Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Dzeivuotuoju iniciativys grupa (IIG) “Līdumnieki” 3. oktobrī 10.00 stuņdēs aicynoj pīsavīnuot puorguojīņam iz partizanu pīminis vītu “Olūtneica”, Preiļu nūvoda Rūžkaļnis pogosta Krīvu pūrā. Puorguojīnī iz pīminis vītu tiks ari nūnasts jaunais krysts.

“Puorguojīņs ir publiskuo daļa IIG “Leidumnīki” projektam. Grupa pīsadaleja mozūs grantu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2021”, kū organizēja nūdybynuojums “Viduslatgales pārnovadu fonds” i finansiali atbaļsteja tūreizejuo Vuorkovys pošvaļdeiba. Projekts dasaceits ar taidu mierki, kab izlikt nūruodis iz konkretu partizanu pīminis vītu – “Olūtneicu”. Itai vītai ir boguota viesture nacionalūs partizanu deļ, bīži viņ interesenti vītejim prasejuši ceļu, tok poši vītejī ir maļdejušīs,” stuosta Oskars Smirnovs, IIG “Leidumnīki” i folklorys kūpys “Rūžupis veiri” dalinīks, kai ari ituo projekta grupys vadeituojs.

“Praktiski izreiz piec partizanu grupys, kas tī uzaturēja, nuovis, beja izlykts krysts, kū saryupēja vītejī – rodi, draugi, sābri, dūmubīdri. Latvejis naatkareibys laikūs tī pastateja lelu krystu, kas stuovēja leidz pat šai dīnai. Jamūt vārā, ka krysts sovu ir nūkolpuojs, IIG izdūmuoja, ka ir juonūmaina ari itys krysts. Jū izgataveja tepat, tok krysta pastateišona īsavylka – lai krystu dabuotu leidz “Olūtneicai”, jis ir juonas ar rūkom, na juonūvad,” skaidroj Oskars. “Vadūt uorā mežu, ir rodušuos miļzeigys risis, tik vīnkuorši iz tū vītu navar aizbraukt. Deļtuo puorguojīņs byus ar dareišonu – tuo laikā tiks īnasts ari krysts, kū paradzāts tamā pat dīnā pastateit. Tī niu ir sakūpta vīta, ir sataiseita guņskura vīta, nūteireits pīmineklis,” par pīminis vītu komentej projekta grupys vadeituojs.

Ir atrosts ari partizanu bunkurs, tok niu nu juo ir radzams tik škūrstyna gols, pats bunkurs ir aizbrucs. “Itymā puorguojīnī ir dūma īsuokt sarunys, veiduot jaunu dūmubīdru grupu, kuri varātu īsastuot par bunkura atjaunuošonu. Nūvodpietnīka i vītejuo cylvāka, viesturis puorzynuotuoja Juoņa Vaivoda savuoktajā materialā par Vonogu pusis viesturi var skaiteit, ka itys bunkurs tyka izveiduots 1945. godā, lai nacionalī partizani varātu tī dzeivuot. Bunkuru apdzeivuoja Juoņa Vilcāna partizānu grupa. Septeni nu grupys dalinīku tyka nūsauti mīgā, pasateicūt nūdeviejam Klimkānam. Vysi jū skaiteja par partizanu, tok beiguos izaruodeja, ka jis struoduoja VDK lobā,” pīminis vītys viesturē īsaver Oskars. “Olūtneicys” viesture ir bejuse cīši skaudra.

“Itys puorguojīņs teik reikuots smukā rudiņa dīnā, apsaverūt daļu nu nūruožu, kurys ir gotovys, vēļ vīna nūruode tūp. Ilgi dūmuojom, kai izdareit tai, lai informaceju varātu skaiteit sevkurs, lai tys nabyutu materials, kurs koč kur īguļs. Mes raudzeisim pyrmū nūruodi, kas byus, īreikuot ar nūlosomu QR kodu. Puorejuos ir kūka zeimis ar nūruodem iz “Olūtneicys” vītu, juos varēs redzēt puorguojīņa maršrutā,” stuosta Oskars.

Projekta grupys vadeituojs pīzeist, ka krysta nesšonai iz pīminis vītu ir simboliska nūzeime. “Krystu gribējom mehaniski izlikt, mes nikod nadūmuojom, ka tei krysta nesšona saīs kai eista nesšona.” Oskars vēļreiz dasaskar “Olūtneicys” viesturei – “nūsautūs partizanus izvylka uorā nu “Olūtneicys”, vylka leidz meža molai, tod vede pajiugā leidz Neicenīku laipom, puori laipom jūs puorvylka ar striči apsītu ap koklu, tuoļuok zyrga pajiugā vaduši tuoļuok, sakruovuši kravys mašynā, kas jūs vaduse tuoļuok, piečuok Leivuona tierga laukumā jī vairuokys dīnys atstuoti apsavieršonai. Redzīs – tei ir zeime, ka cik gryuši beja partizanu kermiņus dabuot uorā nu “Olūtneicys”, tikpat gryuši byus ari krystu nūguoduot iz pīminis vītu.” Jaunais krysts ir dīzgon lels – 4,5 metru augstumā.

“Vysi cylvāki, kas ir iniciativu grupā, puorsvorā ir taidi, kas paaudžu paaudzēs dzeivoj itamā pusē i ir saisteiti ar itim nūtykumim. Puorguojīņs byus ar daudz i lelu dūmuošonu par tū, kas kotram ir Latveja, kas kotram ir svareigi, tiuleņ jau novembris – patriotisma mieness, i gribīs, lai tys krysts nav viņ izlykts i aizmiersts,” stuosta Oskars.

Nest krystu paleidzēs folkorys kūpa “Rūžupis veiri”, jim byus īspieja puorguojīņa dalinīkim dzīduot sovu repertuaru ar taidu jusšonu, kaida puorguojīņa laikā jim byus. Taipoš Oskars skaidroj, ka puorguojīņa garums nav lels, tys ir pīmāruots ari bārnim i tei byus lītdereigi pavadeita dīnys daļa.