Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Oktobrī i novembrī, saprūtams – kovida deļ viņ tīšsaistē, nūtykušys vairuokys humanitarūs zynuotņu konferencis, kuramuos akademiskī pietnīki sovūs prīšklasejumūs pīsagrīzuši ari latgalīšu volūdai, literaturai, cytom ar Latgolys kulturu saisteitom tēmom. Portals lakuga.lv apkūpuojs itūs refaratus pa konferencem, te apsavārta ari kaida praktiskys īvierzis konference školuotuojim.

XIII Storptautyskajā baltistu kongresā

Storptautyskū baltistu kongresa suokys meklejamys 1965. godā, kod Viļnis universitatis Lītuvīšu volūdys katedrys i Lītuvīšu volūdys instituta darbinīki sareikuoja baltu volūdu viesturei veļteitu konferenci. Tūlaik konferencē Viļnis, Reigys, Moskovys i Kijevys puorstuovi nūlaseja 12 referatus. 1980. godā baltistu kongress pyrmū reizi nūtyka Reigā, nu tuo laika Storptautyskais baltistu kongress ik piec pīcim godim puormejus nūteik Viļņā i Reigā.

Itūgod Latvejis Universitatis (LU) organizātais XIII Storptautyskais baltistu kongress “Baltu valodas laikā un telpā” tīšsaistē baltistus puļcēja 13.–15. oktobrī. Trejuos dīnuos izskanēja vairuok par 140 Latvejis, Leitovys, Vuocejis, Čehejis, Pūlejis, Igaunejis i Suomejis puorstuovu referati, kongresa programa apsaverama ITE.

Kongresam izalaseits plašs tēmu lūks, suocūt nu baltu volūdu liktiņu laika nūgrīžņūs (diahronejā), da pasavierīņa iz volūdu pošreizejā stuovūklī (sinhronejā): volūdys viesture, gramatika, onomastika, sociolingvistika, fonetika, volūdys filozofeja i kultura, indoeiropeistika, komparativistika, kontaktlingvistika, volūdys apgive i volūdys tehnologejis.

Video īrokstūs nūsaveramys viņ plenarsēdis, tok ir daīmams vysu prīšklasejumu tiežu kruojums ITE, kur formulātys pietejumu pamatatzinis, nūsaukti olūti, īskicāts pietejamuo vaicuojuma konteksts.

Latgalīšu volūdys i Latgolys viesturis interesentim saistūšys byutu: Ulda Baloža tēzis par Ludzys igauņu izlūkšņu īdalejuma izpieti, Daigys Deksnis – par verba prīdieklim latgalīšu rokstu i latvīšu literarajā volūdā, Skaidrītis Kalvānis – par goreigajim tekstim i jūs (puor)raksteituojim latiņu drukys aizlīguma laikā Latgolā, Otīlijis Kovaļevskys –par Latvejis dīnvydaustrumu pīrūbežys vītvuordim 1542. gods Livonejis-Leitovys lelkņazistis rūbežu aprokstā, Lidejis Leikumys – par verbu i juo formom latgalīšu rokstu volūdys kūpšonys gaismā.

LU HZF konferencē “Jaunākā literatūra Latvijā II”

Itūgod LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis reikuotuo konference “Jaunākā literatūra Latvijā II” nūtyka 21. i 22. oktobrī. Konferencē tyka apsavārti vaicuojumi par jaunuokajim procesim Latvejis prozā i dzejā, atseviškys sēdis beja veļteitys vysaidim pandemejis laikā topušim tekstim, gastropoetikys vaicuojumim, kai ari jaunuokajim biografiskuo romana pīmārim latvīšu literaturā. Konferencis programa ITE.

Konferencē Katrīna Kūkoja prezentēja prīkšlasejumu “Latgaliešu literatūra ārpus grāmatām” (1:00:30), jei pīsagrīze latgalīšu populariziešonys akcejai “Dūmoj ar komatim”, Andryva Jūrdža 175 godu jubilejis pasuokumim, koncertuzvadumam “Latgolys freska”, projektam “Iesākumā bija vārds. A. Kūkojam – 80”.

LU LFMI Krišjāņa Barona konferencē “Folklora un atmoda”

LU Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotuvis reikuotuo kasgadejuo Krišjāņa Barona konference “Folklora un atmoda” nūtyka 28. un 29. oktobrī. Itūgod jei veļteita folklorys i atmūdys attīksmem, kai ari personeibys, sabīdreibys i politiskuos varys reiceibu analitiskam izviertiejumam Trešuos atmūdys kontekstā. Konferencis programa ITE.

28. oktobra II sēdē tyka nūlaseiti četri referati, treis saisteiti ar Latgolu. Angelika Juško-Štekele nūlaseja referatu par nacionaluos i religiskuos atmūdys kūpsakareibom, analizejūt svātceļuojumus iz Aglyunu (7:20–42:13), Inese Sirica pastuosteja par kaidu muokslys zynuotneicys Veronikys Kučinskys napublicātu, a vierteigu 1995. gods manuskriptu (1:11:20–1:44:00). Sovutīs Juris Urtāns aizraujūšajā stuostejumā par Atmūdu i piļskolnu jaunatkluošonu pīsagrīze ari Latgolys piļskolnim (1:44:00–2:15:40). Tok ari Aivitys Putninis prezentātais pietejums (ūtrais piec seceibys) ““Roc, tautieti, dziļu aku, nedzer māsas asarēnas”: attiecības ar vardarbību ģimenē un tautā” (42:15–1:11:20) byus saistūšs ari Latgolā, kur vardarbeibys tēma nav sveša.

29. oktobra II sēdē Iveta Dukaļska stuosteja par folklorys reprezentacejis pasuokumim 20. godu symta 80. godūs, analizejūt Pušmucovys etnografiskuo ansambļa pīmāru (1:07:30–1:37:15).

Konferencē latvīšu volūdys i literaturys školuotuojim “Skolēns valodā un valoda skolēnā”

Saeimys Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komiseja sadarbeibā ar LU Pedagogejis, psihologejis i muokslys fakultati 29. oktobrī sareikuoja konferenci “Skolēns valodā un valoda skolēnā”. Konferenci atkluoja Saeimys prīšksādātuoja Ināra Mūrniece, konferencis daleibnīkus uzrunuoja ari izgleiteibys i zynuotnis ministre Anita Muižniece. Konferencē pīsagrīze vaicuojumim par latvīšu volūdys i literaturys vuiceišonu, programa, dažys prezentacejis i video atrūnami Saeimys sātyslopā ITE. Vīneigi 13. Saeimys deputate Ilga Šuplinska prezentacejā ““Tava klase” koncepts un loma mūsdienīgas mācību vides radīšanā” pīminēja ari latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai nūdereigus materialus, tymā skaitā – četrys “Tava klase ” latgalīšu rokstu volūdys stuņdis ITE.

LKA storptautyskā konfereņču serejā “Kultūras krustpunkti XV”

Itūgod Latvejis Kulturys akademeja (LKA) nu 1. da 5. novembram aicynuoja tīšsaistē sekuot leidza konfereņču serejis “Kultūras krustpunkti XV” nūtikšonom, kas reprezentēja LKA pietnīciskū profilu, atkluoja vysaidu storpdisciplinaru i storpinstitucionalu kulturys i muokslys pietnīku komandu i individualu pietejumu tematus i golvonūs rezultatus.

Konferencis programa ITE. Tēžu kruojums ITE.

2. novembra konferencē “LKA pētnieciskais profils: temati, jautājumi un atbildes” klauseituoji tyka īpazeistynuoti ar 2021. godā eistynuotim LKA pietejumu projektim. Myusu portala skaiteituojim vyssaistūšuokuo varātu byut piļskolnu pietnīku grupys prezentātuo informaceja par Latvejis piļskolnu jaunatkluojumim 2018.–2021. godā, Latgolys piļskolni nu vysu Latvejis piļskolnu, izmontojūt jaunuos LIDAR tehnologejis, piec skaita atkluoti vysvairuok – 51 (1:35:50–2:59:25).

Juris Urtāns stuosteja taišni par piļskolnu jaunatkluošonu (1:36:10–1:53:05); Jānis Meinerts – par LIDAR datu īspiejom jaunatkluotūs piļskolnu pietnīceibā (1:53:30–2:10:20); Ieva Vītola – par tū, kai rūnās i attsateista jaunatkluotūs piļskolnu tradiceja (2:10:35–2:37:00), kai pozitivs pīmārs vītejūs ryupem par piļskolnu ir Ondrupinis pogosta Beitānu piļskolns; Lolita Ozoliņa – kai veidojās vītys nūzeime jaunatkluotūs piļskolnu kontekstā (2:37:20–2:59:25), vēļ vīns pīmārs saudzeigai attīksmei pret jaunatkluotu piļskolnu – Daudzišu piļskolns Kruoslovys nūvoda Kaļnīšu pogostā.

5. novembrī sekcejā “Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes” materialuo i namaterialuo montuojuma pietnīki, atminis instituceju darbinīki, vītejūs i storptautyskūs organizaceju puorstuovi dalejuos pīredzē i pietejumūs par kulturys montuojuma aktualajom praksem, pīredzem, izaicynuojumim, inovacejom Latvejā i pasaulī.

Juris Urtāns dalejuos zynuošonā par lelajim akminim Latvejis muižu parkūs (3:26:30–2:44:20), nu Latgolys tyka pīmynātys Kruoslovys muoksleiguos piļsdrupys i Karnicka pīmineklis, Kamenecys, Varakļuonu, Leiksnys, Saļņovys muižys parkūs asūšī akmini.

Ieva Pīgozne īpazeistynuoja ar tradicionaluo aptārpa pietnīceibys i rekonstrukcejis problemom, aktualizejūt Latgolys zeču izpieti (5:39:20–6:02:45).