Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys Kulturviesturis muzejā pādejuos div dīnys palykušys apsavērt Gundegys Rancānis izstuodi “Klātesot”, da oktobra vyds apmeklejamys izstuodis Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā. Jaunys izstuodis ir “Linogriezums”  i “Ir iespēja satikties 3”, a vysvairuok gaideituo nūtikšona – Pīgožņa bolvys padūšona. I vēļ daudz kas cyts baudoms ituo rudiņa Latgolys muokslys pīduovuojumā.

Jāzepa Pīgožņa bolva Latvejis ainovu gleznīceibā – Osvaldam Zvejsalniekam

25. septembrī Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā konkursa izstuodis “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” atkluošonā paziņuoja 2021. gods golvonuos bolvys īgivieju. Tys ir Rēzeknis piļsātys Gūda pylsūņs, muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks ar dorbu “Rudens vēji”, viestej informaceja socialajūs teiklūs.

Pārņ konkursā uzvarēja Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys gleznuošonys i zeimiešonys pasnīdzieja Agra Ritiņa.

Itūgod konkursam tyka padūti 103 muokslinīku 174 dorbi. Nu jūs izstuodei žureja izraudzeja 88 autoru dorbus. Izstuodis atkluošonā 11. augustā Reigys Sv. Pītera bazneicā tyka paziņuoti 2021. gods golvonuos bolvys nominanti. Golvonajai bolvai nomināti ir seši muokslinīki, bez O. Zvejsalnieka: Meldra Bula ar dorbu “Jūlijs”, Jānis Ziņģītis ar dorbu “Janvāra sākumā”, Agnija Ģērmane ar dorbu “Sapnis, kas atkārtojas 2”, Ērika Kumerova ar dorbu “Pavasara jūtoņa”, Inga Jurova ar dorbu “Svētdiena. Kailsals”.

Izcylajim daugovpilīšim veļteitu simpozeju izstuodis

Vēļ da 17. oktobra Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā apsaveramys storptautyskūs simpozeju izstuodis – Silvai Linartei veļteituo 3. storptautyskuo gleznīceibys, 3. Latvejis Keramikys bienalis storptautyskuo konkursa “Martinsona balva 2021”, 17. storptautyskuo gleznīceibys simpozeja “Marks Rotko”.

Gūdynojūt izcyluos Latgolys i Daugovpiļs muokslineicys i ilggadejuos muokslys pedagogis Silvys Linartis (1939–2018) pīmiņu i radūšū veikumu, itūgod Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā nūtyka jau trešais muokslineicai veļteitais gleznīceibys simpozejs, aicynojūt pīcus gleznuotuojus nu Latvejis, Leitovys, Vuocejis i Pūlejis diveju nedeļu laikā pīsagrīzt radūšajam procesam, sovstarpejam dialogam i muokslys dorbu jaunradei.

3. Latvejis Keramikys bienalis storptautyskuo konkursa “Martinsona balva 2021” izstuodē  pīsadola muokslinīki nu 38 vaļstu. Viertejūt gondreiž pīcus symtus īsyuteitūs dasacejumu, storptautyska žureja atlaseja 120 lobuokūs dorbus nu Latvejis i vysa pasauļa. Izstuode kai plašuokys pasuokumu programys kūduls i centraluo nūtikšona ir veļteita vīnam nu izcyluokūs i storptautyski atpazeistamuokūs latvīšu keramikys muokslys puorstuovu – Pēteram Martinsonam (1931–2013). Daugovpiļs beja juo dzymtuo piļsāta, i ari pošlaik te ir sātys palikšona juo plašajai muokslys dorbu kolekcejai. Zeimeiga nūtikšona, kas papyldynuos Latvejis keramikys bienali, byus ari Pētera Martinsona sātys atkluošona, kas plānuota ituogods nūgalē i kuramā iz prīšku byus muokslinīka dorbu pastuoveiguo ekspoziceja.

Kas gods glaznuotuoji nu tyvuoku i tuoluoku vaļstu pīsasoka daleibai Marka Rotko vuordā nūsauktajā storptautyskajā simpozejā ar cereibu īpazeit Rotko Latvejā i, glaznojūt juo bierneibys piļsātā. Itūgod simpozejā pīsadaleja deveni glaznuotuoji nu Latvejis, Lelbritanejis, ASV, Niderlandis, Kanadys, Pūlejis i Vuocejis. Vysi uorvaļstu simpozeja daleibnīki pīsadaleja atlasis konkursā vēļ 2020. goda suokumā, tok viņ ituogods vosorā jim beja varams atbraukt iz Latveju, kab div nedeļu garumā pīsadaleitu 17. storptautyskajā gleznīceibys simpozejā “Marks Rotko”.

Izstuode “Linogriezums” Latgolys viestnīceibā “Gors”

Nu 28. septembra līdz 21. novembra Rēzeknē, Latgolys viestnīceibys “Gors” muokslys galerejā, apsaverama Annys Grinčukys i Valda Baškirova dorbu izstuode “Linogriezums”. Izstuodis autorus raksturoj dziļa saikne ar dobu, kas radzama ari muokslinīku dorbūs, i grafikys tehnika – linogrīzums, informej Latgolys viestnīceibys “Gors” (SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”) marketinga specialiste Laura Malinovska.

Muokslinīki Anna Grinčuka (1984) i Valdis Baškirovs (1984) ir dobys bārni i, absolvejūt muokslys studejis Reigā, obeji puorsaceļ iz dzeivi Latgolys lauku vīnsātā. Dziļuo saikne ar dobu vārojama obeju muokslinīku dorbūs. Annu i Valdi vīnoj ari grafikys tehnika – linogrīzums, tok sevkura individualuo īškejuo pasauļa uorejuos izpausmis veids muokslā ir atškireigs. Annys dorbūs dominej dzeiveibys formu teselaceja aba atsakuortuošona geometriskūs, hipnotizejūšūs ritmūs. Valdis veidoj ilustrativys, smolki satiriskys kompozicejis ar dzeivnīku simboliku, jamūs izskaņ ari trauksme par varamū ekologiskū krīzi.

Anna ir dzymuse Daugovpilī. Nu agrys bierneibys interesiejusīs par dobu i izjutuse spieceigu vēļmi radeit. Četru godu vacumā par pošys sakruotū naudu nūpierkuse sovu pyrmū mikroskopu i suokuse caur jū pieteit pasauli. Četrpadsmit godu vacumā mama Annai paduovynoj videokameru i nu tuo laika jei suoc filmēt i fotografēt. Muokslineica ir vuicejusīs Rēzeknis Muokslys vydsškolā i Latvejis Muokslys akademejā, dabojūt magistra grādu vizualajā komunikacejā. Absolvejūt Latvejis Muokslys akademeju Reigā, puorsaceļ iz dzeivi Latgolys laukūs. Paraleli grafikai i gleznīceibai Annu aizraun dobys i juos procesu īmyužynuošona video i foto formatā, eipaši aizaraunūt ar makro pasauli.

Valdis ir dzims Bolvūs, tok daļu bierneibys pavadejs vacvacuoku vīnsātā Valmīrys nūvodā, kur īsavuicejs sajust dzeivuos dobys i cylvāka mejīdarbeibu i sovstarpejuos saitis. Izgleiteibu īgivs Valmīrys Muokslys vydsškolā i Latvejis Muokslys akademejis Grafikys nūdaļā. Piec Reigys perioda Valdis puorsaceļ iz dzeivi dziļūs laukūs Latgolā, kur dzeivoj vīnsātā meža īlūkā, audzejūt duorziņus, turūt  kozys, vystys i zūsis. Valda dzeivis stils atsaspīgelej juo muokslys dorbūs. Pīmāram, linogrīzumā “’Kaķis un vārna” muokslinīks attāloj pīradynuotū vuornu, kuru ironiski poša kačs itūvosor ari apēde. Muokslinīka grafikuos caur simbolisku, estetiski vizualu informaceju teik attāluoti i dzeivnīki, i trauksme par ekologiskū krīzi.

Izstuodi “Linogriezums” varams apmeklēt kotru dīnu nu 11.00 da 22.00 stuņžu Latgolys viestnīceibys “Gors” muokslys galerejā.

Viktora Kuhaļska personālizstuode “Klūgu filozofija”

Daugovpiļs Nūvadpietnīceibys i muokslys muzejā da 3. novembra apsaverama Viktora Kuhaļska personalizstuode “Klūgu filozofija”, viestej informaceja muzeja sātyslopā.

Itūgod ar četrdesmit godu amatnīka pīredzē radeitajim kluygu meistardorbim sovu dzeivis i radūšuo dorba jubileju sviņ Tautys lītiškuos muokslys studejis “Klūga” vadeituojs Viktors Kuhaļskis, kurs par sevi soka tai: “Klyugu peišonys muoksla – tei ir vysa muna dzeive i vēļ drupeit vairuok…”

Sovu klyugu pinieja dzeivis ceļu V. Kuhaļskis suoce ap 1978. godu pi sova sīvystāva, pīredziejušuo klyugu pinieja Ulda Birmbauma (1928–1981). U. Birmbaums jimā redziejs rakstura soveibys i dūteibys, kurys atbylst klyugu omota apgiušonai i mudynuojs jū padzilinuoti apgiut i īpazeit. Viktoram tys pasadevs i īinteresiejuse itei nūdarbe. Meistareigi apgivs zynuošonys, dreiž viņ pats Viktors suocs izgudruot jaunus peišonys mozgus, savīnuojumus i elementus. Jau 1984.gadā Viktors Kuhaļskis organizēja pyrmū klyugu pinieju apvuiceibys grupu i 1985. godā Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja paspuornē teik dybynuota studeja “Klūga”.

Izstuodē apsaveramī dorbi apjam vysus Viktora Kuhaļska radūšuo dorba periodus, suocūt nu agreimūs dorbu da myusdīnu. Ite izstuodeiti unikali prīškmati, kas atrūnami Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja kruojumā – meitys dzimšonai darynuotais šyupeleits (1985), ragavenis i rūtaļlītys, restaurātī krāsli nu Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja i cyti naatkuortojami, autora meistareibu aplīcynūši darynuojumi poša izkūptuos peišonys tehnikuos. Pādejā laikā kombinej poša gataveitu kūka prīškmatu sagatavis ar pynumu ci pat kūkā īstruodojūt dzyntaru, kas ari ir autora tehnologiskais izgudruojums.

Izstuode “Ir iespēja satikties 3”

Nu 6. oktobra da 6. novembra Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē byus apsaverama Ērikys Sparānis, Agrys Ritinis, Bitty (Vjačeslavs Fomins) gleznīceibys i grafikys izstuode “Ir iespēja satikties 3”, informej Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs.

Vysus treis muokslinīkus – Ēriku Sparāni, Agru Ritiņu i Bitty – vīnoj kūpeigys studejis Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē, kū jī absolvēja 2004. godā. Godu piec studejom trejūtne sareikuoja izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā ar zeimeigu nūsaukumu “Ir iespēja satikties”, tai aicynojūt cytus kursabīdrus i sovus školuotuojus sasatikt izstuodē. Piec pīcim godim tyka sareikuota ūtruo Ē. Sparānis, A. Ritinis i Bitty kūpejuo izstuode “Ir iespēja satikties 2”, aplīcynojūt interesi vīnam par ūtra radūšū darbeibu. Nu ūtruos sasatikšonys izstuodē ir paguojuši jau 12 godi, autori palykuši par nūbrīdušim muokslinīkim, tok studeju godūs rodusīs saikne ir stypruoka par laiku. Vysus treis vīnoj ari dorbs muokslys izgleiteibā, dūdūt bārnim i jaunīšim zynuošonys muokslys jūmā.

Glaznuotuoja Ē. Sparāne ir dzymuse i auguse Rēzeknē, tok pošlaik dzeivoj i struodoj Reigā, juos glaznu kompozicejis ir personeigi stuosti, kas, savārti iz daudzkruosaina pavedīņa, viestej par autoris emocejom i puordzeivuotū. Glaznuotuoja A. Ritiņa ir dzymuse Ludzā, a jau školys laikā ir puorsacāluse iz Rēzekni, ite rit i juos dorba gaitys, i rodūšuo dzeive muokslā. A. Ritiņa puorstuov ainovys žanru, kur namiteigi maineigajūs dobys motivūs meklej breiža sajiutys. Grafiks Bitty ir ludzānīts, tok struodoj i Ludzā, i Rēzeknē. Bitty pošlaik pīsagrīzs zeimiejumam sausā manerē, kur sevkurs instruments, ci tys byutu sepejis zeimuļs, ūgle ci sangina, juo rūkuos var struoduot cīš smolkai voi plotai, breivi ci plyudoni. Bitty pīsaista gaismys asameiba dorbā i gaismānu spēle, kas zeimejūt paleidz izjust naskaitomys gradaceju niansis nu tymsa da natvarami gaiša.

Evijis Pukis glaznu izstuode “Pasaule ap mani”

Da 16. oktobra Latgolys Kulturviesturis muzeja 1. stuova izstuožu zālē apsaverama Evijis Pukis glaznu izstuode “Pasaule ap mani”, informej Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs.

Jaunuo muokslineica riezeknīte Evija Puķe, absolvejūt Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis gleznīceibys apakšnūzari (2020) i veidojūt pyrmū personalizstuodi, skateituojim prezentej pādejā godā tapušūs dorbus, kai ari interesantuokūs studeju laika radūšūs dorbus.

Par sovys īdvesmis olūtu autore soka: “Kod gatavejūs koč kū jaunu izglaznuot, iz pasauli verūs cauri fantazejis prizmai. Vysod ilgojūs īraudzeit koč kū naparostu. Pruotā īt koč kur skaiteita vierteiga atziņa – “Kaids esi tu pats, taid byus (veiduosīs) pasauļs ap tevi”. Taitod mes sovu apleicīni veidojam poši. Bīži viņ cylvāks naapsazynoj, cik daudz palaiž garom, dzeivojūt “parostu” dzeivi, ignorejūt Dabasu zeimis. Kai, pīmāram, bryuni raibs karaliskais tauryns, kas iz šaļteņu nūsieds iz boltuo, pogolmā nūkluotuo pologa, ari viestej tū, ka tam pateik teireiba. Boltums cylvākā pošā i gaišums jam apleik. Pasauļs ap mani. Pasauļs napīradynuotajā taurynā.”

Gundegys Rancānis izstuode “Klātesot”

Da 2. oktobra Latgolys Kulturviesturis muzejā var paspēt apsavērt Gundegys Rancānis pavasar Covid-19 īrūbežuojumu deļ atcaltū izstuodi “Klātesot”, viestej informaceja Rēzeknis piļsātys dūmis sātyslopā.

Gundega Rancāne i glaznuošona ir nasaraujami saisteitys nu pyrmuos izstuodis kūpā ar tāvu 13 godu vacumā. Izstuode nūtyka tūreiz vēļ Rēzeknis Nūvodpietnīceibys muzejā, kur storp Ontona Rancāna kūkgrīzuma tieļnīceibys dorbim tyka izlykti ari Gundegys zeimiejumi.

Muokslineicys dzeivē gleznīceiba ir kluotasūša i pyldūt direktoris omota pīnuokumus Lūcijis Rancānis Makašānu omotu vydsškolā, i sabīdryskajuos aktivitatēs, i apdorūt sātys sūli saimē. “Intensivais i daudzkruosainais dzeivis ritms atsaspīgelej ari dorbūs”, soka muokslineica. “Pat tamuos šaļtīs, kod naasu darbneicā pi molberta, acs fiksej i nūgloboj atmiņā mirkļus i sajiutys, kas munā iztēlē īsagulst kai nūteiktys nūskanis, kolorits i kompozicejis.”

Leluo pīredze glaznuošonā dūd breiveibu izteiksmē, tok atstuoj vītu ari puorsteigumam: “Dzeive ir lels breinums. Nav nivīna vīnaida pavasara ci rudiņa, nav nivīna saulis rīta par azaru, kas atsakuortuotu. Ir lītys, kū dzeivē logiski plānojam i tod reikojamēs, a jū eipaši izdaiļoj šaļtis, nūtikšonys i skoti, kū mes nikod nabejom paredziejuši. Jī vysvaira dūd īdvesmi i gribiešonu glaznuot, tai saglobojūt, pīfiksejūt jūs kluotasameibys sajiutu glaznuos,” pīzeist Gundega.

“Maņ ir cīš byutiski nūviertēt tagadni, juos naatkuortojameibu, paruodeibys dobā, tyvu i breineigu cylvāku kluotbyutni, lītys, gordu iedīni. Itei vysa dzeivis estetika agruok ci vāluok sakoncentrejās kaidā glaznā. Jau pats glaznys tapšonys process, suocūt ar audakla izvēli ci sagataveišonu, paildzynoj jūs kluotasameibys sajiutu kasdīnys kūšuokajom šaļtim. Jūs kūšums i nūzeimeiba ir cīš subjektiva, a glaznuos daboj pavysam cytu – daudz globaluoku nūzeimi. Pat īdūmuoti i gaistūši seikumi – gaismu spēlis iz seipulu lokstim, koktā nūsvīsti zuoboki, ladā īsolušys iudiņa zuolis, saulis kaitys uobeļneicu zīdūs ci pylnmieneša veitulūs spiej daškiert itū kluotasameibys sajiutu dzeivei – cylvākim, laikam i vysam skaistajam apleik.”

Izstuode atspīgelej G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysod vysleluokuo nūzeime ir koloritam, juo harmoniska “īsaguļšona” glaznu kompozicejuos i mozūs, i lelūs audaklūs. Tok, asūt pi molberta, ir na mozums pretrunu i īškejis ceinis: “Gleznīceiba ir ari tehnisks process i vys jauni profesionali izaicynuojumi. Ir lela prīca, ka ituo procesa rezultats – glazna – spiej ari skateituojā veiduot, provocēt asociacejis, atminis i sevkuram sovu kluotasameibys sajiutu dzeivei,” pauž muokslineica.

Latgolys muokslinīki var īsnēgt dorbus ituogods rudiņa izstuodei “Pēdas/Pādi”

Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus īsnēgt dorbus rudiņa izstuodei da 2021. gods 30. oktobra. Izstuodis plānuotais laiks – nu 17. novembra da 18. decembra, informej Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs.

Kai parosti itei izstuode teik atkluota novembrī, sagaidūt Latvejis vaļsts proklamiešonys kuortejū godadīnu. 2021. godā Rudiņa izstuodis moto ir izvierzeituo tēma “Pādi”. Jūs sevkurā nu myusu atstuoj nūtikšonys, satiktī cylvāki, šaļtenis. Izgaistūši pādi i palīkūšys vierteibys, gribiešona atstuot pādus, tok jai īpretim – dzēst i aizmierst nūtykušū. Pat napīdzeivuotais, tuolais, viesturis pagrīzīņa punkts var taišni ci nataišni dasadūrt dzili i palīkūši. Pādi, kū atstuos itei dīna… Kaidu jū redzēs i sajuss, kai vērtēs cyta laika cylvāks?