Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Ar naujinīti Olgu Kuzminu pyrmū reizi sasatykom vīnā nu projekta “Muna vīta” (vaira par tū var skaiteit ITE) diskuseju, niu pasarunuojom vairuok Zoomā. Sevkurā pogostā ir kulturys centra voi tautys noma vadeituojs, a Olga na viņ voda Naujinis kulturys centru, bet breivajā laikā ari lidoj ar gaisa balonu i fotografej. Tei ir miļzeiga rodūšuma dava deļ kasdīnys kulturys dorba.

Kai tykot par Naujinis kulturys centra vadeituoju?

Tys nūtyka 2012. goda vosorā, nuokušā godā byus jau 10 godi, kai ite struodoju. Dzeivisbīdrs pasaceja, ka Naujinē meklej kulturys centra vadeituoju. Pyrma tuo struoduoju probacejis dīnastā, bet mani aicynuoja ari rodūšuos lītys. Es nūsadorboju ar pierļuošonu, maņ pateik fotografēt. Es dūmuoju, ka probacejā, kur es nūstruoduoju nazkur četrus godus, es gluobšu pasauli, paleidziešu cylvākim, bet saprotu, ka

cylvākim navar paleidzēt, kod jī poši sev nagrib paleidzēt.

Maņ ir svareiga atdeve nu cylvāku, nu tuo, kū es doru, lai byutu gondarejums par padareitū, tī es tuo nasajiemu.

Nu kas es par vadeituoju? Bet aizadūmuoju i saprotu – parkū nā? Tys ir jauns izaicynuojums, vys tik gribieju maineit tū dorbu, parkū naparaudzeit? Tai ari ite tyku. Tymā laikā Naujinis socialajā centrā pensionarim vadeju pierļuošonys puļceņu, dzeivuoju ari Naujinis pogostā – Kraujā. Tai kai dorbs maņ beja piļsātā, ari dzeive vaira pa piļsātu, na pogostu, par jū es moz zynuoju, atbrauču iz Krauju da sātys, puorlaižu nakti, bārns guoja Kraujis bārnuduorzā. Par kulturys centru es izzynuoju tikai tod, kod muna meita dzīduoja konkursā “Cālis”. Tod viņ pyrmū reizi iz tīni devūs.

Kas, jiusupruot, ir pats lobuokais, vodūt kulturys centru?

Tys, ka var rodūši dūmot, dareit, var dūt cylvākim prīcu i pozitivys emocejis, prūtams, ari tys, ka cylvāki nu pasuokuma aizīt smaidūši i pateiceigi par tū, kū ir redziejuši, sajutuši.

Voi ir kaids pasuokums, kas pa itim 10 godim vysdzeivuok palics pruotā?

Pārnejais 18. novembris. Tys beja na taids, kai vysu laiku. Tys nabeja koncerts, nanūtyka pat kulturys centra ākā, a Juzefovys parkā. Tei beja pastaiga – “Svētku sajūtu taka”, kuramā mes pīduovuojom cylvākim div stuņdis staiguot pa gaismeņu i starmešu izgaismuotu parku. Daži cylvāki saceja, ka jūs puorjēme magiska sajiuta.

Atsauksmis sajēmem cīši lobys, ari gondarejums beja partū, ka mes pandemejis laikā uztaisejom svātku pasuokumu i cylvākim patyka, ka saviļņuojom leidz patriotiskom jiutom. “Facebook” daudzi raksteja i atsasauce kai par fantastisku pasuokumu. Kotrys varēja īt ar sovu sveceiti i tū īdegt. Itūgod mes iz svātkim ari plānuojom pastaigu Juzefovys parkā.

Sacejot, ka jiusim pateik ari fotografēt, kai jiusu dzeivē īguoja fotografiešonys muoksla?

Kod maņ beja 17 godi, maņ cīši gribējuos fotoaparatu. Tūlaik beja taidi “zīpu trauceni”, školā fotografieju pasuokumus, dzimšonys dīnys, ari universitatē, bet tys beja taidā pūdzenis daspīsšonys leiminī, kod tu nadūmoj par kompoziceju, bet vīnkuoši fotografej tū, kū redzi.

Kod 2006. godā maņ pīdzyma meita, es nūpierku lobuoku fotoaparatu, bet ari na profesionalū. Gribieju īmyužynuot bārna dzeivi. Suoču dūmuot, ka vajag pasavuiceit, navar turpynuot tikai maidzeit vīnu pūdzeņu. Kod suoču struoduot kulturys centrā, nūpītnuok fotografieju ari pasuokumus, deļtam ka vajadzēja biļdis atskaitem, tai tys ari aizguoja.

Maņ cīši pateik fotografēt dobu, pi myusim tei ir breineiga, puosokaina. Maņ pateik tū īmyužynuot i paruodeit cytim, kaidā skaistā vītā mes dzeivojom, lai cylvāki lapojās ar tū, kur jī dzeivoj. Gribīs, lai cylvāki radz tū skaistū, kas ir apleik, sovaiž cylvāki īt iz dorbu, iz sātu i naīvāroj. Kod paruodi biļdi, jī saprūt – tys tok ir tik skaisti!  

Kaids ir leluokais izaicynuojums fotografiešonā?

Fotografēt cylvākus. I nūfotogafēt jūs patīsus, ni taidus, kas īpozej. Kai cylvāki parostai dora – jī pamona, ka jūs fotografej, i jī izreiz suoc pozēt (smejās). Bet gryutuokais ir paruodeit cylvāka patīsuos emocejis.

Kū jums vaira pateik fotografēt – cylvākus voi dobu?

Vysaiž. Maņ pateik ari muokslinīciskys fotografejis, kod eipaši pīdūmoj par tārpim, vizualuo tāla.

Piec tam ari apstruodojat biļdis?

Nui! Tū vysu var īsavuiceit pošvuiceibys ceļā. Itūšaļt ir pylns škārsteiklys ar video apvuiceibom. Var īt kursūs, es braukuoju iz vysaidim seminarim, ka ir laiks i interese. Vyss ir atrūnams, ka ir gribiešona dorbuotīs i dareit.

Itūvosor jius bejot ari Francejā iz gaisa balonu festivalu. Jums ari saguoja ar gaisa balonu paliduot?

Nui, ar gaisa balonim es lidoju jau treis godus. Maņ vysod ir tai, ka pīsapylda tys, kū es cīši, cīši gribu. Jau seņ pamaneju, ka Latvejā ir īspieja liduot ar gaisa balonu, atrodu ari gaisa balonu piloti Ingu Ūli, es jai aizraksteju “Facebook”,  a jei maņ naatbiļdēeja. Dūmuoju, ka nav lamts, bet vīnu dīnu jei maņ pīroksta, ka ir atroduse munu ziņu, prosa, voi maņ vys vēļ ir iņterese. Jei pastuostja, ka ir īspieja, vajag tik salaseit 8 cylvāku komandu – lai var izliduot divys reizis pa četri, i tod jei atbrauks i liduosim!

Apsavaicuoju tim, kas nasabeist, i mes liduojom. Izliduojom  nu Naujinis, i tys beja kai puosokā! Ar tū ari suocēs muna liduošonys epopeja. Es navaru apsastuot (smejās), maņ gribīs vēļ!

Tymā liduojumā ari fotografieju, Ingai cīši patyka tys, kū es spieju īraudzeit nu augstuma, jei maņi aicynuoja liduot i fotografēt vēļ i vēļ, i itūgod paaicynuoja iz Franceju, iz grandiozu pasuokumu – ap 500 gaisa balonu komandu. Vysi pasaceļ vīnā laikā, i tei ir fantastiska sajiuta. Nazynu, kai mums itymā laikā izadeve iz tīni tikt, laikam nazkaids “kosmoss”. Zynu, ka Latgolā var liduot, Kruoslovys i Leiksnys pusē, ari cytur Latvejā. Asu Ingai bezgaleigi pateiceiga par īspieju pasaceļt viers zemis.  

Kaida izaver zeme nu gaisa balona?

Vīnkuoši puosokaina! Ir taida breiveibys sajiuta, i tys skaistums! Asu liduojuse gon vosorā, gon rudinī, nu reita i vokorā – kotru reizi izaver sovažuok. Gribīs vēļ zīmā paliduot.

Voi soltums natraucej liduot?

Es zynu, ka zīmā pat cīši lelūs minusūs lidoj. Maņ ir solts, es vyspuor asu cīši solstūšs cylvāks, bet taipat grybātu ari zīmā pasaceļt ar gaisa balonu (smejās).

Voi beja koč kas puorsteidzūšs Francejis ceļuojumā?

Pīdzeivuoju eistu angļu “vau” par tim balonim! Kai var sasapuļcēt tik daudz vīnleidzeigi dūmojūšu cylvāku, kurim aizaraušona i mīlesteiba ir baloni! Tei ir fantastiska sajiuta! Latvejis komanda, paļdis par tū Ingai Ūlei, cīši kruošni puorstuovēja vaļsti gon ar tārpim, gon karūdzenim. Beja lels lapnums, ka mes asam nu Latvejis. Sevkuram īsoku paraudzeit liduot ar gaisa balonu!

Kaids ir jiusu dzeivis moto?

Es dzeivoju piec principa meklēt pozitivū vysā. Nagativuo ir cīši daudz, bet, ka koncentrejās iz pozitivū, tod ari dzeive ir pozitiva. Vēļ – nadareit cytam tū, kū nagribi, kab dora pošam. Dzeivē vajag paraudzeit vysa kuo! Es nasaprūtu, parkū cylvāki beistās liduot ar gaisa balonim, es daudzim asu pīduovuojuse, jī – nā. Es redzieju cylvāku, kuram ir paniskys bailis nu augstuma, jei puorvarēja sevi i liduoja!

Mes kotrys varim puorvarēt sevi, puorkuopt sev puori i izdareit kū mums naīdūmojamu. Vajag ticēt sev i dareit, deļtam ka dzeive paskrīn dreiž.

Reizem padūmoju, ka maņ jau 42 godi, bet vēļ naasu izdariejuse itū, itū (smejās).

Ar Ingu Ūli asam paspiejušys sasadraudzeit, es varu tikai apbreinuot, kaida jei ir mierktīceiga, zynūša, i aktiva. Prīca, ka munā dzeivē pasaruoda cylvāki, par kurim varu saceit “vau”, kurim gribīs byut tyvai. Pozitivais pīvalk pozitivū!

Kartenis galerejā: foto Olga Kuzmina i nu Olgys personeiguo arhiva