ” apzeimej i pusnakti, i zīmeļus. Vacuokajā vuordineicā, kur fiksāti latgalīšu vuordi, – Jana Kurmina “Słownik polsko-łacinsko-łotewski” (1858) – pūļu “Wiatr północny” ‘zīmeļu viejs’ latgaliskī ekvivalenti ir “Pusznaktis wejsz, zimele wejsz, zimels, jiriu wejsz” (235). Nasaprūtamais vuords “jiris” varātu byut ir ieršonuos, jiurys kuģuošonys apzeimiejums, seņuok jiurnīku golvonais navigacejis orienters, kod nabeja kompasu, naktī beja Polarzvaigzne, kurū deļ ituo sauce ari par Jiurys zvaigzni.

“Pūstumi” – atrūnams vuordineicuos i populars literarūs tekstūs

Daudzskaitlinīks “pūstumi” reizē ar Myusdīnu latgalīšu tekstu korpusu (MuLa) veiduotajā “Lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineicā” atzeimuots kai nūvacuojs, taitod lītuošonai īsokoms juo neitralais sinonims “zīmeli”. Tok vuords “pūstumi” ar nūzeimi ‘zīmeli’ atrūnams Anatolija Bērzkalna “Latgaļu volūdas vōrdu krōjumā” (2007 (1995)), Valentīna Lukaševiča “Latgaliešu-latviešu vārdnīcā” (2011),  Armanda Kūceņa veiduotajā “Baļtīšu-latgalīšu vuordineicā”, maklātuojā īrokstūt “ziemeļi”, “ziemeļvējš”, ari sovpateigūs vuordu vuordneicuos pi Andryva Jūrdža “Myužeygo kalindera” (1999) i Janīnys Kursītis i Annys Stafeckys gruomotā “Latgale: valoda, literatura, folklora” (2003). Baltu volūdnīkim autoritativajā Kārļa Mīlenbaha i Jāņa Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” (MEV), J. Endzelīna i E. Hauzenbergys papyldynuojumūs (EH), vacvuords “pūstumi” (pùostumi) nu Līpnys fiksāts ar nūzeimi ‘nūjaukta, izpūsteita vīta’ i ‘nīki, pļuopys’ (EH II, 347).

Salīkūt kūpā A. Kūceņa vuordineicys obejūs škierkļūs 12+4 literaturys i periodikys ekscerpātūs pīmārus i 8 MuLā izgiutūs, juopīzeist, ka latgalīšu literatim itys arhaisms nav aizmiersts. Pīmāram: “Sataisi perekli sevī, / Nanūsabeisti pūstumu vieja, / Syltumu perekleits sorguos.” (A. Rancāne “Pylni kārmani dabasu”, 2012); “..tai tu soki i aizgaudoj vylcāna nabolsā absoluts apsādums vīneiga zvaigzde pošūs pūstumūs, augustā.” (O. Seiksts, L. Gagaine “Reitišku mads”, 2000, MuLa); “Jei beja apstaiguojuse sātys i teirumus, mežus i pūrus. Jei beja guojuse nu austrumu da rītumu, nu dīnvydu da pūstumu, tik pūstā jei nikod nabeja palykuse i nivīnys dvēselis jei nabeja pūstā laiduse.” (I. Sperga “Puosoka par smierti”  nu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi” 2011, MuLa); “Godu desmitem vierūs, kai kiup Strūžānu kudrys fabrikys škūrstyns – jau vaira nazcik ilgi nakiup. Pūstumu viejs, puori skrīdams, nas viesti, ka kūdrys resursi cauri.” (A. Abuže “Ūzulkolna stuosts” nu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi”, 2011, MuLa).

Tekstūs tukšuma nūzeimē lītuots vīnskaitlinīks “pūstums”, pīmāram: “Tai i saīt, ka Latvejis kartē nazkaids pūstais caurums, kur nav nikaidu zynomu rakstinīku, muokslinīku. Kai ta lai par pūstumu byutu lapnys? Juogloboj tei pleme!” (I. Sperga “Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus” nu Lv.lv, 2009, MuLa)

Zīmeļu apzeimiejums “pūškys”

MEV raksteits, ka Zviergzdinē itys arhaisms fiksāts ar div nūzeimem‘naapdzeivuota vīta; tukša, solta sāta’ i ‘zīmeli’, Varakļuonūs – viņ ar pyrmū. (EH II, 347) Cytuos vuordineicuos i autoru tekstūs vuords nav atrūnams. Vītvuordu datubāzē atrūnams kaids teirums Malīnā – Pūška Olyuksnys nūvoda Muolupis pogostā.

Zīmeļu apzeimiejums “tukšumi”

Latgalīšu vacvuordu pieteituojs emigracejā Leonards Latkovskis atzeimuojs, ka Drycānūs zīmeļus sauce par pūstumim, a vysmoz dažūs Latgolys apvydūs “tukšumi” ir vairuok pazeistams vuords kai “zīmeli”. (“Dzeive”, 1958, nr. 32) MEV škierklī “tukšs” atzeimuots ari atvasynuojums “tukšumi” ar nūzeimi ‘zīmeli’, taidu zyna Ondrupinē, Bolvūs, Domopolē (Bierzpilī). (ME IV, 257) A. Rekēnys “Kalupes izloksnes vārdnīcā” “tukšumi” skaidruots kai ‘vīta dzeivnīka kermiņa suonūs storp krystim i suonkauli’.

Popularzynuotniskūs i literarūs tekstu pīmāri ar vuordu “tukšumi” gon paruoda, ka itū vuordu lītoj ar nūzeimi ‘dzeivnīku voi cylvāku īškejūs organu dūbumi’, pīmāram: “..atslōbst bļūdas saites obōs pusēs astes kaulam; īkreit tukšumi, vādars izalīc uz leju; no maksts izadola gļūtas; dzeivinīki ir ļūti namīreigi, staigoj šurpu turpu, gulstās un otkon pīsaceļ, kaš ar prīkškōjom pakaišus voi syt pa vādaru ar pakaļkōjom, steņ, verās atpakaļ.” (J. Sprūdžs “Kozu aplacynōšona, gryusneiba un atsanesšona” nu “Tāvu zemes kalendars 2009”, 2008, MuLa); “..pūds ploskonu dybynu iz golda, a na olys smiļktīs īspraust. tī, kas atsatuolej nu suokumu. jei otkon raud, zeimu muoceiba kai kuoss vurynoj pakryutis dzeivajūs tukšumūs , es pat napamaneju, aizaruovs ar zeimu cylvāku teorejom.” (O. Seiksts, L. Gagaine “Reitišku mads”, 2000, MuLa); “..un sīvītem tys dūdūt taidu dunku tukšumūs, ka pēc tam jōguļūt vairōkas dīnas gultā.” (A. Rupainis “Donots brauc uz Ameriku” nu “Pasaules vējos”, 158)

Zīmeļūs dabasi ir tukši

Zīmeļu apzeimiejumi “pūstumi”, “tukšumi” atkluoj arhaiskus ļaužu nūvāruojumus, ka tamā dabasu pusē nikod nav saulis, jei ir tukša. Te mitologiskuo Sauleite nakti guļ, te Dīveņa sāta. Īsadūmojit vysu dabasu horizontu kai riņči, 45° pa labi nu zīmeļu punkta Vosorys saulgrīžūs ir saulis lākta punkts, taipat 45° pa kreisi nu zīmeļu punkta Vosorys saulgrīžūs ir saulis rīta punkts. Itys 90° leņčs ir dabasu telpa, kur nikod napasaruoda saule, te volda nakts. Mitologiskūs prīškstotūs iz zīmelim nu sakralūs kulta vītu ir pazeme, myrušūs vaļsteiba – aizsaule.

Pretejā dīnvydu pusē Zīmys saulgrīžu saulis lākta i rīta punkts īzeimej dīnvydu 90° leņči, kas ir saulis aktivitatis telpa, teik izmontuota arhaiskūs gaismys ritualūs. Ka kaidu tys īinteresiejs, var skaiteit Artura Gobys dorbus, pīmāram, par Sauliskolnā seņuok veiktim ritualim. (“Karogs”, 1989, nr. 8)

Voi “pūsts” i “tukšs” ir sinonimi?

Vuords “pūstumi” darynuots nu slāvu volūdu aizajimta eipašeibys vuorda “pūsts”, juo sinonims “tukšumi” – nu montuota “tukšs”. Obeju myusdīnu volūdā sinonimūs eipašeibys vuordu dažaiduo izceļsme paruoda atškireibys ari semantikā.

Endzelīns vuordu “pūsts” skaita par aizgivumu nu seņslāvu “поустъ”, latvīšu volūdys vyds izlūksnēs jis palyka par lītvuordu “posts”, 18. g. s. tai apzeimēja ari tuksnesi, kas saleidzynūši ir jaunuoks apzeimiejums. Suokūtnejuo vuorda semantika – ‘mežūneigs, naapdzeivuots, naīkūpts’. Itū vuordu izmontuojuši, raksturojūt vītu, zemi, sātu.

Sovutīs vuorda “tukšs” semantika atsateistejuse nu indoeiropīšu pyrmvolūdys saknis nūzeimis ‘satyucs, pītyucs’ → ‘ar tukšu vydu’.

“Pūsts” i “tukšs” nav absolūtī sinonimi, jūs semantika niansēs atsaškir. Eisti latgaliski i stilistiski pareizi byutu saceit: pūsts teirums, a tukša bļūda.