Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

…videostuosti, kinys, glaznu izstuode virtualuos fotografejuos. Kulturys procesus navar ni īrūbežuot, ni “izlikt iz pauzis” pat nikaidi sātā siediešonys īrūbežuojumi. Škārsteikla vidē daīmams daudzveideigs Latgolys kulturys pīduovuojums, daļa resursu vīnvīt apkūpuota Kulturys ministrejis sātyslopys sadaļā “#Ēkultūra digitālie resursi un E-pakalpojumi”.

Vēsmys Ušpelis glaznys

Da 2021. gods nūgalis Preiļu nūvoda pošvaļdeibys telpuos izlykti muokslineicys Vēsmys Ušpelis dorbi. Kab glaznys napalyktu napamaneitys deļ tānejūs īrūbežuojumu apmeklēt sabīdryskys vītys, dorbus var apsavērt virtuali – 10 fotografeju veidā – Preiļu nūvoda pošvaļdeibys sātyslopā ITE.

V. Ušpele ir glaznuotuoja i keramike ar gunei leidzeigu raksturu i naizseikstūšu gribiešinu atkluot i radeit muokslys dorbus. Glaznuošonu studiejuse Latvejis muokslys akademejis Latgolys filialē. Sovutīs muolu kai materialu īpazynuse i īmīļuojuse, pasateicūt veiram Aivaram, kurs cielīs nu slovonys latgalīšu pūdnīku dzymtys – Ušpeļu.

Muokslineica izstuodēs pīsadola jau nu 1995. gods i jūs skaits šudiņ mārojams vairuokūs dasmytūs. Glaznom leluokūtīs soveigi kūši i spylgti tūni. Daudz teik glaznuota doba i zīdi, te juodasoka, ka juos favoritis pavysam nūteikti ir sorkonuos mogonys. “Varbyut taišni tei kruosa ir vairuok nakai poša mogona. Jei mani uzluodej. Es sovā byuteibā asu gona solta, skorba, i tys sorkonais mani sasylda,” pīzeist poša muokslineica.

Vēsma ir vīna nu Latgolys muokslineicu apvīneibys V.I.V.A. četrūtnis, kuramā dorbojās kūpā ar glaznuotuojom Ilzi Griezāni, Viju Stupāni i Agru Ritiņu. Muokslineicu kūpejuo sadarbeiba aizasuoce pyrma vairuoku godu, tamā vosorā myužeibā aizguojušuo “Pūdnīku skūlas” dybynuotuoja Ēvalda Vasiļevska sātā “Akmenīšūs”. Latvejis muokslys kontekstā itei apvīneiba unikala kai ilguokais muokslineicu sovstarpejuos sadarbeibys pīmārs.

Lūznovys muižys stuosts “Leģendu nakts 2021” maratonā

Jau dasmytū reizi ituogods 30. oktobrī nūtyka tradicionalais i kasgadejais Latvejis piļu i muižu asociacejis (LPMA) organizātais pasuokums “Leģendu nakts 2021”. Tai kai kovida sātyssēdis deļ kluotīnis pasuokumi nadreikst nūtikt, ar pilim i muižom saisteitī stuosti tyka izstuosteiti videoformātā. Lūznovys muižys stuosts nu 38. minotys.

Latgolys viestnīceibys GORS koncertīroksti

Latgolys viestnīceibys GORS sātyslopā atrūnami vaira par 50 vysaidu žanru koncertu i pasuokumu īrokstu nu 2013.–2021. gods ITE.

Te var nūsavērt Latgalīšu goda bolvys kulturā “Boņuks” padūšonys ceremonejis, Latgolys viestnīceibys GORS atkluošonys koncertu (2013), latgalīšu dzīšmu koncertu “Dzīšmu gruomota” (2020), Baroka muzykys dīnu i festivala “ORGANismi” koncertus i uzvadumus, grupys “Dabasu durovys” koncertu “Bāka” (2014), apvīneibys “Kapļi” albuma “Ašņa dasys” prezentacejis koncertu (2015), grupas “Bez PVN” koncertu “Rūbeži” (2019), literari muzykalū uzvadumu “Francis” (2014), dzejneicys Annys Rancānis jubilejis koncertizruodi “Latgolys freska” (2020), Ontona Kūkoja dzejis videoizruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” (2020) i vēļ daudz cyta.

Daugovpiļs muzeju pīduovuojums

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja “facebook.com” lopā apsaverama muzeja kruojuma izstuode “Muzeja dārgumi” ITE, Daugovpiļs Muola muokslys centra sagataveituo virtualuo izstuode, kuramā apkūpuoti Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” keramiķu dorbi, kai ari video stuosts par pūdnīceibu “Māls podnieku rokās” ITE.Vēļ itys muzejs ir izveiduojs virtualu īsavierīni pasauļa tautu tradicionalūs capuru i golvyssagu kolekcejuos.

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs veidoj interveju cyklu ar muokslinīkim, video projekta “Māksla te!” nūsaverami muokslys centra “youtube.com” kanalā ITE. Te atrūnama interveja ar jau pīmynātū muokslineicu Vēsmu Ušpeli ITE, muokslys centrs sātyslopā pīduovoj video arhivu par bejušajom izstuodem ITE.

Daugovpiļs Universitatis muzejs, svynūt augstškolys 99. dzimšonys dīnu, izveiduojs virtualū izstuodi “Daugavpils Valsts skolotāju institūts. 1921–1952” ITE.

Sevkuru mienesi muzeji pīduovoj sovu ekspoziceju prīkšmatus

Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejs pīduovoj tematiski daudzveideigu stuostu sereju “Mēneša priekšmets muzejā” ITE, jaunuokais viestejums ir par Preiļu lynu fabriku, interesanti eksponati ir 1880. gods Preiļu Rūmys katuoļu bazneicys oltora skice voi fotografejis nu 1989. gods 25. februara Latvejis karūga paceļšonys. Taipat kotru mienesi kas jauns apsaverams kūpejā Preiļu, Grodnis i Panevežys muzeju virtualajā izstuodē ITE, eksponati atlaseiti piec nūteiktom tēmom – muiža, škola, religeja, apovi, tradicionaluos drēbis i tamleidzeigi.

Rēzeknis nūvoda Maltys Viesturis muzejs kotru mienesi cyklā “Parastu lietu neparastā vēsture” Maltys pogosta sātyslopā īpazeistynoj ar kaidu kruojuma prīškmatu. Maltys Viesturis muzeja kruojuma globuotuoja Jana Indričāne sagataviejuse rokstus par bronzys stampu i pīstu ITE, tiņtneicu ITE, Berandžera sistemys tipa svorim ITE, ceļuojuma čemodanu ITE, smolku tualetis gaļdeņu ITE, muokslinīka Jura Gaigala montuojumu ITE, Annys Babris pīraksteitū Helēnys Sjomkānis atmiņu stuostu, Aglyunys Dīvmuotis abrazeņu i nu pologu šyutū blūzi ITE, cykls īsuokts ar vacū fotoaparatu iz stativa ITE.

Muzeju virtualī produkti

Škārsteiklā daīmama ari kūpejā Latgolys Kulturviesturis muzeja, Rēzeknis Augstškolys (tān Rēzeknis Tehnologeju akademeja), Maksima Bagdanoviča muzeja Grodņā i Kedaiņu Regionaluo muzeja projektā “Virtualuo paguotne – muzeju byutīne” izstruoduotuo virtualuo sātyslopa ITE.

Bolvu Nūvoda muzeja sātyslopā atrūnama muzeja specialistu Rutys Akmentinis i Dacis Teilānis sagataveituo virtualuo izstuode “Atmiņas par Sibīriju”’, kurei viestej par izsyuteitūs saimu liktiņstuostim ITE. Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja sātyslopā daīmama virtualuo karte ITE ar informaceju par apsaveramim breivdobys objektim.

Muzeju virtualī produkti

Škārsteiklā daīmama ari kūpejā Latgolys Kulturviesturis muzeja, Rēzeknis Augstškolys (tān Rēzeknis Tehnologeju akademeja), Maksima Bagdanoviča muzeja Grodņā i Kedaiņu Regionaluo muzeja projektā “Virtualuo paguotne – muzeju byutīne” izstruoduotuo virtualuo sātyslopa ITE.

Bolvu Nūvoda muzeja sātyslopā atrūnama muzeja specialistu Rutys Akmentinis i Dacis Teilānis sagataveituo virtualuo izstuode “Atmiņas par Sibīriju”’, kurei viestej par izsyuteitūs saimu liktiņstuostim ITE. Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja sātyslopā daīmama virtualuo karte ITE ar informaceju par apsaveramim breivdobys objektim.A Kruoslovys nūvoda Turisma informacejis centrs pīduovoj Kruoslovys piļs parka, kur atsarūn Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejs, objektu virtualū ekskurseju  dodot iespēju katram vietnes apmeklētājam iepazīt arī pils teritorijā esošo Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju ITE.

Ar Latgolu saisteitys filmys

Nacionalais Kinys centrs pīduovoj individuali nūsavērt Latvejis filmys, nu spēļfilmu portala skaiteituojim byutu interesantys režisora Juoņa Streiča veiduotuos – i na viņ “Cilvēka bērns” (1991) ITE, tok ari Daugovpilī filmātuo “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975) ITE voi piec lītuvīšu rakstnīka Mīkola Slucka romana veiduotuo “Svešās kaislības” (1983) ITE, kur lītuviskais kai katuoliskais kolorits cīš atguodynoj Latgolu i pavadynūšuos Ausmys lūmā Rēzeknē dzymušuo aktrise Vizma Ozoliņa, vāluok Kvēpa.

Nu dokumentalūs filmu izceļama pasauļslovonuo ludzuonīša Herca Franka 9 filmu izlase ITE.

Raidejumi “Literatūre” par Latgolys literatim

Portalā replay.lsm.lv atrūnama “Literatūre”. Sevkurā nu “Literatūris” raidejumu Marta Selecka dūdās ceļuojumā ar vīnu latvīšu myusdīnu literatu, kurs izalosa sev tyvuokū aizguojušūs laiku latvīšu autoru, kab ceļuotu iz vītom, kur jī dzeivuojs voi par kurom rakstejs. Sovutīs Gustavs Terzens ceļoj atseviški ar gruomotom i kū naviņ kūpeigi palosa ar najauši satyktim ļaudim. Pārņ ruodeitais raidejuma veiduotuoji gastejuši Bieržgaļa, Rogovkys i Aglyunys pusē, partū ka stuosts ir par Annu Rancāni i Ontonu Rupaini ITE, ituogods raidejuma ir par dzejnīkim Eināru Pelšu i Andi Surguntu filmāts Preiļūs ITE, a – par dzejnīku Semjonu Haninu i rakstnīku Leonidu Dobičinu Daugovpilī ITE.