Roksta autore: Maija Upeniece portalam lakuga.lv

Preiļu nūvoda Seiļukolns da ituo beja populars ar vyslobuokajom ballem Latvejā, kovida laiks ballēs īlics lelu pauzi. Kovida deļ nasaīt ari bīdreibai “Sīļukalna gundegas” nūsvinēt oficialū 15 godu jubileju paguojušajā i 25 godu naoficialū itymā godā. Jubilejis reizē pasarunuoju ar div Seiļukolna aktivom sīvītem – Anitu Upenieci i Veltu Upenieci. Bīdreibu voda Anita Upeniece, jei ari ir Seiļukolna kulturys noma vadeituoja, kuru pazeist lela daļa Latvejis muzykantu, kuri Seiļukolnā ir spieliejuši. Es par Anitu zynu vaira, nakai stuosteišu, deļtam ka mes asam radineicys. Velta Upeniece bīdreibā dorbojās jau vaira nakai desmit godu. Veltai ir sova saimisteiba i jei struodoj ari Varakļuonu vydsškolā par povuori. Ar Veltu naasom radineicys, koč i uzvuordi vysom vīnaidi.

Kai tod saīt – eistuo bīdreibys jubileja beja voi byus?

Anita: Oficiali bīdreibu “Sīļukalna gundegas” registrējom 2005. godā, bet suocem dorbuotīs jau paguojušuo godu symta deveņdasmytajūs, byus jau 25 godi. Nu itymā kovida laikā nikai navarim sataiseit jubileju.

Deļkam nūdybynuojot bīdreibu i kū tī dorot?

Anita: Suokumā vīnkuorši saguojom kūpā, lai pavadeitu breivū laiku i pošys sev reikuojom vysaidys iedīņu tematiskuos balleitis – guļbu, blīņu i cytaidys. Pošys vadejom kulinarejis, rūkdorbu nūdarbeibys. Uzrunuoju sīvītis, kurys pogostā struoduoja, mamys, kurys vede bārnus iz pošdarbeibys puļcenim, vāluok pīsavīnuoja vēļ cytys. Bejom kaidys ostoņpadsmit. Puorsvorā myusu interešu puļceņā dorbuojuos sīvītis, kurys struodoj sovā sātā, kam nav olguota dorba cytur. Nu pyrmsuokumu asam divejis palykušys, cytys nūsamaineja, bet taipat kūpā asam 12 aktivys sīvītis. Tān jau ir ūtraižuok – leluokuo daļa struodoj olguotu dorbu.

Taids pyrmais gryudīņs bīdreibys nūdybynuošonai beja braucīņs iz Rēzeknis nūvoda Veremim. Izlasejom avīzē par lekcejom i mes “iz sitīņa”, napīsasacejušys sēdemēs autobusā i aizbraucem, mums vajadzēja ar sevi īpazeistynuot cytu bīdreibu puorstuovus. I tod aizguoja “pa kēdeitei” – braucem vysur, kur variejom, myus jau suoce pat aicynuot. Braukojūt apleik, saprotom, ka cytys bīdreibys roksta projektus, mes da tam vysu sponsorējom pošys. Tod registrējom bīdreibu oficiali i suocem sasadorbuot kai partneri cytūs projektūs, cikom daguojom ari da tuo, ka juoroksta pošom. Pyrmū naapstyprynuoja, ūtrū taipat, bet ar trešū beidzūt nūsaveice.

Kaids jums pošom personeigi ir lobums nu bīdreibys? Kū tys dūd?

Velta: Es bīdreibā dorbojūs jau 12 godus. Gribējuos gon jau agruok, tik navarieju dorba deļ, partū ka dzierdieju, ka bīdreibys daleibneicys vysur brauc, daudz kū jaunu muocuos. Kai tik varieju, tai pīsavīnuoju. Byudama bīdriebā, es ļūti pacieļu sovu pošapziņu, da tam beju gona kautreiga, tān jau vaira nasabeistu saceit sovys dūmys voi aizdūt kaidu vaicuojumu, asu daudz pošpuorlīcynuotuoka. Mes pošys regulari braucam iz seminarim, klausomēs lekcejis, pi myusu atbrauc lektori, tei ir tik loba īspieja izzynuot daudz jauna. Taipat ari praktiskuos lītys – mums beja kulinarejis nūdarbeibys, braucem iz dailduorzim, sareikuojom ceļuošonys vokorus iz Indeju, Gruzeju i cytom vaļstim, tod beja i stuosti par tū vaļsti, i pošu gataveiti iedīni nu indīšu, gruzinu i cytom virtuvem, asam pošys veiduojušys spēli “Es mīlu tevi, Latvija!”, vysa jau navar nūsaukt.

Anita: Bīdreiba koč kaidā ziņā maņ paleidzēja dreizuok izlemt, ka vēļ juosamuoca. Lauku sīvīšu apvīneiba izavēlēja myusu bīdreibu kai leidzdalinīkus kūpejā projektā. Tī beja rodūšuos darbneicys, interesanti lektori i tēmys, bet beja ari plānuošona i vysaidi dati nu mikro i makroekonomikys, kas maņ beja pavysam nasaprūtami. Tys beja kai stimuls, ka es īsastuoju Rēzeknis Augstškolā studēt rūkdorbu i muojtureibys programmā. Saīt, ka vajadzeiba leluokai saprašonai deļ bīdreibys, pagryude dreizuok mani iz augstuokuos izgleiteibys ceļa. Zynu, ka piec pyrmuo studeju goda, kod jau beju ekonomikys pamatus izguojuse, es jutūs pavysam sovaiduok – saprotu mikro i makroekonomiku, i biznesa plānus.

Cik pojektu jau asat realiziejušys?

Anita: Pošu raksteitūs – treis. Ari tī projekti, kurus suokumā naapstyprynuoja, ir puorveiduoti i tān vysi ir realizāti cytaidā veidā. Itūvosor eistynuojom mozūs grantu projektu “Priecīgai dzīvei skaistā vidē”, kū finansēja vēļ Rībeņu nūvoda pošvaļdeiba, i tys izmoksuoja 700 eiro. Niu Seiļukolns ir Preiļu nūvodā. Seiļukolna centrā īkuortuojom atpyutys zonu ar kūka šyupelem i sūlenim, sakūpem i atjaunuojom ari kulturys noma teritoreju, īstatejom kūšumkryumus i daudzgadeiguos pučis, atjaunuojom zuoluoju.

Velta: Itūgod izadeve lobs projekts – taipat kai pošom gribīs jaunys kleitys, tai ari gribīs, lai apleicīne byutu skaistuoka i modernuoka. Tān ir pavysam cyta līta.

Seiļukaļnīši nūviertej jiusu izdareitū? Voi ir īraudziejuši centra puormainis? Voi pogosta ļaudim tuo vajag?

Velta: Jā, garum īmūt soka, ka ir skaisti. Ir svareigi, ka pogosta centrs ir skaists uoreji, tys līcynoj, ka ari īškeji cylvāki ir skaisti.

Anita: Vajag, daži ir zvanejuši, daži pasacejuši, ka tagad šmuki izaver. Ari pyrmajūs godūs bīdreiba beja iniciatore (tod gon vēļ kai interešu puļceņš) sakuortuot pogosta centra ceļu krystceļus – sataisejom tī puču dūbi, ari pi autobusu pīturys. Tūlaik tū darejom leluos tolkys sastdīnē, īsasaisteja daudz breivpruoteigūs pogosta cylvāku. Tān tuos puču dūbis ir pošsaprūtamys. Vysu laiku kaidam nu jauna jopasajam iniciativa i juoīsaista cyti. Ari šūvosor projektā īsasaisteja cyti pogosta cylvāki.

Cyti poši pīsaduovoj paleidzēt voi jius uzrunojat?

Velta: Ka papraseisi, jī pīkreit paleidzēt. Poši kautrejās pīsaduovuot, deļtam juouzrunoj.

Anita: Nu uzrunuotajim nivīns nav atsacejs. Pīmāram, Seiļukolna vītejais uzjāmums “Alberts GS” pīguoduoja malnzemi. Sasadorbojam ar jim jau nu pyrmuo projekta i uzjāmuma vadeituojs Edgars Stikāns sūleja, ka vysam, kas saistuos ar Seiļukolna lobīkuortuošonu, jis nikuo nažāluos i vysod atbaļsteis. Tai ari ir – itam projektam jis malnzemi atvede, bet jau nuokušajam – dolomita kravu.

Taipat īsasaisteja ari Seiļukolna pogasta puorvaļde i olguotūs pagaidu sabīdryskūs dorbu struodnīki, kuri nūgrīze i izroka vacūs kryumus, sagataveja teritoreju zuoluoja īsiešonai. Tod mes – bīdreibā īsaisteituos – varējom suokt izdaiļuošonu, kotra nu sova duorza atnese pučis. Paleidzēja ari cylvāki nu cytu pogostu. Projektā bejom paaicynuojušys duorzneicu Aiju Kazāku nu Dekšuoru pogosta paleidzēt ar sovu padūmu teritorejis modernuokai īkuortuošonai. Tod izaruodeja, ka Aija sovā pogostā pastuostejuse par Seiļukolna projektu Dainai Latkovskai, Latvejis daiļduorzu konkursa uzvarātuojai, i Daina mums atvede daudz hostu i čeikstiņu stuodu.

Pīminieji, ka asat suokušys jau cytu projektu. Kas tī byus?

Anita: Myusu projektu turpynoj ūtra Seiļukolna bīdreiba “Saulrozītes”, bet dareisim obejis bīdreibys kūpā. Atpyutys zonā byus ari sajiutu aba boskuoju styga.

Voi centrā tys ir vajadzeigs? Bosom kuojom tok kotrys var sovā pogolmā, pļovā voi mežā staiguot.

Anita: Vajag gon, kod atbrauc gosti, tod gribīs jim kū paruodeit. Kaidu laiku pogostā beja īkuortuota rūkdorbu muzeja telpa, kūpā bejom salasejušys daudz seneju lītu – beja pat symtgadeiga gulta, rūkdorbi, kū pošys asam darynuojušys. Tod vēļ cytys bīdreibys brauce gostūs, i mums beja kū paruodeit, bet mainejās situaceja, rūkdorbu telpu vajadzēja atbreivuot. Tod otkon beja juodūmoj, kū cytim paruodeit. Tān centrā byus vīta ar sovu stuostu, kur varēs aizvest gostus i poši aizīt kūpā ar bārnim.

Cik gara byus tei sajiutu styga?

Anita: Varēs īt pa riņči, koč kilometru. I tīpat blokom byus ari lapine. Vajag ari pogosta stuostim atrast vītu i veidu, kai izstuosteit, ideja ir. Augustā Seiļukolnā gasteja raidejums “Kolnasāta”, piec kura poši sacynuojom, ka vajag ceļt gaismā Seiļukolna viesturi i personeibys.

Seiļukolns ir pasauļa centrs?

Anita: Prūtams, mums ir tik aktivi i breineigi cylvāki! Ka mes asam spiejeigi pīsaisteit tik daudz amateru (dorbojās 10 kolektivi), daudzi iz Seiļukolna kolektivim brauc ari nu Preiļu, Viļānu, Varakļuonu, Dekšuoru, taitod skaidrys, ka asam pasauļa centrs.

Velta: Itik lels cylvāku skaits pīsadola pogosta kulturys dzeivē. Seiļukolnā vysi ir lobi saiminīki – i lūpkūpi, i lauksaimnīki, i zemnīki, kotrys sovu sātu i teirumus tur kuorteibā, kotram ir sovs gūvu bareņš. Itū rudini pyrmū reizi beja vītejūs saiminīku Mikeļdīnys tierdzeņš, kur beja tik daudz lobu vītejūs produktu, prīca par kotru.

Voi jaunīšim ite ir perspektiva?

Anita: Ir vairuokys jaunuos saimis, kas palīk Seiļukolnā i puorjam sovu vacuoku saimisteibys. Par kotru jaunū saimi, kas palīk i saimnīkoj, ir prīca i grybātūs, lai jim ir kaids pogosta atbolsts. Itūgod pogosta svātkūs pyrmū reizi sumynuojom daudzbārnu saimis.

Laikam jau ar doncuošonu i dzīduošonu viņ jaunuos saimis nanūturēsim. Svareigi, voi jim ir vareiba, kai nūpeļneit, voi jim ir saimisteiba, voi poši uzadrūsynuos veiduot sovus uzjāmumus, īraudzeit jaunys īspiejis, pīmāram, Seiļukolna školys telpys tān breivys, tī varātu koč kū jaunu suokt. Ir daudz taidu, kuri varātu atsagrīzt, bet voi jī tū izavēlēs, nazynu.

Kod prosu, voi Seiļukolnā ir cylvāki, kuri byutu peļnejuši latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” i cytys bolvys, munys sarunu bīdris nūsauc vairuokus, viņ poši vītejī asūt kautreigi dasaceit. Vajadzātu, partū ka ite latgaliskais ir pošsaprūtams, par tū narunoj, tai dzeivoj.