Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu ituogods 26. novembra da cytagods 27. februara Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā (DNMM) byus apsaverama Valda Buša glaznu izstuode, izstuodis atkluošona nūtiks 26. novembrī 15.00 stuņdēs DNMM Pasuokumu zālē, Reigys īlā 8, informej DNMM komunikacejis i sabīdryskūs attīceibu specialiste Sintija Lukjanska.

Muokslinīks Valdis Bušs (1924–2014) dzims Bolvu nūvoda Susaju pogosta Pokšovys cīmā. Studiejs gleznīceibu Latvejis Muokslys akademejā 1940.–1945. godā. Nu 1973. gods Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrs. Nu ituo laika puorlīcynūši ījam sovu vītu Latvejis muokslā.

Izstuodē apsaveramys 16 Valda Buša glaznys, tymā skaitā vīna nu DNMM kruojuma, vīna nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra kruojuma, i 18 dobys studejis, kurys pyrmū reizi tiks eksponātys uorpus Bulduru izstuožu noma. Izstuode topuse sadarbeibā ar Mg. art. Līgu Baņķieri nu Bulduru izstuožu noma i muokslinīka dālu Ilmāru Bušu.

V. Buša dailradis pietneica Līga Baņķiere roksta: “Buša glaznīceiba ir stuosts par mīlesteibu. Mīlesteiba pret sovu dzymtū zemi Latveju, juos dobys skaistumu. Mīlesteiba pret sovu izvālātū nūsadorbuošonu – gleznīceibu. Mīlesteiba pret kruosom. Jis ir vīns nu spūdruokūs latvīšu myusdīnu ainavistu, apveļteits ar izcylu kompozicejis i kruosu izjiutu. “Lobuokī dorbi maņ tūp dobā. Tei ir boguota, pīseitynuota i objektiva, bez aizsprīdumu,” sacejs muokslinīks.

Studejis ir unikalys vairuoku īmesļu deļ: muokslinīka dzeivis laikā juos nikod nav reproducātys i nav bejušys publiski apsaveramys. Muokslinīks pīzyna, ka dobys studejis ir dorba materials, kas vajadzeigs pošizaugsmei i profesionalai atteisteibai, tok nav izmontojams eksponiešonai izstuodēs. Asam uzadrūsynuojuši itū aizlīgumu puorkupt, partū ka studejuos atsakluoj Valda Buša impulsivais, personeigais i dzili puordzeivuotais dobys pasavierīņs, byutiski papyldynojūt prīškšstotu par juo personeibu i dailradi.”

V. Bušs sareikuojs gondreiž treisdesmit personalizstuodis Latvejā, Beļgejā, Norvegejā, Lelbritanejā, Spānejā, Francejā i c., pīsadalejs vairuok kai symts izstuodēs astoņpadsmit pasauļa vaļstīs. Nu 1979. da 1988. gods vadejs Latvejis Muokslinīku savīneibys Jiurmolys nūdaļu. 2014. godā sajiems Jiurmolys dūmis Goda bolvu “Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā”.

Īeja izstuodis atkluošonys pasuokumā i izstuodē byus varama, paruodūt dereigu Covid-19 vakcinacejis/izslymuošonys sertifikatu kūpā ar personu aplīcynūšu dokumentu. Izstuodis laikā nu 29. novembra da 27. februara tiks organizātys individualys rodūšuos glaznuošonys nūdarbeibys, īprīšk pīsasokūt pa telefonu 20203713. DNMM aicynoj vysus interesentus nūviertēt Valda Buša muokslys dailradi i izbaudeit izstuodi!