Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itūgod Baļtinova, pyrma tuo mozuokais nūvods Latvejā, kū veiduoja vīns pogosts, kūpā ar bejušajim Viļakys, Ruguoju i Bolvu nūvodim apsavīnuoja Bolvu nūvodā. Kaids nūsmēja, ka tei ir atsagrīzšona vacajā Bolvu rajonā, tys tai nav, partū ka tūlaik beja diveju leimiņu pošvaļdeibys, tān – vīna. Kai baļtinovīši piec administrativi teritorialuos reformys (ATR) jiutās i kū dūmoj? Augustā pagastējom Baļtinovā i pavaicuojom. Sovys dūmys mums uzticēja Sonora Logina, Anele Bordāne, Imants Slišāns, Rolands Keišs.

Tānejuo reforma nav atsagrīzšona Bolvu rajonā

Niule cylvāki Baļtinovā saleidzynoj i runoj par tū, kai beja sovā vīna pogosta nūvodā 2009.–2021. godā i kai ir tān, īsuocūt dzeivi kūpejā Bolvu nūvodā. Bet, kai beja pyrms sova nūvoda 1990.–2009. godā, niansēs vairs atguodoj ratais.

Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns ir vīns nu jūs: „Daži soka, ka piec ituos reformys byus, kai beja agruok – Bolvu rajonā. Es myusu apvīnuošonu Bolvu nūvodā kai atsagrīzšonu vacajā Bolvu rajonā nauztvaru. Tūlaik sova liemejvara beja kotrā pogostā, puori 500 pošvaļdeibu vaļstī. Rajons – pogostim vīns, bet daudzu vaicuojumu izlemšona pogostā iz vītys. Pīmāram, 2008. godā Baļtinovā atkluota jaunuokuo sporta zāle Bolvu rajonā. Tys nūtyka vēļ pyrms reformys. Pogosts pats jēme kreditu i halli izcēle. Tān par taida kredita jimšonu lam kūpejuo pošvaļdeiba, i te var ari vinnēt. Mozs pogosts navar pajimt kreditu, a lels nūvods – var. Dūmoju, ka tys ari beja pareizi, ka Baļtinovys pogostam izadeve nūsaturēt, palīkūt par atsevišku nūvodu. Mes daudzejaidā ziņā bejom naatkareigi, plusu beja vairuok kai minusu. Bet cylvāku skaits taipat palyka vys mozuoks.”

Imants turpynoj par tānejū situaceju, pošvaļdeibu vieliešonuos nu Latgolys partejis jis tyka īvālāts par deputatu jaunajā Bolvu nūvoda dūmē: „Asam jaunajā Bolvu nūvodā, kai īs, redzēsim ilgtermiņā. Tys, kai nūtyka pošvaļdeibu reforma, nabeja demokratiski. Bejušī mozī nuvodi, ari Baļtinova, bejom pret itū reformu. Aptaujā cylvāki vairuokumā izasaceja, ka jī naatbolsta nūvodu apvīnuošonu. Pa vysu Latveju nūtyka ari tīsuošonuos.

Tei reforma varēja byut sovaiduoka. Daudzi par itū runuoja Latvejis Pošvaļdeibu savīneibā, ka vajadzēja veiduot ūtrū pošvaļdeibu leimini. Daudzi soka tai: mozī nūvodi naspiej veikt sovys funkcejis. Tys byutu ideals rysynuojums, daudz kur Eiropā ir mozuokys pošvaļdeibys. Kai Latvejā beja leidz reformai. Pošvaļdeiba rysynoj daļu funkceju, ūtru atdūd ūtruo leimiņa pošvaļdeibai. Latvejis regioni Kūrzeme, Zemgale, Vydzeme, Latgola, Sēleja, Pīreiga izveiduotu pošvaļdeibu ūtrū leimini, daļu funkciju atdūtu jom. Tod mozuos varātu dzeivuot. Kū tyvuok cylvākam pošvaļdeiba, tū lobuok.

VARAM skaisti stuosteja, ka reformys rezultatā jebkurā Latvejis vītā uzalobuos pakolpuojumu pīejameiba i kvalitate. Nav saprūtams, kai tys var nūtikt vītā, kur beja nūvods i tān vairs juo nav. Svareigi, lai nūvodūs, kū pīvīnuoja, situaceja napalyktu švakuoka. Tei problema jau nav nūvodu izmārā, tod tei byutu breinumu viezeņa – apvīnoj četrus nūvodus, pieški atsarysynoj problemys.

Mes teišom mozuokais nūvods Latvejā bejom, bet taidi kai Viļakys, Kuorsovys nūvods beja piļneigi pošpīteikami. Piļsieteņa pa vydu, vydsškola, apleik kompakti pīci pogosti. Pūce pyrms tam reklamēja, ka reforma dūs pakolpuojumu kvalitati, uzlobuos naatkareigi nu atsarasšonys vītys. Kod beja tikšonuos ar tūreizejū VARAM ministru Juri Pūci Kuorsovā 2019. godā, es papraseju, kas izamaineis Kuorsovā. Jis gūdeigi pasaceja, lai jam naprosūt, a, kod byus jaunais Ludzys nūvods, tam lai i prosūt.

Pietnīki pīzeist, ka vīns nu atteisteibys svareigu faktoru ir attuolums nu Reigys. Lai tū rysynuotu, vajadzeiga regionaluo politika, tī var byut regionalī koeficienti voi nūdūkļu atlaidis. Iztaisūt lelu nūvodu, nikuo naatrysynoj, riski nūmalem taipat palīk leli.

Tys rysynojams kompleksi. Ir vaļstis, kur īvīsts regionalais koeficients. Pīmāram, ka struodoji Pīreigā, tev ir vīna olga, ka struodoji attuolynuoti 200 km nu Reigys, tev ir olga reizynuota ar koeficientu. Voi, pīmāram, nūdūkļu politikā, ka dūd kreditu jaunam uzjiemiejam, kas uzjāmumu attaisa Kuorsovā, Baļtinovā, Cyblā, Zylupē, jam daļu kredita dzieš vaļsts, lai veicynuotu, ka jis tū uzjāmumu attaisa. Bet, ka jis tū attaisa Reigā, Pīreigā, kur lels cylvāku skaits i vīgļuok atpeļneit, dorbojās cyti principi. 2009. godā pyrms īprīškejuos reformys Baļtinovys nūvodā beja 1380 dzeivuotuoju, tān zam tyukstūšys palykuši. Samozynuojums 10 godūs par 28%. Tys ir tys risks, kū vaļsts nikai narysynoj.”

Puorejis perioda naskaidreibys

Daudzi cylvāki kai pyrmū problemu, ar kū sasaskuoruši 2021.  gods 1. julī, nūsauc tū, ka nivīns nazynuojs, kaids nūvods juoroksta pavadzeimē. Deļ ituo julī navariejuši pat dagvīlu pogosta vajadzeibom nūpierkt, sabīdryskuos vītuos zuole kaidu laiku palykuse naizpļauta, tys naradejs loba īspaida. Baļtinavīts Rolands Keišs struodoj Škilbānu pogostā asūšajā z/s “Kotiņi”, juo redziejums par itū situaceju ir kritisks: “Īstuodis i uzjāmumi beja izmysumā. Pyrms tuo nivīns napasaceja, kaidu nūvodu raksteit 1. julī pavadzeimēs. Kur grīzīs, vīns syuta iz Bolvu nūvodu, cyts – iz Viļakys nūvodu (z/s “Kotiņi” bejušajā Viļakys nūvodā – S. Ū.). Nu ituo daudz vysaidu ačguorneibu. It kai normali, reforma pošā suokumā… Nā, patīseibā nav tys normali, reformai gatavejuos, taitod vajadzēja vysu paredzēt īprīšk, kai reikuotīs vīnā voi ūtrā gadejumā. Itam vajadzēja byut jau sakuortuotam, na kai tān – leidz Zīmyssvātkim mieginuos sakuortuot īstuožu dorbus. Uzjiemiejim nikas nasamaina, tī, kas struodoj, jī taipat turpynoj struoduot.

Dūmoju stipri padaudz ir īriedņu, daudz līku omotu pret tū dorbu, kū jī padora. Daudz efektivuok struodojūt, var sasnēgt tū pat, kū ar daudzim darbinīkim. Es samazynuotu gona daudz kū.

Dūd, Dīveņ, kab tuos naudenis te, Baļtinovā, vairuok bejs. Lai byutu naudeņa, vajag tūs cylvāku, kas naudeņu iz teni pīsaista. Pošvaļdeiba ir vīns, varim tūs smukūs atpyutys laukumus taiseit. Ka nabyus tī kam staiguot, tam vysam nav jāgys. Vajag dūmuot, kai uzjiemieju ar vysim juo biznesa kontaktim dabuot iz teni. Tod, kod jis paliks te dzeivuot, piec tam ir jāga taiseit sporta i bārnu laukumus.”

Imants dasoka: “Birokrateja teišom pīaug. Nu viersa teik uzspīstys praseibys, kam vajadzeigs leluoks birokratisks aparats. Juobyun specialistam dorbā ar jaunīšim, datu aizsardzeibā, dorba aizsardzeibā. Mozam nūvodam vys gryušuok itū birokrateju izpiļdeit – vajag nūdarbynuot daudz darbinīku. Lelā nūvodā ar itū byus cīš vīnkuoršuok. Puorejis periods vēļ nav beidzīs. Izgleiteibys puorvaļdis beja Bolvu nūvodā un Viļakys nūvodā, Ruguoju nūvodā – izgleiteibys specialists, mes bejom mozs nūvods, mums tik leigums ar Bolvu puorvaļdi par pakolpuojuma sniegšonu. Jaunuos puorvaļdis vēļ nav, dašamejā izgleiteibys, kulturys un sporta puorvaļdē vysi mehaniski apvīnuoti. Tān dūmuots veiduot atseviški izgleiteibys un kulturys puorvaļdis, atseviški sporta centru, kurs apvīnuotu sporta koordinatorus. Vēļ nav tūs puorvaļžu, nav nūlykumu. Ar laiku sasaliks pa vītom. Tān finanšu darejumus jau veic Bolvūs, duorzeņa puortykys pavadzeimis apstruodoj Viļakā. Paīs laiks, cikom itys vyss sasakuortuos.”

Jaunuo paaudze ir par Baļtinovu Bolvu nūvodā

Rolands turpynoj: “Asmu par itū reformu. Dūd, Dīvs, kab tys vyss devs lelu lobumu. Pyrms vaira kai 10 godim, kod beja Bolvu rajons, cik atguodoju, pogosti par sevi atseviškuok pastuovēja, rajonā sevi beja juopīruoda. Caru, ka itei pīruodeišona i lobuo konkurence byus kulturā un uzjiemejdarbeibā. Kod konkurencē vītys papyldynuos vīna ūtru, rassīs lobs produkts – lobi pasuokumi, kas nanūteik kekseiša piec, atbolsts uzjiemiejim un dzeivuošona laukūs paliks prestiža līta.”

Vydsškolys vacuma jaunīši myusu gasteišonys dīnā atrūnami muokslys plenerā, Sonora Logina pīkreit pasadaleit ar sovom dūmom par reformys radeitajom puormaiņom: „Īprīšk sovā Baļtinovys nūvodā nabeja švaki, bet maņ lobuok pateik, ka asam Bolvu nūvodā. Partū, ka Baļtinovā nav daudz aktivu jaunīšu. Ka salīk vysus aktivūs nu Bolvu nūvoda, saīt forša kompaneja. Ar jim kūpā var forši izaklaideit, pavadeit laiku. Pavasar beja īspieja pīsadaleit forumā “Atpakaļ nākotnē”, kurymā mes, jaunīši jau tādin nu vysa Bolvu nūvoda, pīsadalejom i varējom apsprīst vysaidys temys, kas īprīšk bejs lobs vysūs nūvodūs, varējom īsaceit kaidys idejis, kū tuoļuok realizēt. Mes varim pīsadaleit “LabsVaibs” pasuokumūs, vīns jau nūtics Bolvūs, tān beja Baļtinovā, byus ari Viļakā.”

Anelis Bordānis kaimini i pazinis, izdzierduši, ka jei tiksīs ar žurnalistim, zvanejuši jai i deligiejuši pīminēt ari jim aktualus vaicuojumus. Anele ir aktiva seniore, dzīd kuorī, doncoj sīvīšu deju kolektivā “Gaspaža”, apmeklej kulturys pasuokumus. Jei runoj par daudzim vaicuojumim, kas satrauc cylvākus: „Myusu pogostā ir daudz amaterkolektivu. Ka mums beja kaida vajadzeiba – tārpi, autobuss aizbraukt kur uzastuot, mes skrējom iz nūvoda dūmi, sarunuojom, pīrakstejom īsnāgumus, a kai byus tān? Cik ilgi īs tei vysa saskaņuošona ar leluo nūvoda birokrateju? Nu molys redzīs, ka tī pavysam mozi seikumi, bet mes ar tū dreiž sasaskarsim. Pi ituo tys pats vaicuojums – cik īdaleis Baļtinovai, voi pītiks.

Mani satrauc celi un sakūptuos vītys, Baļtinovā vide sakuortuota, dīz voi lelajā nūvodā tū byutu izsytuši cauri. Ite poši izlēme, tī byutu “juoūrb”. Tu iz vītys redzi, iz vītys jiuti, kuo kur vajag. Tān kūpejais maiss, kūpeji projekti, viļks dečeiti kotrys iz sovu pusi. Voi pīnuoceigi tiks uzturāta tei poša Svātiunis azara paldvīta? Aktivi braucu peļdētīs, cylvāku pludmalē vysod cīš daudz. Objekts ir īkļauts turisma bukletūs, bet, reformai suocūtīs, julī zuole nabeja izpļauta, vyss nūlaists, vīns uorzemnīks tamā zuolē pi azara teļti cēle… Tān gon vyss izpļauts, sakūpts. Voi taidys vītys tiks pīnuoceigi uzturātys kuorteibā vysu laiku?

Senioru paaudzis cylvāki osuok saradz problemys

Par kulturys dzeivi dūmojūt, ari pi mums vajadzātu leluokus pasuokumus. Baļtinovā ir breineigs bejušais muižys parks i estrade. Ari Bolvūs un Viļakā. Kai nūvodā sovā storpā tiks sadaleiti leluoki kulturys pasuokumi? Var organizēt vysaidus pasuokumus ar plānuošonu, lai vyss nanūteik vīnā vītā. Lai nav tai, ka viņ Bolvūs kas nūzeimeiguoks nūteik, a puorejā nūvodā, viņ mozi lokali pasuokumi. Par itū daudzi cylvāki, kuri apmeklej kulturys pasuokumus, runoj. Varātu te centralizāti plānuot vysa nūvoda nūzeimis pasuokumus. Parkū lai nu Viļakys, Bolvu naatbrauktu? Atbrauks.

Taipat Baļtinovā ir Muokslys un muzykys škola, nūvods jū nūdybynuoja, īkuortuoja, atbaļsteja, kai byus tān, nazynom. Tys ir palics par svareigu centru myusu izaugsmei.”

Baļtinovā daudz jaunūs saimu

Itys vaicuojums nav teiši saisteits ar reformu, tok cykom kaidā vītā dorbojās škola, tikom tī rūsās aktiva kasdīnys dzeive. Kai nabyus školys, nikuo nabyus, pīzeist myusu izasaceit uzrunuotī cylvāki, bet muokslīgi itū uzturēt ari navar, zynomam leimiņam un kvalitatei školā ari ir juobyun. I. Slišāns kai školys direktors itū komentej tai: “Pyrms vairuokim godim bārnuduorzs tyka pīvīnuots pi školys. Tūlaik beja 23 bārni, tān mums ir 46. Mozūs bārnu ir daudz. Ir saimis, kas atsagrīž laukūs. Baļtinovā jaunūs saimu ir vairuok kai pyrms godim 15. Baļtinovys vydsškolā nu bejušuo Bolvu nūvoda (Brīžucīms) īt 38 školāni, nu bejušuo Viļakys nūvoda (puorsvorā Upīte) – 18, saskaitūt kūpā školu un pyrmsškolu.”

Anele pībylst: “Dzimsteiba ir vaļsts leimiņa problema. Par sovu Surikovys cīmu varu pasaceit, ka nazkod beja 35 vīnsātys, beja vēļ Nikodema Rancāna dybynuota škola. Tān palykušys pīcys voi sešys saimisteibys, tys nav nikaids izmierstūšais cīms. Zemnīki ir jauni cylvāki, saimēs bārni. Voi jī vēļ varēs izviļkt? Skaidrys, ka nu mozuos saimisteibys izdzeivuot navar, papyldus vajadzeigs olguots dorbs. Vaicuojums, voi tī, kam 300 ha, varēs nūsaturēt, saviļkt golus kūpā. Ka miļjonaru saimisteibys vysu puorjims, jī byus spīsti puordūt zemi. Muni sābri lūpus tur i vysu laiku lauza golvu. Ar pīna ražuošonu vēļ saīt izdzeivuot. Ka nabyus moksuojumu… Jim ir vīnolga, voi tys ir Bolvu, voi Baļtinovys nūvods. Zemnīkus tys naskar. Vīneigi, cik sakuortuoti vītejī celi, jim cīš nu svora.”

Apkūpojūt

Var sacynuot, ka cylvāki Baļtinovā nu ATR vēļ nasasteidz nūformulēt, ka nūtykušys pozitivys ci nagativys puormainis. Tānejū laiku uztver kai puorejis periodu ar naskaidreibu i naziņu. Tok aktivī dareituoji pīroduši pi sevkurys situacejis, jī pīsamāruos sevkurai situacejai i turpynuos struoduot.