Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vysim myusu portala skaiteituojim sveicīņs Vaļsts svātkūs i lobuokais vieliejums – lai pīsapylda myusu himnys lyugšona “Dievs, svētī Latviju!”. Portals lakuga.lv 18. novembra, Latvejis Republikys proklamiešonys dīnys, nedeļai treis kulturys īsacejumus palyudze nu Vaļsts prezidenta kancelejis – kas vaļstiskuma sviniešonys nedeļā izceļams Latgolys montuojumā voi myusdīnu kulturys pīduovuojumā? Vaļsts prezidenta kanceleja īsoka Latgolys kongresa symtgadei veiduotu izstuodi, gruomotu par sakraluos arhitekturys i muokslys montuojumu, Stompaku pūra stygu.

Izstuode “Puori slīkšņam”

Gastejūt Rēzeknē, nūteikti vārts apmeklēt Latgolys Kulturviesturis muzeju i pasakavēt tematiskajā izstuodē “Puori slīkšņam”. Par gūdu Latgolys kongresa symtgadei 2017. godā topušajā izstuodē sevkurs var izzynuot kū jaunu par Latvejis vaļsts tapšonys procesim, verūtīs iz jim nu Latgolys perspektivys.

Bez Latgolys kongresa lāmumu 1917. godā Latvejis i latvīšu nacejis liktini byutu bejuši cytaiduoki, partū myusu viesturiskajā atmiņā juobyun daudz vairuok zynuošonom par latvīšu zemu apsavīnuošonu vīnuotā Latvejā i vaļstsveirim, kuri tū sekmiejuši i eistynuojuši.

Muzeja specialisti padarejuši izcylu dorbu, kab, puorkuopūt par simbolisku kinoteatra “Diana” slīksni, varātu izjust viesturiskuo kongresa gaisūtni i izprast politiskuos nūtikšonys Latgolā, tai lamūt par Latvejis tapšonu.

P. S. Latgolys Kulturviesturis muzejā izstuode “Puori slīkšņam” niu apsaverama samazynuotā apjūmā kai pastuoveiguos ekspozicejis daļa, ar dažim juos materialim var īsapazeit itymā video.

Gruomota “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”

Īsokom garajūs vokorūs izpieteit i pavasar kai breineigu ceļvedi izmontuot naseņ izdevnīceibā “Neputns” izguojušū gruomotu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”. Kruošni ilustrātajā gruomotā ir apkūpuoti stuosti par Zīmeļaustrumu Latgolys katuoļu, luteraņu, pareizticeigūs, vacticeibnīku i Mozus ticeigūs sakralajom ceļtnem, jūs viesturi, arhitekturu i muokslys vierteibom. Gruomota ir daļa nu izdevnīceibys “Neputns” serejis “Mākslas pieminekļi Latvijā”. Itys Latgolys bazneicu muokslai i arhitekturai veļteitais nūslādzūšais izdavums papyldynoj jau īprīškejūs godūs publicātuos gruomotys par Rēzeknis, Daugovpiļs, Kruoslovys i Preiļu piļsātu i rajonu sakralajom ceļtnem. Tū paveikušys Rūta Kaminska, zynuotniskuo redaktore i autore, sadarbeibā ar Anitu Bisteri.

Styga iz Stompaku partizanu nūmetni

Sovutīs AS “Latvijas Valsts meži” izveiduotuo styga iz Stompaku partizanu nūmetniir na viņ skaista pastaiga Zīmeļlatgolys mežu skaistumā, a tys ir ari simboliski ītiļpeigs ceļš iz nacionaluos pretuošonuos kusteibys viesturis īpazeišonu i puordūmom par tū, cik duorga i svāta ir Latvejis vaļsts naatkareiba. Stompaku purā 1945. gods 2. martā Latgolys nacionalī partizani izceineja leluokū kauju pret padūmu okupacejis karaspāku par myusu vaļsts naatkareibys atjaunuošonu.

Pyrma dūšonuos ceļā nu sātys “deikstuovis” juopajam gumejnīkus, vylnys zeču puori i juoapsavalk syltai. Ka mežā snīga gona daudz i ir pīsaļs, tod ir eistuo šaļteņa dūtīs iz nacionalūs partizanu nūmetni ar slēpem. Bunkuru vītys ir īzeimātys dobā, i vīnā nu jūs beja pat īkuortuota nalela bazneiceņa.

Nacionalūs partizanu viesturis izpieti Bolvu nūvodā i Zīmeļlatgolā var turpynuot Annys Āzis Meža muzejā Žeigurūs, apsastuot pi Stompaku pūrā krytušūs partizanu pīminekļa aiz Viļakys katuoļu bazneicys i tod dūtīs iz nacionalūs partizanu pīminis vītom Tiļžys mežūs.