Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Ka nabyutu itaids sātā siediešonys laiks, Rēzeknis teatrī “Joriks” niu pyrmizruodi ar skateituojim pīdzeivuotu režisora Mārtiņa Eihis jaunuokais dorbs – jauns stuosts par Latgolys kulturviesturis procesim – teatra izruode “Muols”.

Teatra izruode “Muols”, kurys režisors ir ari Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs Mārtiņš Eihe, atkluoj Latgolys pūdnīceibys procesus – kai teik dabuots i gataveits veiduošonai dereigs muols, kai nūteik cepļa kūršona, kai atdzymuse Latgolys malnuo keramika, kai var izavuiceit par pūdnīku, kai sūpluok sadzeivoj jaunuo i tradicionaluo keramika i cyti vaicuojumi, bet jo eipašu vītu izruodē ījem muokslys zynuotnīka, Latgolys keramikys viesturis pietnīka Juoņa Pujāta (1925–1988) personeiba i darbeiba. Izruode taiseita kai simboliska saruna storp dažaidus laikus i tehnikys puorstuovūšim meistarim, kurūs prototipu īdviesme dabuota nu “Pūdnīku skūla” dybynuotuoja Evalda Vasilevska (1953–2018) i jaunuos keramikis, ar porcelanu vaira struodojūšuos Sintijis Bērzinis.

Jaunajā izruodē pīsadola akteri Juoņs (Jānis) Kronis i Liena Šmukste, kuru obeju dzymtys saknis vaicojamys Latgolā – Juoņa Gaigalovys i Kolupa pusē, Lienai Leivuonā. Taipat izruodis dalineica ir jaunuo muzike, folklorys kūpys “Vīteri” dalineica Liene Skrebinska. Izruodis scenografeju taisejuse Paraskēva Deikina, bet dramaturgiskū materialu – izruodis stuostu – veiduojuse aktrise i dramaturge Rūta Holendere. Izruodē akteru izspālātajuos sarunuos sūpluok skaņ kai latvīšu literaruo, tai latgalīšu volūda.

Akters Juoņs Kronis, kurs pats taišni ir nu Juoņa Pujāta dzymtys, muokslys zynuotnīks beja juo vacmamys (Gabrielys Kronis – E.H.) bruoļs, portalam lakuga.lv soka, ka jam pošam rodusēs sajiuta, ka izruode “Muols” ir jau par taidu aizīmūšu procesu. Juo poša tāvs (Mārtiņš Kronis – E.H.) ari bejs pūdnīks, nu niu ar tū vaira nanūsadorboj.

“Drupeit skumi palīk, ka ar kotru nūguojušū pūdnīku vys tik koč kas pagaist. Varbyut itys ir taids sova veida atguodynuojums i oda aizīmūšai lītai,”

tai Juoņs par sovom sajiutom. (Pārņ portalā lakuga.lv publicātū sarunu ar Juoni par Latgolu i teatri var puorskaiteit ITE).

Dūmojūt par tū, kas ir pats muols, aktrise Liena Šmukste sprīž, ka jai muols Latgolā i izruodē ruodīs vysa pyrmsuokums i maize, veids, kai cylvāks varēja izdzeivuot – i peļneit, i ēst, i dzeivuot nu tuo. Juoņs dasoka, ka tai asūt saguojs, ka Latgolā muols ir leluokā cīnā nakai cytūs Latvejis nūvodūs.

Kasdīnā obeji akteri latgaliski daudz narunoj, deļtuo spēlēt latgaliski vys tik asūt cīši gryuši. Liena, kurai vys tik jau ir pīredze spieliešonā latgaliski taišni tīpat “Jorikā”, nūsmej, ka itūreiz vys tik ir gryušuok: “Itei nav pyrmuo izruode, bet “Muolā” ir cīši daudzi teksta, kurs par reizi juoīsavuica latgaliski, na latvyski. Smejūs, ka ite ir divejis gryuteibys pakuopis – vysa pyrma, īsavuiceit tekstu, bet ūtrei – tekstu īsavuiceit taišni latgaliski. Vēļ jau ari vajadzēja īsavuiceit vysys lītys par muolu, vysus dorbus, kū pa prīšku dareja, kū piečuok – cīši daudzi jaunys informacejis.” Juoņs pyrma tuo latgaliski ir drupeit spielējs vīnā lūmā, bet kai pats soka – itaidūs apmārūs – taida pīredze ir pyrmū reizi. “Mes ar Lienu taišni vīnu dīnu piec mieginuojuma runovom, ka ir sajiuta kai pošim izlaistim car muola maļamū mašynu – cytureiz, kod saīt diveji mieginuojumi dīnā, esi pīkuss, bet cytaiž – jo tys, ka kasdīnā narunojam latgaliski, ir leluoka gryuteibys pakuope. Bet niu piec ituo vysa mieginuojumu laika gon ir sajiuta, ka volūda suoc īsaskrīt.” Liena asūt seve niu dagivuse, ka šaļtim jau suocūt dūmuot latgaliski.

Izruode kai jauna pīredze bejuse kūklātuojai Lienei Skrebinskai, kurei izruodis stuostu papyldynoj ar kūkliešonu i dzīduošonu. “Maņ cīši pateik, kotra dīna mieginuojumūs ir sovaižuoka, ir cīši interesanti. Es ari nazynuoju itaidu muola stuostu,” tai Liene par sovu pīsadaleišonu “Muolā”.

Taišni Juoņa Kroņa radnīceiba ar muokslys zynuotnīku Juoni Pujātu bejs vīns nu pamudynuojumu izruodis tapšonā – par itū sovys dzymtys faktu Juoņs sovulaik pastuostejs režisoram Mārtiņam Eihem i nu tuo rodusēs ideja. Vaicuots, voi car izruodi pats Juoņs izzynuojs koč kū jaunu par sovu dzymtu, akters atsmej: “Vīnā breidī jau smiejūs, ka labi, ka vacuomuote vaira nav dzeiva, jo nūsiermuotu pa ūtrai reizei, kai mes ite spielejam par Juoņonkuli. Bet tys tai – vaira ar syltu smaidu. Pats uzzynovu par jū nu koč kaidys cytaižuokys pusis, nu cyta skotupunkta, kai jū redzēja cyti cylvāki, jo maņ par jū stuosteja voi nu tāvs, voi vacuomuote, tuos beja vaira taidys sadzeivyskuokys lītys.”

Var saceit, ka “Muols” simboliski turpynoj režisora Mārtiņa Eihis aizsuoktū Latgolys kulturviesturis stuostu atkluošonu – vosorā Rēzeknis īluos īsadzeivuojuse izruode “Mans kaimiņš ebrejs”, niu radeits veļtejums Latgolys pūdnīceibai, bet režisoram pruotā ir vēļ cytys idejis. Izruodis režisors Mārtiņš Eihe stuosta:

“”Muols” ir tys vierzīņs, kū mes gribim dareit – daudz konsekventuok i dziļuok pieteit lītys, cylvākus, nūtikšonys, personeibys iz vītys Latgolā. Maņ ruodīs, ka Juoņa Pujāta stuosts ir vīna cylvāka entuziasmys, kas ir ļuovs sasaglobuot vasalai kulturys nūzarei.

Tys ir interesanti runuot par itaidom lītom. Paraleli jau dūmojam iz prīšku par cytim cylvākim, kuri guojuši nu Latgolys – Uļjana Semjonova, Aija Kukule, ari Beness Aijo – kotrys piļneigi cytā vītā, laikā, ar cytu nūtikšonu, bet īt nu iteinis, kotrys pamets kaidus pādus ite, tai i itei sabīdreiba pamatuse kaidus pādus jimūs. Ruodīs, ka laikā, kod par slaveneibu tu vari tikt treju minutu laikā, tod itī ir ļauds, kas sovu vītu ir nūpeļnejuši voi ari īspīsti tamā, atkareibā, par kuru nu jūs mes runojam. Kod niu maņ vaicoj par personeibom Latvejā, maņ itūšaļt byutu gryuts nūsaukt taidu cylvāku, kurū es turu par personeibu. Maņ ruodīs, ka mes dūmuošonys leiminī tuoļuok par personu naasam tykuši i leluokuo daļa nu myusu palīk “es” leiminī. Pujāta gadīnī jis ir spiejs īt puori sistemys rūbežim, izmontuot sistemu par lobu sovai tautai – i itys ir stuosts, kurū ir vārts izstuosteit.”

Niu izruode ir dabeigta, nu tuos sasatikšonys ceļš ar skateituojim cikom palīk naskaidrys – vyss atkareigs nu pastuovūšūs īrūbežuojumu i izruodis dalinīku īspieju. Vys tik ir cereibys, ka eista sasatikšona “Muolam” i skateituojim varātu byut vēļ itūgod.

Izruodis īstudiešona bejuse īspiejama, pasasokūt Vaļsts kulturkapitala fonda i Rēzeknis piļsātys dūmis atbolstam.