Var dasasaceit seminaram par Latgolys identitatis izaicynuojumim

Var dasasaceit seminaram par Latgolys identitatis izaicynuojumim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) nūtiks seminars “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Kluotīnē i tīšsaistē eksperti atkluos sovu redziejumu par identitatis lūmu vaļstiskuma styprynuošonā, pastreipojūt lokaluos identitatis atbolsta vajadzeibu izgleiteibys i kulturtelpys veiduošonā, latgalīšu volūdys atteisteišonā, informej Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis prīšksādātuojs Jurs Viļums.

2021. godā pījimta aile vaļsts plānuošonys dokumentu cytim septenim godim, t. sk. “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kai ari apstyprynuots Latvīšu viesturiskūs zemu lykums, pījimti grūzejumi Augstškolu lykumā, kas aizsuoc fundamentalys izmainis augstuokuos izgleiteibys puorvaļdeibā i atteisteibā.

Partū teik reikuots seminaru cykls, kura pamatmierkis – aktualizēt vaļstiski nūzeimeigu lāmumu izskaidruošonu plašuokai sabīdreibai, kai ari veicynuot navaļstiskūs organizaceju, pošvaļdeibu, atbiļdeigūs instituceju i nūzaru sadarbeibu izvierzeitūs mierķu sasniegšonai regiona leiminī. Ir svareigi, ka vyspuoreigi pījimti lāmumi rezultejās regionam i nūzarem aktualu problemu rysynuošonā.

26. septembrī seminarā nūtiks četrys diskusejis: “Kultūrvēsturiskās (lokālās) identitātes vieta administratīvi teritoriālajā reformā”, “Kas veido Latgales kultūrtelpas identitāti – vēsturiskie un mūsdienu aspekti”, “Latgales kultūrtelpas identitāte – latgaliešu valoda izglītībā”, “Augstākās izglītības iespējas un izaicinājumi Latgalē, Latvijā, pasaulē”. Diskusejuos teik aicynuoti pīsadaleit nūzaris eksperti: kai navaļstiskūs organizaceju puorstuovi, tai ministreju, vaļdeibys, pošvaļdeibu, cytu atbiļdeigūs instituceju puorstuovi i zynuotnīki.

Seminara rezultatus i idejis ir plānuots apkūpuot i padūt Izgleiteibys i zynuotnis ministrejai, eistynojūt “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, augstskolu reformu, Kulturys ministrejai Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plāna projekta izstruodei, kai ari publiciešonai Latgalīšu kulturys bīdreibys sātyslopā i apsprīsšonai tyvuokajā Latgolys kongresā, kas nūtiks 2022. gods aprelī.

Seminarā aicynuoti dasasaceit Latgolys izgleiteibys darbinīki, pošvaļdeibu i navaļstiskūs organizaceju, kai ari plašsazinis leidzekļu puorstuovi. Dasasaceišona da 24. septembra, rokstūt iz e-postu: latgalisubidreiba@gmail.com (kluotīnis dalinīku skaits ir īrūbežuots).

Seminars nūtiks RTA 10.00–16.00 stuņdēs, tīšsaistē nūsaverams RTA “FaceBook” i “Youtube”profilūs. Seminara dalinīki varēs pīsadaleit ari Nikodema Rancāna bolvys Latgolys izcyluokajim školuotuojim nūslāguma pasuokumā, kas suoksīs 16.00 stuņdēs.

Seminaru organizej Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Latvejis Nacionalū kulturys centru, Pasauļa latgalīšu 4. saīta rezolucejis reiceibys komiteju, tai gatavejūtīs  Latgolys kongresam, kas  2022. gods 27. i 28. aprelī nūtiks Rēzeknē. Seminaru finansiali atbolsta Latvejis Republikys Kulturys ministreja.

Pasuokumā tiks īvāruotys epidemiologiskuos drūšeibys praseibys – kluotīnē daīmams viņ  personai ar atbylstūšu Covid-19 sertifikatu.

Seminara programu var apsavērt ITE.

Kalenders

Dec
27
Pīk
19:00 TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
Dec 27 @ 19:00 – 22:00
Šovā pīsadaleis: “Instrumenti”, Intars Busulis i “Abonementa orķestris”, “Musiqq”, “Dagamba”, Ivo Fomins, “Borowa Mc”, “Sudden Lights”, “Lādezers”, “Līvi”, “Carnival Youth”, Ralfs Eilands, “Tautumeitas”, “Olas”, Ozols, “Kautkaili”, Aminata, Antra Stafecka i Ingars Viļums, Zebrene i Markus[...]