Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Skaidrys, ka nā. Eistuo vītvuordu etimologeja parosti rūkā cik vīglai nasadūd, atstuosim tū pa lelam cytai reizei. Pasavērsim iz itim vuordim  nu beigu gola – it kai vīnaidais pīdieklis “-ov-“ vīnys formys vuordūs var izaruodeit atškireigys izceļsmis.

Seneji upu nūsaukumi

Konstantina Karuļa “Latviešu etimoloģijas vārdnīcā” škierklī “avots” skaidruots, ka vuorda pamatā indoeiropīšu (ide) *aṷ(e)- ‘apmierceit, mytrynuot, tecēt’, itei poša sakne veidoj daudzu latvīšu upu nūsaukumu, seneju saliktiņu, ūtrū daļu “-ava”, kai Abava, Bārtava, Daugava. (I, 93.–94.) Daugovys vuorda izskaņu, runojūt voi rokstūt latgaliski, attīceigi puorveidojam par “-ova”. Folklorys pietnīki ir izsacejuši dūmu, ka vuords “daugava” seņuok laikam ir bejs sugys vuords, kurs attīcynuots iz daudzom polūs puorplyustūšom upem. Pošu Daugovu senejuokūs i jaunuokūs laikūs svešinīki i vītejī saukuši ari cytūs vuordūs.

Volūdneica Vallija Dambe rokstā “Latvijas PSR upju vārdu struktūra” (“Darbu izlase”, 2012, 201–203) pīzeist, ka latvīši upu vuordūs vysvaira atsatuolynuojuši nu suokūtnejuo stuovūkļa ide volūduos – latvīšim gondreiž nav upu nūsaukumu veirīšu dzimtē. Cālūņs tam varātu byut saisteits ar popularū mitologiskūs muošu kultu, kai Meža, Vieja, Jiurys, Zemis muote. Upu nūsaukumi ar “-ava” vysvaira lokalizejās Kūrzemē i Zemgalē, a sastūpami ari Vydzemē i Latgolā. Leitovys hidronimim soveigys izskanis  “-ava”, “-uva”, “-ave”. Ari Vydseiropā upem sastūpama itei izskaņa, popularuokuo nu jūs Donava – originalā Donau.

V. Dambe gon nivīna taida Latgolys upis vuorda napīmiņ, Vītvuordu datubāzē atrostī tānejī upeišu vuordi ar “-ova” līk dūmuot par saisteibu ar cīmu nūsaukumim – Lukšova, Medņova, Styglova, Tutynova, na saglobuotu ide arhaiku.

Vītu, dzeivu byutņu, lītu apzeimiejumi ar “-ova”

Gramatikys soka, ka latvīšu volūdā atvasynuojumi ar itū pīdiekli ir senejis ciļmis i jaunu vuordu darynuošonai jis nav produktivs. 20. g. s. I pusis ītekmeiguokais latvīšu volūdnīks Jānis Endzelīns dorbā “Lettische Grammatik” (1922; 209–210) apsaver vuordus ar izskanis fonetiskajim variantim “-avs”, “-ava”, “-uva”, “-ave”, “-ive”, kas rodušīs i kai atvasynuojumi, i sajauktu formu sakriteibys deļ.

Pīmāram, “dumbrava” ‘izbraukuota ci lūpu izmeideita pūraina vīta’ ir atvasynuojums nu dumbrs ‘pūrains’, a meža peilis apzeimiejums “raudive/rauduve” ir nu “rauds” ‘sorkons, ruds’, sovutīs forelis apzeimuojums “raudova/rauduve” ir seņslāvu ciļmis. Nu latgalīšam zynomu vuordu te var nūsaukt vēļ: durovys, dziernovys, palovys, rogovys, ļaudova, jaunive, guļova, palaistive, vardive.

Vacuos puotoru gruomotuos, vēļ ari 20. g. s. suoku izdavumūs, atrūnams vuords “jumprova”, kas radīs, skaniski atdarynojūt vuocu “Jungfrau”, aizajimtajam vuordam dalykta itei arhaiskuo izskaņa.

Nu vuocu “-hof” par “-ov-”

Informaceja onomastikys portālūs par vuocu vuordu ar “der Hof” ‘pogolms, sāta, saimisteiba’ kai vītvuordu saliktiņu komponentu atsateistejuši par senatnē vaca germaņu vuorda semantika atsateistejuse cauri laikim, nu suoku ar tū saprota teritoreju, tod lauksaimnīceibys zemi, tod īrūbežuotu teritoreju, tod  īžūguotu ekonomiskū zonu pi sātys, leidz vydslaikūs roduos apzeimiejums lauku eipašumam – saimisteibai,  muižai, ari vasaļu kunga rezidencei.

Kab atpazeit vuocyskys izceļsmis vītvuordu Latgolā, juopietej dokumentūs, kai sevkurs vītvuords cauri laikim pīraksteits. Par klasisks pīmārs te ir Borkovys etimologeja, vītvuords radīs kai “Borch + Hof”. Vēļ 1905. goda avīzē “Gaisma” itū vītvuordu roksta ar “h”, na “k” kai šudiņ – “Borchowa”, taitod atmiņa par vītvuorda izceļsmi teik paturāta. Taipat nu 1897. goda Vyskrīvejis tautys skaiteišonys dokumentu var saprast, ka ari Zībergova ir nu “Syberg + Hof”, tū paruoda, ka gondreiž vīnaiž izrunojamuos skanis Zībergovys i Vuorkovys nūsaukumūs krīvu volūdā teik pīraksteitys ar atškireigim burtim: “Зибергофское сельское обшество”; “Варковская волость”.

Atmiņu par muižom cantušīs nycynuot uorā Latvejis breivvaļsts laikā. Daži Latgolys vītvuordi saglobuojuši atpazeistamu “-hof” komponentu, Vītvuordu datubāzē atrūnama: Siverhofa, Anengofa, Aningofa, Bergofa, Feldgofa, Fridrihsgofa.

II pasauļa kara vuocu okupacejis godūs vītejuo puorvaļde, kai skaitoms Latvejis generalapgobola piļsātu, pogostu i dzeļžaceļa staceju sarokstā,  īvīse, it kai “viesturiski pamatuotus”, vuocu volūdā lītojamus vuocyskus pogostu apzeimiejumus, ari ar “-hof”: Borchhof – Borkova, Jachhof – Aizkaļne, Kieselhof – Zviergzdine, Lievenhof – Leivuons, Sybergshof – Ūzulaine, Drosselhof – Strazdini, Ruguoju pogosts (“Amtsblatt des Generalkommissariats in Riga”, 1942, nr. 28). Ūzulainis pogosts, pyrms tam ari muiža saukts par Ūzulmuižu, eipašnīki Zībergi nikod Ūzulmuižā nav dzeivuojuši i 19. g. s. vydā eipašumu puordavuši Benislavskim. Itys vuocu okupacejis laiks palīkūšu ītekmi iz vītvuordim nav atstuojs.

Slāvu sufikss -ov – pats tipiskuokais vītvuordu sufikss

Slāvu volūduos, kai pūļu, čehu, krīvu i c., pat tipiskuokais feodalisma laika vītvuordu darynuošonys veids ir vītys eipašnīka vuordam dalīkūt formantu “-ov”, “-ev”. Latgolā 16.–18. g. s. rodušīs vītvuordi teik pīraksteiti pūliski, pīmāram, piec V. E. Klešnika atrostajim arhiva dokumentim, Baļtinovys sādža muižys inventarā pyrmū reizi pīmynāta 1738. godā – “wioska Baltyniowo”. Interesanti, kai atrūnams viesturnīka Agra Dzeņa sagataveitajūs Rēzeknis stārastejis 1772. goda dvueseļu revizejis mateialūs, ka tānejuo Rēzeknis nūvoda Rykova, nu suoku, 1590. godā Rēzeknis piļsnūvodā, saukta “Baltynie”, latvyski par Boltyunim. a 1726. i 1731. godā teik Ryku dzymtys Drycānu atzora eipašumā, i partū 1745. godā puorsaukta par Rykovu.

Latgolā taidu ar slāvisku izskaņu golā, a saknē latvysku vītvuordu ir gara aile, pīmāram: Žogotova, Apšova, Asinova, Blauzgova, Bārzulova, Bolūžova, Dagunova, Dauguļova, Kraukļova, Lāpova, Zeļčova, Ūzulova, Vylkova, Zeiļova i c. Nūskaidrojūt vītys viesturiskūs eipašnīkus, byus skaidreiba ar par vītvuorda ciļmi. 19. godu symtā rodušīs vītvuordi mozuok nūruoda iz eipašnīka vuordu, a paruoda juo gaumi, īskotus vītys – muižys, īreikuotys foļvarkys – vuorda izalaseišonā.

Kai daudzkuort pastreipuojs Valentins Lukaševičs, daudzuos Latgolys Odumovys ci Adamovys nūsauktys par gūdu pūļu dzejnīkam Adamam Mickevičam. Uļjanova, patīseibā raksteits Juļjanova, par gūdu sovam dzymušajam dālam Julijanam. Pīmāram, tānejuo Ūzulainis pogosta Uļjanova, kam pamatā redzīs krīvu vuords “Uļjans”, ir 19. g. s. 80. godūs muižnīku Benislavsku izveiduota foļvarka Juļjanova (na Uļjanova!), varams, ka par gūdu 1885. godā saimē dzymušajam dālam Julianam. Taišni piec tuo, kai vītvuords pīraksteits, var sprīst par ciļmi.

Krīvejis imperejis īzeime – vītvuordi ar “-ovka”

Krīvu vītvuordu pietnīkim izskanis “-ova” ci “-ovka” ir markeri, kuri vītvuordi rodušīs Krīvzemis periodā, kuri – Krīvejis imperejis laikā, suocūt nu 17. g. s. Par tū roksta Valerijs Vasiļjevs monografejā par Novgorodys zemis viesturiskajim vītvuordim “Словянские топонимические древностг Новгородской земли” (2012), tys atrūnams А. Priobroženska rokstūs par Karelejis pusis vītvuordim.

Taitod ari Latgolā vītvuordi ar “-ovka” rodušīs piec 1772.  goda, kod Latgolys teritoreja teik Krīvejis imperejis sastuovā, i ir tipiski krīvyski. Varams, ka asūšam vītvuordam dalīk pamazynomū formantu “-k-”, te atsakluoj attīksme pret vītom jaunīgiutajuos teritorejuos – lai izjiut sovu nīceibu varonā imperejā.

Popularuokais taids vītvuords ir Rogovka, jai ir tyvys vuorda muosys ar izskaņu “-ova”: Rogova Augšdaugovys nūvoda Vyšku pogostā i Preiļu nūvoda Rušyunys pogostā. Dreizuok, ka krīvyskais formants dalykts pi gotova vītvuorda. Vītys izceļsmi navajadzeitu saisteit ar rogovom, juomeklej dokumentūs vītys eipašnīks. Taipat itaidus vītvuordus navajag latgaliskuot izkaņā par “Rogauku”, pīdieklis “-ov-” juosagloboj, sovaižuok tei byus vītys viesturis krūpļuošona.