Roksta autore: Sandra Ūdre, Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Augšdaugovys nūvoda Naujinis pogosta dzeivi 2009. i ituogods administrativi teritorialuos reformys (ATR) daudz nav mainejušys – tūlaik pogosts palyka lelā Daugovpiļs nūvodā, atseviška Ilyukstis nūvoda izveide jūs dzeivi daudz nagrūzeja. Partū ari niulenejuo ATR i nūvoda apsavīnuošona ar Ilyukstis nūvodu Naujines pogosta dzeivē otkon nikuo radikali napuormeja, ka vīneigi – nūvoda nūsaukumu, kū naujinīši pīzeist par problemu. Dreizuok Naujinē vairuok nūsaraiziejuši par gaidomū reformu – piļsātys i nūvoda apsavīnuošonu. Iz diskuseju Locikūs, Naujinis kulturys centrā, atguoja Lāču pamatškolys direktors Andris Meškovskis, zemnīks i z/s “Krustceļš” eipašnīks Aigars Lociks, Naujinis kulturys centra vadeituoja Olga Kuzmina, uzjiemiejs i SIA “Meliors Krauja” eipašnīks Ontons Soms.

Reforma reformys piec

Myusu diskusejā atsakluoj, ka 2009. i ituogods ATR ir kai vīns riņčs – sasadola mozuokuos vīneibuos, tod otkon apsavīnoj. Parkū vyspuor beja vajadzeigys ituos reformys? Ontons īsuoc diskuseju: “Navaru aizmierst 2009. goda reformys najiedzeibys, kurys sadaleja rajonus. Latveju sadrumstaluoja, nu 26 rajonu izveidojūt puori symtam vīneibu. Tān jēme i savīnuoja, izveidojūt gondreiž tūs pošus rajonus. Ir saguojuse reforma reformys piec. Parostam cylvākam juovaicoj – kaidys tuos reformys i voi “augšā” sēd izgleituoti cylvāki.

Maņ kai privatuzjāmuma vadeituojam ni 2009. goda, ituo goda reforma nikaida īspaida nav atstuojuse, i pat kovids naatstuoja, viņ daži uzjāmuma darbinīki izslymuoja. Runojūt par sovu uzjāmumu, mes struodojam bejušūs Daugovpiļs Kruoslovys i Preiļu rajonu rūbežūs. Kod Īlyukste beja atdaleita, taipat beja dareišona ar Daugovpiļs byuvvaļdi.”

Andris papyldynoj: “Varu pīkrist Ontona kungam, suokumā beja Daugovpiļs rajons, tān Augšdaugovys nūvods tymūs pošūs Daugovpiļs rajona rūbežūs. Pats asu izaudzs Īlyukstis pusē, a struoduojs ite. Partū deļ mane itei apsavīnuošona ir kas pozitiva, a vaicuojums, parkū vajadzēja tūreiz daleit, palīk. Gryuši pasaceit – reforma nas pozitivys voi nagativys izmanis. Nūvoda centralajai administracejai reformys deļ daudz problemu juorysynoj, cikom vysu puorjam, savīnoj strukturys i īstuodis. Mes kai izgleiteibys īstuode najiutam, ka kas byutiski mainejīs.

Voi vyspuor ir bejs izviertiejums īprīškejai reformai? Pīmiņu TV raidejumu par div pogosta padūmem, kas sasastreida i izveidoj kotra sovu nūvodu. Varbyut vajadzēja pabeigt īprīškejū reformu, pasavērt, kai īt, kod ir tī par kritereju izvierzātī 5000 dzeivuotuoju? Tod reikuotīs tuoļuok.”

Aigars paturpynoj īsuoktū dūmu: “Leidzeigi vaicuojumi ir ari maņ. Reformu veice ar sauklim, lai dzeivuotuoji lobuokus pakolpuojumus sajimtu. Kaidā veidā jaunuo sistema byus lobuoka par vacū, nav skaidrys. Voi dzeivuotuoju daudzums nūvess pi itim mierkim? Voi teišom nūteik vierzeiba iz mierkim, voi ari tei ir reforma reformys piec? Voi kaidam ir vizeja, ka tys teišom byutu nūdereigi? Varbyut kaidam jaunā sistemā vīnkuorši byus ārtuok struoduot? Ir gona gryuši komplicātu sistemu izmaineit. Ka piec byuteibys kas nastruodoj, tod ir juoīsajauc. Eisti naradz, kai ītekmēs reforma, bet ir haoss ar adresem iz tom pošom aplūksnem, ir nūdrukuoti turisma bukleti, ir gruomotys i daudz publikaceju, kur pīmynāts nu jau bejušais Daugovpiļs nūvods. Voi itys ATR radeitais haoss atsver koč kaidus īgivumus?

Pasyutūt pacenis nu uorzemu, nazynuoju, kū nūruodeit – Daugovpiļs voi Augšdaugovys nūvods. Sistema it kai vēļ pīduovoj “Daugovpiļs”, tod dūmoji – syutejums atīs voi naatīs. Pījamu, ka itei nabyus lela problema. Cytu izmaiņu, atskaitūt nūsaukumu, nav.”

Nūvoda nūsaukumu puormeit navajadzēja

Nūvoda nūsaukums puormeits partū, ka apsavīnuojuši div nūvodi. Iz prīšku gaidomuo nūvoda i Daugovpiļs vaļstspiļsātys apsavīnuošona varātu otkon atgrīzt pi Daugovpiļs vuorda. Voi jau pa

Naujinis pogostam Augšdaugovys nūsaukums nav svešs. Naujinis pogosts ir vīns nu 10 pogostu, kur atsarūn eipaši aizsorgojamuo dobys teritoreja “Augšdaugova”, taišni Naujinis pogostā nūteikūšais storptautyskais tautys muokslys festivals “Augšdaugava” pādejūs godūs puļcēja tykstūšom cylvāku. Kai kasgadeju “Augšdaugovys” dīnu tradiceju Naujinis pogosta padūme jū īsuoce 1998. godā, a pyrmī Daugovys svātki Slutišku sādžā beja 1994. godā. Par itom lītom diskusejis daleibnīki ir lapni, tok pīzeist, ka nūvoda nūsaukumam Augšdaugovys vuords nader gon.

Olga pīzeist, ka pi jaunuo nūvoda nūsaukuma vēļ nav pīroduse, a Ontons argumentāti izskaidroj, ka jaunais nūsaukums naatbylst piec byuteibys, partū ka Augšdaugova ir ari Kruoslova. Tys dar Daugovys lūku parkam, na vysam nūvodam. Daugovpili zyna vysā Latvejā, sābru vaļstīs zyna, pieški vysa turisma informaceja juopuormej. “Augšdaugova” ir ari sarežgeits vuords, pošim, a kur vēļ svešinīkim, jū gryuši izrunuot.

Satrauc vaļstspiļsātys i nūvoda apvīnuošona

Jau īsapazeistūt ar bejušuo ministra Jura Pūcis pīduovuotū Daugovpiļs nūvoda apvīnuošonu ar Daugovpiļs piļsātu ATR pyrmajā variantā, piļsāta bejuse pret, nūvods – vēļ vairuok. Ari myusu diskusejis daleibnīki dūmoj, ka nadreikst pīvīnuot mozu pošvaļdeibu pīcys reizis leluokai pošvaļdeibai, nūvods vīnkuorši pazuss i nūvoda dzeivuotuoji, kulturys i izgleiteibys īstuodis zaudēs vysaidā ziņā. Partū jūs satrauc vaļstspiļsātys i nūvoda apvīnuošona nuokušajuos vieliešonuos. Ontons pastreipoj, ka piļsietnīki ir aktivuoki vālātuoji par lauku cylvākim. A, ka vēļ jimt vārā daugovpilīšu nacionalū sastuovu, asūt skaidrys, ka Naujinis pogosts i Augšdaugovys nūvods paliks zaudātuojūs.

Ari tān Naujinis cylvāka nūvoda vadeibā nav, a tys jūs nauztrauc, partū ka struodoj izaveidojūšuo sistema. Par niulenejū situaceju Aigars soka: “Mums byus tys centralais aparats. Mums tuos “trepeitis”, hierarheja, caur kuru mes pīroduši staiguot, nasamaineis. Tys, ka ir kluot Īlyukste, dīz voi myus ītekmēs.

Patīseibā gryuši izmiereit, kū tuos puormainis atnasušys. Mes navarim pasaceit ari, ka kas ir nūtics taišni ATR rezultatā. Lobuok bejs sataiseit div scenarejus, pasavērt vīnu, tod pasavērt ūtru i objektivi izviertēt. Mums nav pamata dūmuot, ka byus švakuok, bet nav ari pamata dūmuot, ka byus lobuok. Ari piec laika napasaceisim, kū izmaineja reforma, kū kaidi globalī tiergi. Maņ taids skeptisks optimisms.”

Andris paturpynoj: “Tepat blokom vīns nūvods sasadaleja pīcūs nūvodūs. Daugovpiļs rajons sasadaleja div lelūs nūvodūs – Daugovpiļs i Īlyukstis nūvodūs. Infrastruktura palyka, i tyka atteisteita. Dūmoju, ka tān turpynuos atsateisteit. Voi tys byus daudz lobuok, gryuši pasaceit. Slyktuok ari palikt navajadzātu. Pagaidom naasam pīvīnuoti lelam, lelam centram, kuram gona sovu problemu.”

Olga pastreipoj, ka Īlyukstis nūvoda kulturys cylvāki byus īgivieji, jim lelys problemys bejušys ar nasakuortuotu sistemu. Apsavīnuošona sakuortuos kulturys lītys Īlyukstē. “Mes prīcojamēs, ka pi myusu vyss sakuortuots, skaidri zynoms, kas nūteik i kai. Īvāruoju, ka leidz manim tān daīt vairuok informacejis par tū, kas nūteik tamā pusē, partū ka ir vīnuota informacejis lopa. Nūteikti jī zyna ari vairuok par myusim.”

Ontons kai pīredziejs uzjiemiejs osuok saredz problemys: “Īprīškejā ATR tūlaik uzsvors beja iz leidzekļu ekonomiešonu, pa itim 10 godim nasaceišu, ka tuo nabeja. Bet, radzūt, kai dažs rajons tyka sadaleits pīcūs sešūs nūvodūs, ni par kaidu ekonomeju runuot navar. Vīna prīšknīka vītā roduos seši, kurim tān ir baiguo tragedeja. Vīns div darbinīki nu tuo mozuo nūvoda dorbu dabuos, a puorejī? Aizīs bezdarbnīkūs? Tuos ir vysaida veida tragedejis. Es puordzeivoju par cylvāku, kurs normali dzeivuoja, guoja iz dorbu, pieški – otkon reforma i vaira dorba nav.”

2009. goda ATR laikā bejs prīkšlykums, ka Naujinei vajag veiduotīs par nūvodu, jim bejuse aktiva pogosta prīšksādātuoja i dzeivuotuoju tūlaik bejs ap 6500. Tys nazkur pagaiss, varbyut i labi, ka tai.

Naujinīši lapnojās ar sovu vītu

Cik cīši naujinīši jiutās kai Latgola? Ontons atbiļd tai: “Mes ar skaudeibu veramēs iz Rēzekni, Bolvim, kur tys vairuok izteikts. Tī vairuok muzykantu i puorejūs muokslinīku, kuri nasakaunej runuot latgaliski. Tys vaira radzams, kai pi myusu. Bet es nagrybu kritizēt sovu. Mes ari dzeivojam labi, asam patrioti i sovu Augšdaugovys nūvodu aizstuovēsim. Bet tī iz augšu vairuok jiutams latgaliskais gors.”

Par sovu atpazeistameibu najinīši navar syudzētīs. 1990. godu suokumā iz 10 latu banknotis tyka īmyužynuots pasavierīņs iz Rozališku i Sandarišku Daugovys lūkim. Tān iz itū panoramu var nūsavērt nu 2015. godā atjaunuotuo Vasargelišku skotu tūrņa. Nūvods uztur augstā leiminī daudzūs Naujinis dobys i viesturis pīminekļus, te dorbojās moderns Naujinis Nūvodpietnīceibys muzejs ar etnografisku breivdobys nūdaļu Slutišku sādžā. Kur vēļ lapnuok, kai dzeivuot viesturiskā vītā, kur nu senatnis apdzeivuoti piļskolni i Livonejis laiku Dinaburgys piļs, liktiņupis Daugovys lobajā krostā! “Soka – Zalta rudiņs Siguldā, atbraucit pi myusu iz Zalta rudini, pastaigojit sakuortuotajā Juzefovys parkā!” aicynoj diskusejis daleibnīki.

Juzefovys bazneicys viesturi zyna Ontons: “Juzefovys bazneicā es jauneibā ar meitinem doncuoju. Tī tūlaik beja kulturys noms. Leluokuo daļa vyspuor nazynuoja, ka tei ir bejušuo bazneica. Izcēle  bazneicu, vajadzēja īsvieteit. Padūmu vara pījēme lāmumu – te byus kulturys noms. Tūrņus nanūjauce, bet krystus naizlyka. Es tūlaik apmāram 3. klaseitē Kolupā vuicejūs, tān jau 30 godus naujinīts.”

Aigars pastreipoj, ka vītai ir fantastisks potencials. Logistikys magistralis jū savīnoj ar Boltkrīveju, Leitovu. Ari Latvejis mārūgā Naujinis pogosts atsarūn pi magistraļu Reiga–Kruoslova, Daugovpiļs–Rēzekne.” Ari puorejī pībolsoj, ka pasateicūt celim i geografiskajam stuovūkļam natuoļ nu piļsātys, te atsateistejuse kultura i uzjiemiejdarbeiba.

Storptautyska lidūsta Locikūs

1998. gods izdavumā “Daugavpils novads” puslopā par Naujinis pogostu atrūnama informaceja, ka “pagasta teritorijā darbojas lidosta “Latgales AVIO” ar reisu Daugavpils–Liepāja–Kopenhāgena”. (42) Sovutīs 2002. gods ūtruo siejuma izdavumā “Latvijas pagasti” par lidūstu atrūnama jau itaida informaceja: “Pag. teritorijā atrodas lidosta “Latgales AVIO” (2001. g. 9. novembrī lidostā ar personīgo lidmašīnu ieradās Velsas princis Čārlzs).” (94) Pavasar diskusejuos par Daugovpili kai potencialū Eiropys kulturys golvyspiļsātu 2027 izskanēja ideja par storptautysku lidūstu Locikūs. Cik reala itei ideja redzīs pošim naujinīšim?

Ontons īsasmej: “Tuo, tūlaik padūmu, lidlauka izjaukšonā jiemu aktivu daleibu. Mes jēmem nūst dzeļžbetona plitys 6 x 2 m, daļa nu jūs tān atsarūn Aglyunys bazilikys laukumā, kū byuvēja pāvesta vizeitei.”

Puorejī pīzeist, ka tys nūteikti byutu pozitivi. Radeitu jaunys dorbavītys i atteisteitu infrastrukturu, tok drūši viņ piļsāta īsastīptu da Lociku. Ontonam ir atminis par padūmu laikim: “Sataiseitu ūtrus Križus. Tī beja vīns nu leluokūs vysā Padūmu Savīneibā galis kombinatu. Izaveiduojušais cīmats ir Daugovpiļs piļsāta, a vysapleik Daugovpilei – Naujinis pogosts. Lidlauks atsarūn gondreiž blokus. Ūtru leidzeigu plankumu Daugovpiļs teritorejā sataiseitu.”

Apkūpojūt

Var sacynuot, ka cylvāki Naujinē piec 2009. i 2021. gods ATR jiutās kai vynnātuoji, partū ka pyrmajā ATR sovu atsevišku nūvodu naizveiduoja, i tānejā reformā jim navajadzēja rysynuot apsavīnuošonys problemys. Tai jī naiztārātū energeju i ītaupeitūs resursus var izmontuot atteisteibai pretstotā pyrmajā ATR sadrumstaluotajom pošvaļdeibom. Kab vēļ nabejs ari līkuos nūvoda nūsaukuma mainis. Ka tān nav problemu, tod naujinīšus uztrauc, kai byus iz prīšku, kod Daugovpiļs vaļstspiļsātai daīs apsavīnuot ar Augšdaugovys nūvodu.

P. S. Cikom tyka gataveits itys roksts, portalam lakuga.lv Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys Sabīdryskūs attīceibu specialists Dainis Bitiņš atsyuteja informaceju par pošvaļdeibys nūstuoju naatbaļsteit nūvoda i vaļstspiļsātys apsavīnuošonu. 28. oktobra Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys dūmis sēdē tyka pījimts lāmums naatbaļsteit Latvejis Republikys Saeimys ATR komisejis sagataveitū lykumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” i napīkrist  Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys pīvīnuošonai  Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibai, partū ka nateik īvāruots nu Satversmis tīsys sprīduma izrītūšais Saeimys pīnuokums vērtēt varamūs atteisteibys centrus Augšdaugovys nūvodā.

Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys dūmis sēdē deputati pastreipuoja, ka, bolstūtīs iz apstyprynuotū Augšdaugovys nūvoda i Daugovpiļs vaļstspiļsātys ilgtspiejeigys atteisteibys strategeju da 2030. gods, primari juoizviertej Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys pastuoviešonu pošreizejūs rūbežūs i juonūsoka strategejā pīduovuotūs regionaluos nūzeimis atteisteibys centrus Augšdaugovys nūvoda teritorejā, partū ka puorejī nūvodu izveiduošonys kritereji, kurī pīmynāti lykuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” anotacejā teik izpiļdeiti.

Augšdaugovys nūvodā ilgtspiejeiguos atteisteibys strategejā par atteisteibys centrim tyka apstyprynuotys div vītys – Špoģu cīms i Īlyukstis piļsāta.