Rokstu sagataveja: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Nu jau puora dīnu, kai, meklejūt “YouTube” apvīneibys “Latgalīšu Reps” kanalu, nikuo nasaīt atrast, pagaisuši ari vairuoki grupys dzīšmu videoklipi. Izaruoda, ka pi vainis ir hakeri, kas 11. oktobrī uzlauzuši apvīneibys “YouTube” kanalu.

Grupa “Latgalīšu Reps” stuosta: “Dīvamžāļ 11. oktobrī myusu “YouTube” kanalu uzlauze hakeri, lai izmontuotu tū sovūs nūlyukūs. Cikom kanals ir nūblokāts, kod tū atjaunuos i voi vyspuor atjaunuos, pagaidom nav zynoms. “Google” ar mums vēļ nav sasazynuojuši.” Pagaisušūs videoklipu vydā ir ari video dzīsmei “Žārei gaļi”, kuruo skatejumu skaits beja jau ap diveju miļjonu, tys beja pats popularuokais latgaliskais videoklips “YouTube”.

Informacejis tehnologeju drūseibys incidentu nūviersšonys instituceja cert.lv stuosta, ka regulari sajam dasacejumus par zaudātu pīklivi, uzlauztim i puorjimtim socialūs teiklu kontim gon nu īdzeivuotuoju, gon uzjāmumu, īstuožu, organizaceju i politiku. Cert.lv pīzeist, ka kotru dīnu videji 600 000 “Facebook” lītuotuoju zaudej pīklivi sovam kontam. Vaira par tū var skaiteit ITE.

Taipoš cert.lv skaidroj: “Bīžuokais veids, kai konta pīklive teik pazaudāta, ir izagiušona iz kruopnīcisku e-postu voi sajimtu ziņu socialajā teiklā. Kruopnīki rauga zinis sajiemieju īintrigēt voi ībaideit, panuokūt, ka lītuotuojs palīk nauzmaneigs voi napīgrīž viereibys tam, nu kurīnis ziņa ir atguojuse, zinis nūsyuteituoja profila informacejai, zinis sajimšonys veidam.

Vysbīžuok par mierki palīk populari konti ar lelu sekuotuoju skaitu. Puorjamūt itaidus kontus, tim maina nūsaukumus i īvītoj vysaidu preču i pokolpuojumu reklamys, nareši ar mierkauditoreju Āzejis vaļstīs. Reklamys var aicynuot īsasaisteit ari vysaiduos finanšu piramiduos i shemuos.”

Cert.lv nūsauc ari dažus kruopnīcisku ziņuojumu pīmārus – upers kai ba socialuo teikla vuordā sajam e-postu, kurā paziņoj, ka konts ir apstyprynuots verificātuo konta statusam aba kontam ar zyluo kekseiša simbolu, tok lai itū statusu īgiutu, juoīīt sovā kontā, damīdzūt iz e-postā pīvīnuotuos saitis, kura aizvad iz vītni, kurā izkruop lītuotuojvuordu i paroli.

Leidzeigs pryncyps ir ari paziņuojumim socialajūs teiklūs par tū, ka konts tiks blokāts, deļtam ka ir sajimta syudzeiba voi konstatāts autortīseibu puorkuopums ci kaida cyta socialūs teiklu lītuošonys nūteikumim naatbylstūša darbeiba. Lai dabuotu vaira informacejis i lobuotu kai ba pīļautū klaidu, konta puorvaļdeituoju aicynoj sekuot ziņā nūruodeitajai saitei i īvadeit tymā konta pīklivis datus. Cert.lv dasoka, ka kruopšona var nūtikt ari nūsyutūt uperam e-postu kaida zeimyna voi uzjāmuma vuordā ar pīduovuojumu sasadorbuot, apsavērt zeimyna produktus ziņā īkļautajā saitē.

Kab pasorguotu sovu kontu nu kruopnīku, cert.lv īsoka saglobuot vāsu pruotu i pīvērst uzmaneibu detaļom, kod ir sajimts intrigejūšs voi satraucūšs e-posts voi nu par oficiluo statusa daškieršonu, voi paziņuojumu par konta blokiešonu. Piečuok juosaver, kaida ir e-posta adrese, nu kurys sajimta ziņa, voi tai ir koč kaida saisteiba ar eistū socialū teiklu. Kruopnīciskūs e-postu izsyuteišonai var tikt izmontuots kaids uzlauzts e-posta konts voi izveiduota adrese, kas ir leidzeiga oficialajai, tik satur līkus burtus voi simbolus, tai var kaids burts ari datryukt, var byut, ka “.com” voi “.lv” vītā adrese beidzās ar “.co” voi “.xyz”. Ka saite ir attaisāta, navar pasaļaut iz tuos izskotu, juopuorbauda tuos adrese (parostai suocās ar https://…). Bīži, apsaverūt adresi, izreiz var pamaneit, ka tai nav nikaidys saisteibys ar eistū socialū teiklu.

“Ka ir sajimta ziņa socialajā teiklā, juojam vārā, ka socialais teikls nakomunicēs ar ziņu īrokstu aba postu storpnīceibu. Ka puorbauda profilu, kurs ziņu ir nūsyutejs voi publiciejs, parostai izaruoda, ka profils pastuov nailgu laiku i ir iztaiseits, lai izkruoptu kontu pīklivis datus – paziņuojumā par puorkuopumu ir pīmynāti vēļ cyti konti, ar cereibu, ka kaids uzakers,” ar nūvāruojumim doluos instituceja.

Cert.lv atguodynoj, ka myusu saimis lūcekļu voi paziņu konti, nu kuru sajamam nagaideitys voi natipiskys zinis, var byut uzlauzti. Taiduos reizēs lobuok syuteituojam pīzvaneit i papraseit, voi ziņu eistyn ir syutejs myusu radinīks voi paziņa.

Taipoš instituceja dasaskar ari socialūs teiklu parolem. “Populara klaida ir vīnys parolis izmontuošona vairuokuos vītnēs i resursūs. Tys nūvad pi situacejis, kod kaids nu resursu teik uzlauzts, uzbrucieji izmontoj lītuotuoju parolis, īkļaun juos vuordineicuos i piec tam izmontoj tuoluokūs uzbrukumūs. Deļtam kotrai vītnei i kontam juoizmontoj atškireigu, garu i drūsu paroli,” skaidroj cert.lv.

Svareigs aspekts drūseibai škārsteiklā ir divu faktoru autentifikaceja. “Kotram socialūs teiklu lītuotuojam, epaši gadejumūs, kod cylvāks ir ari uzjāmuma, īstuodis, partejis voi grupys lopys administrators, sovam profilam, ari biznesa profilam juoizlīk papyldu drūseibys leimiņs aba vairuoku faktoru autentifikaceja, kas ir daīmama vysūs socialajūs teiklūs i e-posta pakolpuojumūs. Ūtruo faktora davīnuošona nūdrūsynuos tū, ka kruopnīki navarēs datikt kontam part tod, kod byus izzynuojuši, atminiejuši voi izmuonejuši paroli, deļtam ka tiks praseits ūtrais faktors – eisziņā atsyuteits voi eipašys programys generāts vīnreizejs kods. Ūtrū faktoru juopastuota ari e-posta kontam, kas teik izmontuots parolis atgiušonai i pīklivis atjaunuošonai,” dasoka cert.lv. Vaira par daudzfaktoru autentifikaceju var skaiteit ITE.

Ka ir gribēšona puorbaudeit, voi kaids nu izmontuotūs kontu nav uzlauzts i dati nav nūplyuduši, tū var izdareit ITE. Cīši svareigi ir īvadeit sovu e-posta adresi, kuru izmontoj, lai dasaslāgtu vysaidim socialajim teiklim, bet nikod navadeit parolis!