Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Daudzū vītvuordūs i uzvuordūs ar “-nīks”atpazeistams latvysks sugys vuords – arhaisms, kura eistū nūzeimi myusdīnuos gryuši atšifrēt. Lītvuordi ar izskaņu -nīks/-neica vysbīžuok apzeimej vuorda saknē nūsauktu cylvāka nūsadorbuošonu. Latgolys vītvuordūs (nu “Vietvārdu datubāze”) i uzvuordūs (nu uzvuordu vuordineicys Ilmāra Meža gruomotā “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale”) atpazeistami struoduotuoju pi labeibys i cytaidu muižys klaušu piļdeituoju apzeimuojumi.

Klaušu gryutums

Kab dabuotu kaidu prīškstotu par dzymtzemnīku dzeivi, var īsavērt Boleslava Brežgo gruomotā “Latgolas inventari un generalmēreišonas zem’u aproksti 1695.–1784.” (1943; daīmama Latvejis Nacionaluos bibliotekys portalā). Izaruoda, atkareibā nu tuo, iz kaidys zemis zemnīki dzeivuoja, jūs sauce par klaušu ci čiņša (nūdavu) zemnīkim. Par pīmāru, vysu, kū goda laikā vīnai dzymtzemnīku saimisteibai (1/4 volokys – zemis gobola) vajadzēja atstruoduot i atdūt muižai, nav aptvarams vīnā ryndkūopā.

Klaušu zemnīku golvonais pīnuokums beja īt muižys gaituos. Kotru nedeļu muižys dorbūs beja josyuta vīnu veirīti i vīnu sīvīti iz div dīnom, cytur – treis dīnys nedeļā vīnu gaitnīku ar zyrgu vai kuojom. Uuorkuortys gaituo praseja div gaitnīkus iz div dīnom sīna pļaušonai, iz vīnu dīnu māslu vesšonai, div gaitnīkus iz div dīnom leidumu leisšonai; cytur četri gaitnīki godā iz vīnu dīnu nūguoja ortu, acātu, maiseitu, sātu, sīna pļautu i vastu škiuņūs. Izkuļt nu vysa pogosta beja pīnuokums 8 gaitnīkim piec kuortys, taipat iz muižu beja juoīt sardzē piec kuortys iz vysu nedeļu, nu svātdīnis leidz svātdīnei. Muižys gaituos aizguoja na mozuok kai 167 dīnys, naskaitūt tolku dīnu.

Tolkys muižuos reikuoja gaitnīku apsātūs teirumu plaušonai, taipat ari leidumu leisšonai. Tuos varēja byut 12 dorba dīnys godā, a Bārzmuižys 1762. goda inventarā saceits, ka zemnīkim jopylda tik tolku, cik muiža var praseit. Bez gaitu un tolku dīnu klaušu zemnīkim tyka aizdūti vysaidi dorbi, pīmāram, kai apart un nūecēt muižai treis pyuravītys zemis, apsēt juos ar muižys sāklu, nūpļaut i savest škiuņūs. Tyka praseits goda laikā izvest muižai molkys ci bolku. Sātā vajadzēja savērpt muižai pa treis muorcenis sovu lynu, pa treis muorcenis muižys lynu, vylnys i pokulu. Beja juodūd muižai vīnu škiuti leidz Reigai ci Viļņai voi ari juomoksoj 8 Leitovys zloti. Bez moksojumim naudā klaušu zemnīki deve naturaluos nūdovys: pudeņš apeiņu, vucyns voi 22 groši, vysta voi 7 groši, 12 muorceņu škiņķa voi 18 grošu, pudeņš cyukys galis, vystu ūlys, atseviškuos muižuos ari medejumi, mads voi 4 zloti, kerzeite ar ūgom, sataiseits spaiņs voi vuocele, nūausts maiss voi 1 zlots, 20 asis teiklu, 20–10 osu viervu.

Laikā pyrms padūmu kolhozu i jūs pyrmūs godūs, 20. g.s. 40. godu ūtrajā pusē i 50. godūs, kod nabeja nikaidys mehanizacejis i samoksys par dorbu, viņ nažieleiga nūstruodynuošona i nūdavu izlikšona, zemnīki, vāluokī kolhoznīki, jutuos leidzeigi agruokajim dzymtzemnīkim. Daudzūs kolhozūs kolektivūs lauksaimnīceibys dorbus organizēja pa dzeraunem. Vysi vīnys dzeraunis kolhoznīki tyka īskaiteiti vīnā brigadē, kotram dorbam nūzeimēja pa brigādem. Vysys dzeraunis ļauds kūpā devēs iz nūruodeitū teirumu ci klāvu, kūpā – atpakaļ. Tai, pa dzeraunem, varēja organizēt ari muižys klaušu dorbus, tod tuos dzeraunis dzeivuotuojus varēja saukt piec jūs “specializacejis” klaušu dorbūs. Tuoļuok apsavārti taidi zemnīku apzeimuojumi.

Dalinīki

B. Brežgo roksta, ka zemnīki, kuri jēme sēšonai pamastus zemis gobolus, atdeve muižai nu īvuoktuos ražys trešū kiuli ci atleidzynuoja teirūs gryudūs. Par sātajim lynim atleidzynuoja ar gotovim, teirim lynim. Par atstuotim duorzim, ka jūs apstodeja, ari trešū daļu deve muižai. Viesturnīks atzeimoj, ka taidi  zemnīki 1749. gods inventarā saukti par dalinīkim (na doli).

Te byutu juopīgrīž viereiba vuordam “dalinīks”. Kai vacvuordu ar nūzeimi ‘dzymtzemnīks, kam daļa ražys juoatdūt muižai’ jū var pīzeit par historismu – vuordu, kura apzeimuotuo realeja vaira napastuov. Tok myusu dīnuos vuords teik lītuots kai jaunvuords ar nūzeimi ‘daleibnīks’, par taidu jis atzeimuots reizē ar latgalīšu tekstu korpusu veiduotajā “Lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineicā”. Voi storp vacvuordu i jaunvuordu pastuov semantiska saisteiba, voi viņ homonimeja?

Elektroniskajā “Baļtīšu-latgalīšu vuordineicā” (BLV) škierklī “dalinīks” juos veiduotuojs Armands Kūceņš apkūpuojs buoguoteigu ekscerptu materialu. Jau 19. godu symta vyds goreiga rakstura tekstūs ‘”dalinīks” lītuots ar nūzeimi ‘daleibnīks’, pīmāram:  “Nutal tu mozu łyugszonu munu, upereju tiew wyssas swa- /// tas miszas, kotras pa wyssu pasaulu prowiejas, prasiejdams, kab mani tus por daliniku padarejtim.” (“Gromytynia eysu sałasiejtu wysajdu łyugszonu…”, 1857, 9-10 psl., BLV) Dalinīks na dūd daļu nu seve, a ir daļa nu kuo leluoka, pīmāram: “..way godnim esim sauktis por dalim Jo, un dalinikim Dabasu Walstibas..” (J. Kurmins “Homileja..”, 1858, 61 psl., BLV)

Itys aplīcynoj, ka jaunuokuo nūzeime ir atsateistejuse nu īprīškejuos: taids, kas dūd daļu nu seve → taids, kas pats ir daļa nu kuo leluoka.

Kiulinīki

Agruok labeibu pļuove ar sierpi ci vīnys rūkys izkapti. Kiuleišus puorsēja ar vuorpu stībrim, salyka stateņūs. Tai labeiba kaidu strēči pakolta. Tod jū salyka vazumā i vede iz reju, kur labeibu vajadzeibys gadejumā varēja dakaļteit, kurynojūt cepli. Nūvuocūt teirumu, kiuļūs sēja vysu, kū viņ varēja sasīt, ari, pīmāram, pupys, kai tū aplīcynoj tautysdzīsmis vuordi: “Mozs, mozs muns svaineits,/ Kai pupu kiuleits.”

Latgolys vītvuordi ar sakni “kiul-”, dūmojams, vairuok attīcynojami iz vuordu “kiuļs”, kai “kuļt”, partū ka gona daudz vītvuordu i uzvuordu, atvasynuotu nu rejis apzeimiejuma, kas vairuok atsatīktu iz kuļšonu. Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta Kiuleni, Preiļu nūvoda Preiļu pogosta i Rūžupis pogosta Kiulinīki, Kruoslovys nūvoda Osyuna pogosta Kiulinaucu sola, Ludzys nūvoda Pureņu pogosta  i Cyrmys pogosta Kiuli varēja byut agreimūs muižys laikūs saisteiti ar labeibys pļaušonys, kiuleišu veiduošonys dorbim. Varams, ka te dzeivuojuši taišni pi kiuleišu sīšonys nūdarbynuotī. Ari uzvuordi 41 “Kiulāns” (Kivlāns, Kivlans, Kiulans), 300 “Kiulinīks” (Kivlenieks, Kivlinieks), 71 “Kiuļs” (Kivlis, Kiulis, Kivla), 17 “Kiulišs” (Kivlišs) izplateiti Latgolā.

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā ir Gaiduli, 19. godu symtā tuos bejušys pat četrys Gaiduļu dzeraunis, treis nu jūs puorsauktys cytaiž. Tys ir vīneigais cīms Latvejā ar itaidu nūsaukumu, tok Leitovā, Kaunis rajonā, atsarūn Gaideliški (Gaideliškiai). Dūmojams, obeju vītvuordu pamatā lītuvīšu “gaidelis” ‘gaileits’, kas apzeimej ari div “gaileitī” izkaļsšonai salyktus labeibys kiuleišus. 

Varbyut latgalīšu (tūlaik vēļ latgaļu) apdzeivuotuo Gaiduļu apleicīne beja labeibys audziešonys vīta deļ jūs vītejuo lītuvīšu kunga? Par Gaidulim vairuok var skaiteit gruomotā “Ozolzīles zīmē” (2021).

Rejnīki

Rejis kai kuorma golvonuo funkceja beja labeibys i lynu kaļteišona, pi juos atsaroda pīdorbs, kur izkoltušūs labeibys kiuļus izdauzeja ar sprigulim aba rūcinīkim. Tehnologejom atsateistūt, reja jau 19. g. s. suoce palikt par etnografisku vierteibu.

Tai kai rejis dorbi veiduoja lelu daļu nu klaušu dorbu, rejā struoduotuoju apzeimuojums ātpazeistams Latgolys vītvuordūs i uzvuordūs, pīmāram: Rejnīki kai vītvuords atrūnami Preiļu nūvoda Rībeņu i Rušyunys pogostā, Kruoslovys nūvoda Aulejis, Svareņu i Kastulinys pogostā, Rēzeknis nūvoda Stolerovys pogosta Rejnīki, Jākubpiļs (bej. Krustpiļs) nūvoda Atašīnis pogostā.

Uzvuords “Rejnīks” rokstūs vysbīžuok puorsamejs par “Reiniks”, I. Mežs sovā pietejumā saskaitejs 172 uzvuordus “Reinieks”, “Reiniks” [Rejnīks], “Reineks”, jū pīzeist par izplateitu uzvuordu nu Kaņtinīku (38) i Rykovys (31) pogosta, jis fiksāts ari Feimaņu (17) i Lūznovys (10) pogostā. Reynik pīmynāts 1765. gods revizejis materialūs nu Plisūnu voitistis. Tok ir vēļ uzvuords “Reinikovs” (44) nu Ludzys nūvoda Cyrmys pogosta Kiuļu (25), Pureņu i Isnaudys pogosta. (231)

Dūmojams, izceļsme vairuok juosaista ar reju, na Latgolā pasvešū personvuordu Reinis. Vītvuords i uzvuords veidoj sapaseigu kombinaceju: Kiuļūs dzeivoj Rejnīki.

Kluonešnīki

Kuļšona i cyti labeibys apstruodis dorbi nūtyka specialā telpā – rejis prīškā parosti atsaroda valeja nūjume, kur izkaļteitū labeibu kiule ar sprygulim aba rūcinīkim. Valeja deļtuo, kab viejs aizpyustu putekli i palovu smaļksni. Itū nūjumi sauce ari par pīdorbu, kulu, kuleņu, kulinem, kluonu.

Vuords “kluons” atpazeistams vairuokūs Latgolys vītvuordūs, pīmāram: Ludzys nūvoda (bej. Kuorsovys) Mežavydu pogosta Kluonešnīki, Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Kluoneitis, Bolvu (bej. Viļakys) nūvoda Susuoju pogosta Kluoni, Bolvu nūvoda Ruguoju pogosta Perdikluons. Ituos vītys varātu nūruodeit iz nazkodejom muižys pīdorbu vītom.

Šedrinīki

Preiļu (bej. Rībeņu) nūvoda Sylajuoņu pogostā ir Ščadrinīku cīms, te fiksāts ari par ratu (16) pīzeitais uzvuords “Ščadrinīks” (268). Latvīšu vuordineicuos taida vuorda naatrast, ari lītuvīšu-latvīšu vuordineicā nav.

Viņ lītuvīšu volūdys elektroniskajā vuordineicā atrūnams vuords “šadras”, itys nu maikstim, žorim sataiseitais šadrs beja dūmuots sānolu – gryudu apvolku – nūberzšonai. Tūlaik juos naskaiteja par vierteigu produktu. Šadravuot nūzeimēja taidā veidā nūteireit aba izdzeit caur maikstim gryudus pyrma maļšonys. Vāluok itū dorbu tehnologiski pylnveiduoja, tam dūmuotuos ītaisis sauce par šatraunem, šrataunem (pūļu szrotownia).

Acimradzūt Ščadrinīku dzeraunis nazkodejī dzymtļauds darejuši itū dorbu i dabuojuši par tū montuojumā ari šudiņ nasaprūtamu uzvuordu.

Pakratnīki

Nu gryudu izkultuos cysys izmontuoja pakaišim, Latgolā jūs sauce ari par pokrotu. Itys vuords i darbeibys apzeimuojums “pakrateit” ‘pakaiseit’ fiksāts Aulejā (EH II, 144). A vītvuordi i uzvuordi paruoda, ka jū zyna ari Zīmeļlatgolā – Bolvu nūvoda Ruguoju pogostā ir Mozpokrota (ari Pakrateni, Pokritine) i Pokrota, Lozdukolna pogostā – Pokrateņa. Ilmāra Meža Latgolys uzvuordu vuordineicā atrūnams “Pokratnieks” i “Pokrotnieks” nu Lozdukolna (35) i Bierzpiļs (24) pogostu (219).

Dūmojams, ituos vītys nazkodejūs muižys laikūs voi nu bejušys saisteitys ar pakaišu (pokrota) kruojumu sagatavi, voi te dzeivuojuši dzymtļauds, kam vajadziejs klaušuos struoduot itū dorbu.