Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Ontons Skrynda, jaunuokais nu bruoļu, dzims tūreizejuo Daugovpiļs apriņča Leiksnys pogosta Līpu Mukānūs 1881. gods 2. oktobrī piec vacuo stila, piec jaunuo – saīt 14. oktobris. Par juo eisū myužu i dorbuošonūs tautīšu lobā skaitit ITE, par juo sastuodeitū i izdūtū pyrmū latgalīšu dzejis antologeju i juos faksimilizdavumu – ITE. O. Skryndys 1908. godā izdūtuo “Latwìšu woludas gramatika” palyka par latgalīšu raksteibys normativū pamatu da 1929. godā pījimtūs pareizraksteibys nūsacejumu. Kuri ir tī pryncypi, kas latgalīšu raksteibā paturāti vairuok par 100 godim, kuri izaruodejuši klaidys, kas kaviejuši latgalīšu pareizraksteibys atteisteibu iz prīšku, kai atsaškir termini i leksika?

Latgalīšu gramatikys leidz O. Skryndai

19. godu symta latgalīšu gramatikys ir jezuitu saraksteitys – t. s. Jezupa Akeleviča “Grammatyka Inflansko-Łotewska” (1817), Tomaša Kosovska “Gramatyka Inflantsko Łotewska” (1853). Tok juos naskaita par originaldorbim, jom pamatā ir Jana Rimkeviča 1810. goda rūkroksts. Vēļ ir plašuoka apjūma anonima autora gramatikys “Sposobi Pisania y Mówenia Łotewskim Językem” manuskripts (1817). Ituos gramatikys saraksteitys pūļu volūdā i paradzātys bazneickungim nalatvīšim vītejūs ļaužu runys praktiskai apgivei.

Nu pošu latgalīšu saraksteitūs gramatiku pyrmū pīmiņ Fraņča Trasuna gramatikys rūkrokstu nu apmāram 1887. goda, kas nav atrosts. Piec profesoris Lidejis Leikumys, Pītera Smeļtera eipašumā asūšs ituo manuskripta nūroksts bejs izlykts apsavieršonai vēļ 1935. goda 29. maja Latgalīšu gruomotu izstuodē Rēzeknē. Partū O. Skryndys 1908. goda izdavums pīzeistams par pošu latgalīšu pyrmū nūdrukuotū gramatiku.

Skryndys izdavums palyka par normativū ceļvedi latgalīšu raksteibā 20. g. s. suokumā. Juo symtgadē tyka īsuokts storptautyskūs latgalistikys konferenču cykls, kas viesturē paliks par plotu sūli Latgolys i vysa latgaliskuo izpietē. Iz pyrmū taidu saīšonu latgalisti (latgaliskuo pietnīki) puļcējuos Sanktpīterburgā – gramatikys izdūšonys vītā, viesturiskajā latgalīšu atmūdys, kulturys i izgleiteibys centrā.

Kas nu Skryndys gramatikys pryncypu “palics” myusdīnu pareizraksteibā

O. Skryndys gramatika lelā mārā bolstuos 1907. goda 17. augustā Rēzeknē latgalīšu inteligencis sapuļcē pījimtūs atzynumūs par raksteibu. “Latgolas Škola” (1935, nr. 3) roksta, ka tī “pīsadalējuši 10 bazneickungi – (bkgs K. Skrynda, N. Rancāns, P. Smelters, Fr. Trasuns, J. Velkme. Gr. Začs, F. Laizāns, Tūkišs un c.) un trejs studējušos jaunotnes porstōvi (Ontons Skrynda, Fr. Kemps un Ont. Laizāns)”. Kas ir tys, kas latgalīšu pareizraksteibai soveigs jau vaira kai 100 godus i teik paturāts nu ituos gramatikys da myusu dīnu?

Nasaverūt, ka 2007. goda Latgalīšu raksteibys nūsacejumi alfabetā paredz burtus “f” i “h” baltim svešu skaņu atveidei (svešvolūdys školā tok vuica!), myusdīnu tekstūs pasaruoda i “telefons”, i “telepons”. Jau Skryndys gramatikā ir “f” i “h” (storp “h” i “ch” tūlaik rokstūs pastuovēja atškireiba, tok gramatikā tys nav apsavārts). Skrynda pīzeist, ka izrunoj ituos skanis par p, g, k, kai vuordūs “Kristus” voi “Prancs”, tok zynuotnis terminus, kai “geografija”, “fizika”, latgalīts izrunoj ar pareizom skaņom. Parkū vēļ myusdīnuos juoroksta “telepons”?

Skryndys gramatikā pyrmū reizi teik runuots par t. s. puorskanis lykumu – patskaņa kvalitati vuordā nūsoka vuorda beigu vokalisms. Itys ir tys nu tūs vaicuojumu, kur kotrā izlūksnē vārojamys atškireibys, zynoma nūbeide nu sistemys, reizē ar tū naizprasšona. Vāluok Pīters Strods par itū raksteis: “Dr. O. Skrindas gramatikā ir patīseibā tikai īvadejums patskaņu maiņas lykumā, bet tā atrysynājums praseja daudz pyuļu, jo nu šō lykuma ir plaši izjāmumi. Šī izjāmumi radēja lelas golvas sāpes latgaļu dialekta lektoram skūlātāju kursūs 1921.–1923. godūs Rēzeknē. Vyspōrejais lykums ir, ka vōrdu patskaņas saknē ir atkareigas nu vōrdu golūtnem, prūti: jo vārdam ar meikstū patskaņu saknē (a, e, i) teik pīvīnōta golūtne ar cītōku patskaņu, tad ari saknes patskaņa pīsamāroj tai un porsavērš cītōkā, pīm. maļt-moldams-molts-moltu, meklēt-maklādams-maklāts-maklātu, spēlēt-spālādams-spālātu u. t. t. Jo turpretim vōrdam ir cītō patskaņa saknē, bet nōk klōt golūtne ar meikstōku patskaņu, tad ari saknes patskaņa (o, a, y) pārsavērš atteiceigā meikstākā, prūti, (a, e, i), pīm. golds-gaļdeņš, kolns-kaļneņš, dāls-dēleņš, sāta-sēteņa, lyns-lini, klybs-klibi, zyrgs-zirgi, lyku-liki-licējs u. t. t.

Pret šaidu vyspōrejū lykumu rodōs pōrōk daudz izjāmumu, un lykōs, ka nabyus īspējams šū vyspōrejū lykumu atstōt spākā.” (“Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei”, 1944, 367) Tū izadeve.

Taipat jau 1908. goda gramatika paradz taidus šudiņ latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibuos vuicomus “seikumus” kai nanūteiksmis leidzskaņa paturiešona izskanis “-šona/-šonuos” prīškā; atgrīzeniskuo morfema “-sa-“, na “-si-“: “apsažàlot”, na “apsižalot”; daudzskaitļa lītvuordu golūtnēs rokstom “i”, koč izrunojam “y”: “kolni”, na “kolny”. Voi tī ir seikumi? Vysys tuo gramatikys lītys, kas tyka pareizi izprostys i nūformulātys jau O. Skryndys gramatikā, izaruodeja atrysyunuotys ari deļ P. Stroda i L. Leikumys.

Vydsdialekta “slīdēs nūvierzeituos” pamatlītys

Itī nav puormatumi Ontonam, byusim jam pateiceigi, ka jis pasajēme i nūstruoduoja da gola vasalu gramatiku. Varbyut, ka jis nabyutu ituo izdarejs, vyspuor taidys gramatikys natyktu saraksteits. Tok par gramatikā paustim pīzynumim atbiļdeibu vajadzātu likt iz vysim ortografejis vaicuojumu sprīsšonā saguojušajim, dažys lītys ir radejušys tuoluokys problemys.

Vīns nu pamatvaicuojumu ir izskaņu i golūtņu tyvynuošona vydsdialekta latvīšu volūdai. P. Strods par tū roksta: “Dr. O. Skrinda sovā gramatikā pyrmū problemu ir īvadejis uz šaidom slīdem: vōrdu saknē paturēt latgaļu dialekta formas, bet golūtnēs [izskaņuos – S. Ū.] vidējō dialekta (ība, īca, īgs, īga, īts, īte, iņš, inia u.c.) pīm. dzeiviba, škeistība, sōļnīca, myužīgs, brōlīts, boltiņš u. t. t. Vālokās ortogrāfijas konferences (1917. g., 1921. g. un 1923. g.) šymā vērzīnī ir stypri vīn progresējušas, un tai ir rodusēs jauna latvīšu volūdas izlūksne rokstus: saknes latgaļu dialektā, bet golūtnēs vidējō dialekta.”

Patīseibā, 1929. goda latgalīšu pareizrakmiesteibā itū da gola napagrīze pareizajuos slīdēs – pīdiekļus gon raksteja latgaliskus, golūtnis nā. Pi sīvīšu dzimtis golūtņu “-as”, “-es” vīnskaiļa genitivā i daudzskaitļa nominativā dajiukušajim izaruodeja gryuši pījimt runai vairuok atbylstūšuos “-ys”, “-is”: “lopas – lopys, egles – eglis”. Varbyut 20. g. s. pyrmuos pusis latgalīšu ortografejis liemiejim latgalīšu raksteibys tyvynuošona t. s. baltīšu izlūksnei bejuse obligata praseiba?

Gramatikā lītuotī pūliskuos grafikys elementi leidzskaņu meikstynuošonā, kai, pīmāram, “skania”, ci treis intonacejis zeimis (à á â) patskaņu garumu apzeimiešonā, taipat pīzynums, ka vajag garumu paruodeit raksteibā viņ tī, kur tys roda puorprotumus, naizturēja laika puorbaudi. Školuotuoji kursūs 20. godu suokumā uzstuoja, ka iz vysim garajim patskanim juolīk vīna veida garumzeime.

“Ļaunuma sakne” gramatikā

Īprīšk apsavārtuos lītys ari tod, kod tyka vierzeitys napareizuos slīdēs, vysmoz tyka izprostys. Skryndys gramatikā ir īsāta tei siekleņa, nu kurys izauga 1929. i 2007. goda pareizraksteibys normu lelais pretrunu i streidu auglis, 90. godūs apvainuojumi skanēja leidz dzimtinis i seņču nūdeveibai vīnai pusei, leidz tymsūnim i atpakaļruopulim ūtrai pusei. Tys vyss deļ atškireigu redzīņu, kai apzeimēt divskani “uo”.

Skryndys gramatikys normu liemeji divskaņus “uo” i “ie” vyspuor nav atpazynuši par divskanim, tūlaik “ie” ari baltīšu rokstūs apzeimēja ar grafemu “ee”. Tuolaika latgalīšu inteligentim cara laiku školā pyrmuo gramatikys sistema, lai kaidys volūdys jī īsavuiceitu vēļ, tyka īlykta krīvu. Tī nav ni garūs patskaņu, ni divskaņu, tys varēja byut īmeslis tam, ka par raksteibu lemt saguojušī latgalīši naspēja pareizi izsprīst dzymtuos volūdys skaņu sistemu.

Taišni partū divskaņs “uo” teik apzeimuots kai patskaņs ar garumzeimi, na diveju burtu savīnuojumu. Piec tam Strods atsazeis, ka vajadziejs gon raksteit “kuoja, muoja”, bet “sabīdreiba tam nav gotova”. Itī vuordi patīseibā nūzeimej, ka tuolaika gudruokī latgalīši nūsabeida atsazeit, ka ir pīļuovuši lelu klaidu, itei baile, kas cyts, lykuse steivi turētīs pi “ō” i nūdavuse paaudzem iz prīšku turēt naījimtu itū latgalīšu gramatikys “cītūksneiti”.

Stroda vadeitajai komisejai naizadeve raksteibā īvīst ari “ie”, kas adekvati paruodeitu divskani. Izaruodeja, ka puorskani deļ škiert “ie” i “ē” vajag pat storp vīnys paradigmys formom, kai, pīmāram,  “kavieju” i “kavēja”. Puoruok sarežgeiti, lobuok raksteit vysur vīnu “ē”, tai ari vuordi ar divskani “ie” saknē tyka raksteiti “pērts”, “pērsts”, “zērņs” i tml. Ka izreiz, jau O. Skryndys gramatikā, tyktu “ie” pīzeits par divskani, juo raksteiba drūsai tyktu izlamta ar div burtim.

Interesanti latgalīšu vuordi

Kūpumā gramatikys pīmāru leksika napuorsteidz, te atrūnami ari šudiņ pazeistami vuordi: “sewkurs”, “suplok”, “sonim”, “ìpakal”. Interesants vuords redzīs “kniostums”, ni latgalīšu vuordineicuos, ni tekstu korpusā “kņostums” nav atrūnams. Napaleidz ari cytu volūdu vuordineicys’: lītuvīšu interjekceju “kniost” lītoj pi pieškys atsajiegšonys, a pūļu “knot” nūzeimoj degli.

Itī skaidruojumi nader vuorda kontekstam: “Brížam gadèjós pyrmù reizi dzert nu upes. Pisalìcis, jis ìraidzèja upê sowus skaistùs zoròtus rogus. “Cik spàka un kniostuma dadùt man šitì rogi,” dùmòja bríds yudenî wardamís..” Varbyut jū var paleidzēt izskaidruot vuocu “knorrig” ‘zarains; mozgains’ i “der Knorren” ‘zarains stumbyns, mozgains izaugums’.

Vēļ nu šudiņ nalītuotu vuordu juopīmiņ: “obligatorisks”, kū lītojam kai “obligats”, taipat “òrinias”, “òres” ‘klaja vīta, apstruoduota, īkūpta zeme’, “pòrwàsynot” ‘izvādynuot’ (“Mòte gul’ pòrwàsynotâ kambarî.”), kai radzams nu pīmāru, tūlaik par laksteigolu sacejuši, ka jei na dzīd voi pūgoj, a syt. Tū pošu atrassim ari F. Trasuna tekstūs.

Dūmojams, vairuoki sinonimi termini paturāti, kab ītruopēt vysim ortografejis sapuļcē pīsadalejušajim, pīmāram: sillaba, balsìns ‘ziļbe’; patskanias ‘patskani’; leidzskanias aba saskanias ‘leidzskani’; saliktas patskanias aba diwskanias aba diftongi; burti aba literi; pasakne, ìbalsins ‘prīdieklis’ i tml.