Roksta autors: portals lakuga.lv

Oktobra beiguos vītejī jaunīši kūpā ar Ontona Slišāna Upītis Kulturviesturis muzeja vadeituoju Ligitu Spridzāni sakūpe Ančipovys kaujis vītu. Pārnejuo goda suokumā kaujis vītā tyka pastateita ari jauna pīminis pluoksne ar prezidenta viestejumu, tū atlics viņ nūsvieteit.

“Škilbanu pogosta 1920. gods 9. janvara reitā Latgolys partizanu pulka 3. i 4. bataļjons viersleitnanta Jezupa Kanareviča vadeibā vierzūtīs tuoļuok, īsuoce varūneigu ceiņu ar Sorkonūs strieļnīku pulku. 11. janvarī Sorkonī strieļnīki atsakuope i nūsacītynuoja Kūkovys upis krostūs Ančipovys cīmā. 13. janvara reitā partizanu pulks varūneigi metēs viersā i padzyna naidinīku nu Kūkovys krostu, atbreivojūt Latvejis teritoreju nu naideigūs spāku,” iz vītys viesturi atsaver namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns.

“Ančipovys ceinis vītā O. Slišāna vadeibā 1989. godā tyka izpludynuots Ančipovys azars. 1992. goda 20. junī pi azara tyka pastateita i pasvieteita pīminis pluoksne, vāluok 1998. godā tyka atjaunuota, pyrmuos divejis pīminis zeimis beja nu kūka, deļtam jūs myužs nabeja gars. 2020. godā Latgolys atbreivuošonys ceiņu symtgadē tyka izlamts atjaunuot pīminis zeimi. Kod Vaļsts prezidents 2020. gods 9. janvarī gasteja Viļakys nūvodā, tyka paraksteits viestejums tuoļuokajom paaudzem, kū svineigi jaunuos pīminis zeimis īsvieteišonys laikā īmyureisim pamatūs,” skaidroj Andris.

Citats nu Egila Levita viestejuma: “Ka tu skaiti itū viestejumu, tod zyni, ka pīminis zeimis pamatūs tys tyka īlykts kai pateiceibys aplīcynuojums Latgolys partizanu pulka ceineituojim par izceinātū Latvejis i Latgolys breiveibu 1919.–1920. godā.”

“Niu, pasasokūt Bolvu nūvodam i Ontona Slišāna Upītes kulturviesturis muzejam, ir taps myužeigs akmiņa pīmineklis, kas jau tyka pastateits pi Ančipovys azara. Beja dūma īsvieteit iz Luočplieša dīnu, tok situaceja cikom naļaun,” stuosta Andris.

Muzeja vadeituoja Ligita Spridzāne kūpā ar jaunīšim sakūpe apleicīni. Sakosa lopys, atteirēja nu kryumu. “Ančipovys azars ir mokšoruotuoju i medinīku īcīneita atpyutys vīta, dīvamžāļ daļa jūs najādz aiz seve sakūpt. Saguojs, ka pi īprīškejūs zeimu samaituošonys stypri rūku dalyka naviņ dobys apstuokli, bet ari medinīki, kas izdūmuoja, ka natuoļ nu zeimis var īkūrt guņskuri. Dīvamžāļ cylvāki ir tik aprūbežuoti sovā dūmuošonā. Lobuok paruodeisim gūdu Latgolys partizanu pulka karaveirim, kuri sevi nažāluoja, lai mes byutu breivi!” aicynoj Slišāns.