Ar Mariju Dzeislu sasaroksta Ilze Sperga

Marija Dzeisla ir nūslāpumainuokuo latgalīšu autore. Juos dorbi puorskaitomi internetā, kai pyrmajai latgaliski rokstūšajai autorei izadevs publikaceju pīdzeivuot izdavumā “Domuzīme”, bet itūgod pasauļs sagaideis ari Dzeislys pyrmū dzejis kruojumu. Ar Marijis Dzeislys jaunuokajim dorbim var īpasazeit ITE.

Ir daudz miniejumu, kas ir Marija Dzeisla. Kas ir Marija Dzeisla?

Voi tys ir tik svareigai? Pasauļs nu tuo napaliks ni lobuoks, ni švakuoks, ka iz juo byus Marija. Voi ari, ka Dzeislys vaira nabyus. Kod nūmierst kaids dzāruojs, tei ir tikai statistika. Kod pīdzymst bārns, par tū prīcojās saime. Autors jau nikod napīdzymst, jis pamazeņam rūnās. Tikai daļai autoru kaids pīmiņ dzimšonys i smierts dīnu. Maņ dzimšonys dīnys nav, a smierts pi mane jau ir bejuse.

Anna Rancāne šūvosor saceja, ka nu suokuma jai ruodejuos, ka Marija Dzeisla ir Oskars Seiksts.

Nui, maņ ir dzejūli i par Seikstu, i Rancāni, ir ari par Lukaševiču. Varbyut es asu seiksta Rancāne. Voi Rancāne ir meiksts Seiksts.

Cik lela ir dzymumideņtitatis nūzeime, cik svareigi stereotipi tovā i latgalīšu dzejā?
Kai iz tuo pasaver. Es asu tekstūs. Tekstūs es asu vyss. Es vysa asu tekstūs. Es asu vyss tekstūs. Muna ir latgalīšu dzeja. Munā latgalīšu dzejā ir lela nūzeime i gaileišam, i cičim. Tys ir kai konstruktors, nu kuo es salīku sovu identitati. Es asu tikai tekstūs. Izjaucūt munu konstruktoru, nikuo vaira napaliks. Tī byus izsvaideiti kluceiši. Bet es saprūtu cylvāku interesi. Gribīs nūraut masku i pasavērt, kas tī ir. A varbyut nikuo nav — ni virusa, ni cylvāka. Izjauksi, a napaliks nikuo. Kai puorsokā par pacaltajom voi sadadzynuotajom drēbem. Izkustynuosi nu vītys, cylvāks vaira nikod navarēs atsagrīzt i tai ari aizskrīs par vylku mežā. Tod ari vairs nabyus tekstu i Dzeislys.

Taidi i stereotipi. Nūjauksi, a vītā mudri byus cyti, bet tuo koč kuo vaira nabyus. Kas byutu latgalīšu dzeja bez žālobu par mierstūšu volūdu. Kū mes latgalīši varim likt vītā itai temai. Sovā ziņā žāl, ka volūdys tema ir palykuse taidā “Olūta” leiminī i pat Lukaševiča teksti par gramatiku munai ausei jau izaklausa piec politikys. Ite tev vaira ni skaidruos volūdys laikmats, kod vyss beja jauns i suopeigs.

Gondreiž kotram latvīšam ir baba Latgolā. Tovūs tekstūs ir daudz runuots par babu. Voi tev ir baba Latgolā?

Ari par dzedu. Dzeds maņ ruodīs svareiguoks. Kur dzeds palyka? Kur jis aizguoja, izgaisa? Kaidi lāmumi jam beja juopījam i kod jis salyuza, kod juo kluceiši pabyra, juo vaira nabeja ni dzejā, ni dzeivē. Es tekstūs asu dzeda sātā, bet tei sāta ir tukša. Ni cegla iz cegla napalyka. Kū īsuokt ar tukšu sātu — puordūt, nūdadzynuot voi pamest. Dzeivuot kai dzedam voi nūmiert.

Itūgod izīs Marijis Dzeislys gruomota, jū izdūs apguods Reigā. Deļkuo niu gruomota i vēļ Reigā?

A voi ta Latgolai ir vajadzeiga latgalīšu dzeja, kuruos nav Reigā? Maņ patyka nūsaukums “Valodu māja”. Redzieju, ka jī izdūd cytaiduokys gruomotys. Jī akceptēja, ka gruomotai var nabyut autora. Maņ ari patyka, ka es nivīna napazeistu, nivīns napazeist mane. Ir tikai teksti. Taipat kai Facebook. Ni jī zyna, kas es asu, ni mani interesej, kas jī taidi. Maņ jau faktiski ir gruomota — muna dzejis kūpa Facebook. Var skaiteit hronologiski, var ar maklātuoju. Var pasavērt, kas īlaikuoja. Var gadeitīs, ka reit tuo dzejūļa vītā byus cyts — es izlobuoju.

Niu ir vērtine autoru, kas publicejās gondreiž tikai teiklā. Cik sekoju procesam, vairuokim autorim beja problema publicēt dzeju latgaliski latvīšu presē. Itūvosor diskusejā sarunu festivalā “Lampa” par itū temu izskanēja ari Marijis Dzeislys vuords. Bet eisi pyrms tam — publikaceja žurnalā “Domuzīme”, bez tulkuojuma. Kas nūtyka?

Teiklys ir kai iudiņs, kurā dzeivoj vysaidys zivs. Maņ nav malnrokstu. Es rokstu pa taisnū teiklā. Kod nabyus elektreibus dzeisluos i štepseļūs, nabyus ari Dzeislys. Nui, es div reizis latvīšu kulturys medejim pīduovuoju sovus tekstus. Div reizis maņ atsaceja. Voi ignorēja, kai pādejā reizē Lakuga. Tys vyss kūpā beja cīši interesnai. Div reizis sagataveju kotram medejam sovu tekstu publikaceju, div reizis pretim sajiemu suopeiti, cik “viss ir slikti”, ka nivīns nasaprass. Atsacejumu teksti beja cīši interesni, i jī labi paruodeja, cik moz izgleituots ir latvīšu skaiteituojs pat tod, ka jis skaita daudz tekstu i varbyut pat angliski, varbyut pat ir literara izdavuma redaktors.

Es pasavieru tū diskuseju “Lampā”, bet diskusejis jau tī nabeja — nabeja atbolsa i ari pošu redaktoru. Tai ari nasaprotu, kas latvīšus bīdej latgalīšu dzejā. Voi deļkuo bez juos var iztikt i latvīši, i latgalīši, ka jau publicēt “LOL nav vērc”. Piec kaida laika žurnals “Domuzīme” pīduovuoja. Ka polu laikā upe puorīt puori, zivs īt leidza iudinim. Es muovu leidza i sagataveju publikaceju. Niu pīduovuoja Lakuga. Varbyut es trešū reizi ari vaira nasisšu pi durovu. Lai runoj gruomota. Voi ir klusums. Partū ka ari Facebook jau mienešim maņ nav nivīna jauna sekuotuoja. Varbyut itys ari ir autora gols.

Septembra beiguos beju Norvegejā, Erštā ir volūdu muzejs, kulturys centrs, kas sagatavejs pandemejis dzejūļu izlasi jaunnorveģu volūdā i izdrukuojs iz kūka dieļu, kas salykti veikalā — par Zoom, par koronu, par dzeivi pandemejā. Tovi dzejūli tī īsadarātu.

Kūka goboli labi maun pa iudini. Loba ideja. Mums ir taids literaturys voi volūdys muzejs, kam vajag dzeju latgaliski? Kas nūtyka ar Luoča muzeju i miļzeigū materialu kūpumu par latgalīšu trimdys literaturu? Veikalu deļ kūka syudeņu ak jau atrostu.

Pandemeja ir lobs laiks, kod reizē sajust i vīntuleibu, i bezgaleigu breiveibu.

Ļaudīs izej ar masku, nav pošam juolīk nikaida maska, nav juotāloj nikas. A tod siedi sātā. Siedi, siedi i siedi. Es fiziski jutu, kai tei svešuo smierts atīt iz munu sātu nu ekranu. Tik daudz smieršu ite vēļ nabeja bejs.

Latvīšu literaturai izdūmuots taids nūsaceits eksporta sauklis “I’m introvert”. Ir vasala komiksu sereja “The Life of I*” (*an introvert Latvian writer). Voi latgalīšu literatura ari ir introverta?

Voi ta mes na latvīši? Latgalīši ir vēļ leluoki introverti, partū ka latgalīšu autori i teksti pat nateik eksportāti i eksponāti. Es siežu sovā sātā, sarokstu dzejūli, īlīku teiklā, aizsyutu manuskriptu pa e-postu, elektroniski parokstu leigumu ar izdevieju. Voi ari tū munā vuordā izdora kaids cyts i īskaita naudu munā kontā. Es naasu bejuse ni bankā, ni praidā, ni bazneicā. Aplīku masku i aizeju iz veikalu piec myltu. Voi da sābru piec pīna. Voi da bankomata, kab samoksuot kurjeram voi molkys vediejam. Dzeive ir sprosta, i ar dzeju ir vīnkuorši. Pajem i pīroksti.

Voi Marija Dzeisla eksistēs piec pandemejis? Voi itys nav vīna kruojuma reklamys projekts?

Tuo es vēļ nazynu. Agruok Marija reizi voi div reizis godā aizsyuteja dzejūļus Lakugai. Tys beja vīneigais pīruodejums juos eksistencei. Niu Marija reizem pīroksta teiklā. Kaidu pīruodejumu vēļ vajag? Kas cīši byus cytaiž, ka Marijis ari vaira nabyus. Jei ir bejuse, tuo vaira naizdzēst. Varbyut tys ari nav tik svareigai. Marija Dzeisla Latvejis viesturē ir pamatuse apmāram tikpat daudz pādu cik videjais latgalīšu rakstnīks. Gondreiž nicik.