Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys draugu kūpa “Vīteri”, raugūt atrast dažaidys cytys dorbuošonuos īspiejis pandemejis laikā, radejuši latgalīšu melodeju i dzīšmu caurveitu videostuostu legendai par Rēzeknis Rūzi.

Legenda par Rēzeknis Rūzi viestej par Volkenbergys (Muokuļkolna) kieneņu i juo trejom meitom, kuruos jis grib atdūt precinīkim. Lūceja teik par Ludzys grafa sīvu, Mareja nūbrauc iz Marienhauzenu (niulinejū Viļaku), bet Rūzei tāva izraudzeitais precinīks naīt pi sirds, jei mīļoj kūklātuoju, aiz tuo teik īslūdzeita piļs pogrobūs.

Videostuosts par Rēzeknis Rūzi filmāts ituo gods vosorā Rēzeknis nūvoda Sarkaņkolnā, pi video struoduojuse folklorys kūpys vadeituoja Sandra Stare, legendys stuostnīks ir Aivars Zīmelis, dažaiduos lūmuos īsajutuši “Vīteru” dalinīki i kūpys muzykalais vadeituojs Einārs Lipskis, video taisejs Māris Justs, bet tolkā pi vizualuos koncepcejis guojuse muokslineica Ināra Apele, ar kusteibu konsultaceju paleidzējuse horeografe i deju školuotuoja Inga Žirgule.

Sūpluok vysim mozuokim video, itys gods “Vīterim” bejs cīši darbeigs – sataiseits audioprojekts “Tā viduvējā”, niu gotovs stuosts par Rēzeknis Rūzi, kai ari sadarbeibā ar “Danču krātuvi” struoduojuši pi Latgolys i bārnu rūtaļu i daņču īroksta. “Vīteru” vadeituoja Sandra Stare portalam lakuga.lv stuosta, ka “Vīterim” napateik atsakuortuot. “Tei ir muna rakstura eipašeiba, ka asu rodūšs cylvāks. Kolektiva vadeišona maņ ir rodūšuos izpausmis īspiejis. Suokumā tū attuolynuotū pandemejis laiku uztvēru ar prīcu, jo tys lyka meklēt jaunus dorbuošonuos ceļus. Taisejom vysaidus videoklipus, pārnejā vosorā guojom puorguojīņūs, bet itūgod aiz laika “izpurynuojom” sovus masku kruojumus i sataisejom taidu klipu, attuolynuoti pīsadalejom Igaunejā storptautyskajā folklorys festivalā. Kod atguoja uzaicynuojums, nūslādzūt Dzīšmu svātku godu, sataiseit kaidu nagaru stuostu, nasagribēja otkon atsakuortuot, deļtuo nūfiļmiejom puosoku kai vīnu kūpeigu dorbu, bet tymā kotrs folklorys kūpys dalinīks īraksteja sovu teikumu – tys beja pyrmais stuosta par Rēzeknis Rūzi variants.” A par niu topušū video stuostu “Vīteri” poši smej, ka apspēlēt senejus i jaunuokus, skorbus i teikamus, dreižus i lānuokus skaņdorbus folklorys kūpai vysa lobuok saīt ar humoru i smaidu.

Folklorys kūpa “Vīteri” daudzim bārnim ir īspieja koč dzīduot īsavuiceit latgaliski. Sandra stuosta: “Cīši mozs procents “Vīteru” bārnu runoj saimē latgaliski. Tai i saīt, ka bārns narunoj saimē, narunoj nikur. “Vīterūs” mes, vysa pyrma, dzīdam latgaliski, kas vys tik ir vīgluok nakai runuot. Tys pasaruodeja aizdavumā, kod teiku par Rūzi kotram vajadzēja izstuosteit. Bet, ka mes suocam nu mozu dīnu, tod bārnim nav ituos aizturis, ka tys ir koč kas naīrosts, ka var izdareit koč kū napareizi. Munā saimē mes ari narunojam kasdīnā latgaliski, bet muns mozuokais bārns dzīd cīši drūsai, ar lelu prīcu. Pyrma dzīsmis dzīduot, mes vuicamīs izrunu, skaidrojam bārnim vysus naīrostūs vuordus.”

Sandra stuosta, ka ideja par legendu jai rodusēs nūsaceitajā Dzīšmu svātku laikā. “Pārn iz Dzīšmu svātkim bejom cīši, cīši gotovi, nu golā poši svātki nanūtyka. Tai myusu īstudātuo programa palyka naparuodeita, niu viņ palics scenarejs iz papeira. Attuolynuotajā laikā vysaiž īdzīduoju panteņus, kab bārnim byutu interesanti koč apsavērt, atkuortuot. Tai tys palyka. Tod maņ beja taida nūjauta, ka vysā nikas i cīši nabyus ar Dzīšmu svātkim i piečuok, deļtuo pārnejā rudinī roduos ideja, ka juodora koč kas sovs, koč kas ni sezonals, kas taids, kū varātu “lītuot” iz garuoka laika. Tai kai asam Rēzeknis piļsātys kolektivs, maņ roduos ideja īstudēt teiku par Rēzeknis Rūzi. Dreiži i energiski givamīs tam kluot, samekliejam tautysdzīsmis i melodejis, kas ir īvuoktys Rēzeknis apleicīnē. Vītuos, kur pīsaukta Viļaka i Ludza, atrodom melodejis nu tūs pušu. Kotru tālu, kas teikā dorbojās, mes asociējom ar kaidu muzykalu skaņdorbu. Nalaime viņ tei, ka tei teika par Rēzeknis Rūzi ir ar nalobu golu, pa vydam ari nikuo daudzi loba, deļtuo sadūmovom koč drupeit laimeiguoku nūslāgumu – naviņ izīt nu pogroba, bet ari pasaspēlej ar Rēzeknis bārnim. Kab nabyutu tai, ka itys dorbs pagaist leidzeigi kai īprīškejuo programa, rakstejom projektus, kab īmyužynuotu audio i video formatūs. Suokumā teika beja dūmuota kai izruode iz pārnejuo goda Zīmyssvātku laiku, nu otkon vysys iluzejis beja par daudzi optimistiskys. Tai vyss saguoja itaidā formatā – atsasacejom nu idejis par izruodi, bet Inārai Apelei roduos dūma par vysa īfiļmiešonu taidā kai kinu variantā. Maņ itei ideja cīši īpasatyka, jo tys vaira ļuove otkon vysu izdareit sovaižuok – padareit taidu tragikomisku, nūironizēt par stuostu.”

Sandra soka, ka jai pošai itys pandemejis laiks lics augt i byut cīši aktivai – īsavuiceit jaunys prasmis, koč dorbuošonūs ar video, nu kuo pyrma tuo bejs baile, bejušys vysys projektu īspiejis, jaunys sadarbeibys. Bārnim gon itymā laikā bejs vysaiž – kai nu kuram. “Bārnus otkon dorbuotīs aicynuoju cīši uzmaneigi, izmontuoju dažaidys viļteibys. Daži bārni attuolynuotuo dorba laikā ir uzruodejuši cīši lobus rezultatus, auguši muzykys instrumentu spēlē. Folklorys nūzarē jau vyss nūtyka – vysi īrostī konkursi, koč i attuolynuotā variantā, bet beja. Ari dorbs ar kameru, gatavejūtīs stuostnīku, anekdotu stuosteituoju konkursim, bārnim beja kai īspieja īsavuiceit kū jaunu. Bet nu beja ari bārni, kurī atkryta.”

Videostuosta “Legenda par Rēzeknis Rūzi” tapšonu atbaļstejuši Rēzeknis Kulturys i turisma centrs, Vaļsts kulturkapitala fonds, bīdreiba “ESTO” i Latvejis Finera fonds ilgtspiejeigai atteisteibai.