Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

2009.–2021. godā Baļtinova beja mozuokais nūvods Latvejā – vīns pogosts veiduoja vasalu nūvodu, tān Baļtinovys nūvods kūpā ar bejušajim Viļakys, Ruguoju i Bolvu nūvodim apsavīnuojuši Bolvu nūvodā. 19. g. s. piec pogostu izveidis myusdīnu izpratnē tānejā Bolvu nūvoda teritorejā ari beja viņ četri pogostu centri, Baļtinova – vīns nu tūs. Par Baļtinovu kai apdzeivuotu vītu var runuot nu 18. g. s., a pogosta teritoreja bejuse apdzeivuota jau piļskolnu laikūs.

Piļskolnu laikūs

Baļtinovys seņviesture saistuos ar div labi zynomim piļskolnim, kas atsarūn natuoļ vīns nu ūtra, – ar Olūtovys kolnu i Puncuļovys piļskolnu. Viesturnīki i nūvodpietnīki te radz 13. i 14. godu symtā rokstūs pīmynātū Abelenis (Uobeļovys) nūvoda centru. Tok 2019. godā itū Baļtinovys senejuokū viesturi puorviertēt aicynuoja arheologs Juris Urtāns, arheologa Raimonda Rozenvalda veiktī aerolazerskeniešonys dati itim piļskolnim pīvīnuoja da ituo nazynuotū Svātyunis piļskolnu Zvonu kolnūs, kurs tuoluokā izpietē izaruodejs pat sūpluoku piļskolnu puors. (Par itū vairuok var skaiteit J. Urtāna rokstā, “Tāvu zemes kalendarā 2021”.)

Pošu jaunuokū informaceju par piļskolnim Baļtinovys pogosta teritorejā var atrast Latvejis piļskolnu sātyslopā ITE. 2021. gods augustā Puncuļovys piļskolns tics apsekuots i jam tyvumā atkluots jauns piļskolns – Puncuļovys piļskolns II. Arheologs Juris Urtāns roksta: “Pazeistamais, īprīšk labi zynomais Puncuļovys piļskolns īkuortuots kaidā ap ZA–DR vierzīnī orientātā stuovā i augstā kauprē. No ituos kaupris D pusē attīceibā pret Puncuļovys piļskolnu gondreiž taisnā leņčī vierzīnī iz D nūsadola vēļ vīna ap 25 m augsta kaupre, kurei piec puorsymts metrim pasagrīž iz ZA, tod pamozom sasašaurynoj i nūkreit pret Puncuļovys azara īleju.” Iz ituos kaupris tod ari īsazeimej jaunatkluotais piļskolns.

Bruninīku i muižu laikūs Baļtinova pīdar Marienhauzenai aba Viļakai

Par Baļtinovys pogosta viesturi cauri laikim var skaiteit nūvodpietnīka Valentīna Edmunda Klešnika rokstā, kas atrūnams “Tāvu zemes kalendars 2013”. Piec Latgolys teritorejā īkaruotūs zemu sadaleišonys storp arhiveiskupu i ordini Baļtinovys nūvods tyka Reigys arhiveiskupa puorvaļdeibā i vysu veiskupejis periodu (1293–1560) pīderēja Marienhauzenys pilei, kur 1293. godā arhiveiskups lyka ceļt klūsteri cistercīšu ordiņa bruolim. A Pūlejis-Leitovys vaļstī Viļakys muiža, kurys sastuovā ītylpa ari tānejuo Baļtinovys pogosta teritoreja, skaitejuos vaļsts eipašums. Piec V. E. Klešnika atrostajim arhiva dokumentim, Baļtinovys sādža muižys inventarā pyrmū reizi pīmynāta 1738. godā – “wioska Baltyniowo”.

Redzīs, ka vītvuords varātu byut saisteits ar Baltiņu, kam nazkod agruok par itū godsskaitli Baļtinovys eipašums varēja pīderēt. Taids uzvuords atrūnams Ilmāra Meža pietejuma “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” (2017) uzvuordu sarokstā, “Baltyn” pīmynāts jau 1599. godā Rēzeknis stārastejis revizejis materialūs, Rēzeknis nūvoda Čornuos pogostā ir div Baļteņu cīmi, ari Rēzeknis nūvoda Rykova, nu suoku, 1590. godā, Rēzeknis piļsnūvodā, saukta “Baltynie”, latvyski par Boltyunim, par Rykovu puorsaukta 1745. godā, teikūt Drycānu atzora Ryku eipašumā. Slāvu volūduos, kai pūļu, čehu, krīvu i c., pats tipiskuokais feodalisma laika vītvuordu darynuošonys veids ir, vītys eipašnīka vuordam dalīkūt formantu “-ov”, “-ev”. Latgolā 16.–18. g. s. rodušīs vītvuordi tyka pīraksteiti pūliski.

Krīvejis imperejā

Piec Pūlejis pyrmuos sadaleišonys 1772. godā vysa Latgola tyka īkļauta Krīvejis imperejā. Carīne Katrina II Ludzys apriņča Viļakys muižu ar div pusmuižom i treis foļvarkim nūdeve lītuošonā grafam Jelaginam, vīna nu itūs pusmuižu beja, kai krīvi raksteja, Boltinovo. 1784. gods generalmierejumu aprokstūs pīmynāts, ka Baļtinovys pusmuiža atsaroda Zvīdrupis (Supenkys) lobajā krostā – nadaudz augšuok, ap kilometru nu patmaļu azara. Tī, kur tānejais Tiļžys lelceļš tyvojās upis leikumam, pyrms Kašu sādžys vītys.

Jaunuos muižys centra vīta tyka izalaseita div kilometrus nu vacuos, tyvuok pi Ludzys–Marienhauzenys senejuo ceļa, kas guoja pa Dziervīnis–Kacānu paugurainis austrumu nūguozi. Jaunajā vītā bejs leluoks i leidzonuoks laukums muižys kuormu i parka izvītuošonai. Itymā laikā muižu eipašnīkim navar izsekuot – eipašumus puordūd, pierk, nūspieļoj kartuos, dūd pyurā, īkeiloj bankuos, nūdzer.

1878. gods Vitebskys gubernis statistikys puorskotā kai Baļtinovys muižys eipašnīks pīmynāts pareizticeigs muižnīks Aleksandrs Gorožanskis, a 1906. gods Vitebskys gubernis apdzeivuotūs vītu sarokstā (“Списокъ населенных мѢстъ Витебской губернiи”, 1906, par Baļtinovys tūreizejū pogostu – 212.–220. pl.) – F. Agarkovs. Juojam vārā, ka tūlaik muižys guoja nu rūkys rūkā – juos paspēlēja kartuos, īkeiluoja bankā, nūdzēre, duovynuoja, deve pyurā, prūtams, pierka i puordeve.

Baļtinovys pogosta izveide

Pogosti Latgolā tyka veiduoti piec muižu dzymtzemnīku breivlaisšonys 19. g. s., teritorejis ziņā leluoki kai puorejā Latvejā. Baļtinovys pogostā tūlaik ītylpa ari Kokorova (Tiļža), Ruskulova, Škilbāni, Gryušļova (Brīžucīms). Interesanti, ka vysa tānejuo Bolvu nūvoda teritoreja, tūlaik daļa Ludzys apriņča, satylpa četrūs pogostūs – Baļtinovys, Bolvu, Domopolis (Bierzpiļs), Marienhauzenys (Viļaka). Ari tānejā Bolvu nūvodā apsavīnuoja četri nūvodi, nūlāmts Bolvus, Viļaku, Ruguojus i Baļtinovu saglobuot kai četrus sova veida centrus īpretim tim pogostim, kas nabeja nūvodu centri. Te radzama gondreiž viesturiska puormantojameiba – kur centri izaveiduoja 19. g. s., tī jī pastuov 21. g. s.

19. g. s. Baļtinovā atsaroda na viņ pogosta puorvaļde (Балтиновское волостное правление), ari policejis īcierknis, arestātūs aizturiešonys punkts, kara īsaukšonys punkts, zyrgu škiutis.

Latvejis breivvaļstī sasamozynuoja i pogosta teritoreja, i nūzeimeiba. Vaļsts statistikys puorvaļdis izdavumā par Baļtinovu raksteja: “Agrāk Baltinava saukta Baltinova. (..) Pirms kara Baltinava bija tirdzniecības centrs plašai apkārtnei, bet pēc 1925. g., t. i., pēc Jaunlatgales apriņķa un Jaunlatgales pilsētas nodibināšanas, Batinava zaudējusi savu agrāko nozīmi.” (1936, 159. pl.) Gruomotā “Jaunlatgales apriņķis” sovu vītu Baļtinovys pogosta vacuokais A. Supe raksturuojs kai finansiali nūdrūsynuotu: “Saimniecību skaits 1610, pagasta pašvaldības 1936./37. gada budžets 70.508 ls. ledzīvotāju skaits 8195. Pagasta pašvaldībai finansiālie apstākļi – labi.

Pagasta robežās ietilpst Baltinavas ciems, kur atrodas pagasta nams, Baltinavas 6-kl. pamatskola, kuru apmeklē apmēram 400 skolēnu un darbojas 10 skolotāji, Ev. luterticīgo, katoļticīgo un pareizticīgo baznīcas, jaunceltais miertiesas nams, Jaunlatgales apriņķa policijas 4. iecirkņa sēdeklis, rajona ārsta ambulance, pasta kantoris, Sarkanā krusta veselības kopšanas punkts, kurš savām vajadzībām ceļ jaunu namu un 2 linu pieņemšanas punkti un spirta dedzinātava. 1935. un 1936. g. pagasts ar saviem līdzekļiem 26.000 ls apmērā izdarīja kapitālremontus Baltinavas 6-kl. skolas ēkās, ierīkojot atsevišķu vingrošanas zāli ar skatuvi.” (1937, 59. pl.)

Baļtinavīši palīk ari par jaunlatgalīšim

1925. godā nu plašuo Ludzys apriņča atdaleja zīmeļu daļu, kur ītylpa ari Baļtinovys pogosts, par juo centru izavēlēja bejušū Pitalovu i nūsauce par Jaunlatgolu. Daļa apriņča teritorejis beja ar 1920. godā paraksteitū Latvejis–Krīvejis mīra leigumu Latvejis Republikys sastuovā tykušuo Pleskovys gubernis Ostrovys apriņča rītumu daļa ar Pitalovys dzelžaceļa staceju. Jaunlatgolys nūsaukums radeja latgalīšūs naapmīrynuoteibu – saliktiņūs ar “jaun-“ pasaulī nūsauc jaunīgiutys zemis voi kolonejis! Reigā beja aizmiersuši, ka ituos ir senejis latgaļu zemis. 1938. godā piec viesturis olūtu izpietis, ekspedicejom, kas meklēja latgaļu volūdys i kulturys pādus puorkrīvyskuotajā zemē, Jaunlatgolu puorsauce “vecā latviskā nosaukumā” par Abrini. Tautīši emigracejā palyka pi dūmys, ka, veidojūt jaunū apriņči, Pitalovai  vajadzēja atstuot juos vuordu, viņ atgrīzt latvyskū formu – Pītuolova, pīmāram, rokstā “Jaunlatgola voi Vaclatgola?”: (“Dzeive”, 1973, nr. 119)

1944. godā Abrinis piļsātu ar sešim apriņča pogostim nu Latvejis PSR īkļuove Krīvejis PFSR Pleskovys apgobola sastuovā. Niu Baļtinovys pogosts dabuoja rūbežu ar Krīveju, tūlaik piec byuteibys viņ administrativu – storp Latvejis PSR i Krīvejis PFSR. Šudiņ tys ir na viņ Latvejis i Krīvejis rūbežs, tok ari Eiropys Savīneibys uorejais rūbežs, plašā filozofiskā redziejumā – ari eiropeiskūs tradiceju kulturys rūbežu.

Padūmu godūs Baļtinova otkon izavierzeja par centru

Padūmu vara 1945. godā Baļtinovys pogostā izveiduoja 7 cīma padūmis, 1949. godā pagostus likvidēja vyspuor. Baļtinovys cīms PSRS laikā ītylpa Viļakys apriņčī (1945–1949), Kuorsovys (1949–1962) i Bolvu (piec 1962) rajonūs. Pakuopeniski tyka likvidātys mozuokuos cīma padūmis, Baļtinovys cīma padūme kai leluokuo i sovhozs “Baltinava” palyka par tānejuos pogosta teritorejis centru, cikom 1990. godā cīma padūmi otkon reorganizēja par pogostu.

Latvejis Republikā tyka saglobuots padūmu godūs izaveiduojušais administrativais īdalejums 26 rajonūs, leidz 2009. godam pastuovēja diveju leimiņu pošvaļdeibys – lēme i pogostūs, i rajonūs. Baļtinavīšim tai īsapatyka lemt sev svareigus vaicuojumus, ka 2009.–2021. godā Baļtinova spēja pastuovēt kai mozuokais nūvods Latvejā – vīns pogosts veiduoja vasalu nūvodu. 2021. godā Baļtinovys nūvods kūpā ar bejušajim Viļakys, Ruguoju i Bolvu nūvodim apsavīnuoja Bolvu nūvodā, tān liemejvara ir viņ nūvodā. Ituos reformys napīcīšameibu vaļdeibys pamatoj ar īdzeivuotuoju skaita sasamazynuošonu.