Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Kas varātu byut kūpejs divejim napaseņ Latvejā izguojušim tulkuojumim: Kristinys Sabaļauskaitis romanu dilogejis pyrmajai daļai “Pētera imperatore” par Katrinu I i Ievys Požarskys biografiskajai gruomotai “Jurijs Ņikulins”? Nasaverūt, ka Krīvejis imperejis keizarīne (1684–1727) i popularais krīvu kinoakters i cyrka muokslinīks (1921–1997) dzeivuojuši atškireigūs laikūs i obejis gruomotys ir atškireigu žanru dorbi, atsaļuovu juos apsavērt kūpā – obejus Latgolys publiskajā kulturtelpā daudzynoj kai sovejūs, tiražej olūtūs napuorbaudeitu informaceju i ar jū manipulej vālamā vierzīnī. Voi ituos gruomotys īvīš koč par drupeiti vairuok skaidreibys?

Jurija Nikulina mama ir dzymuse Latgolā

Daudzi popularuo kinoaktera i cyrka komiķa Jurija Nikulina talanta pīlyudzieji ituo fakta vyspuor nazyna, a dūmoj, ka jis pats cielīs nu Latgolys. Tys deļ Dagdys kompetu fabrikā ražuotūss cukerku ar juo vuordu. Par itū “Latgolys lingvoteritorialajā vuordineicā II” saceits tai: “1993. g. izaveiduoja a/s “Narūta”, kurys kontrolis paketi 1998. g. nūpierka a/s “Staburadze”. Sovulaik fabrika beja vīneiguo Latvejā, kas ražuoja karamelis “Monpansjē” i halvu. (..) Pasateicūt 20. g. s. 90. g. nūslāgtajam sadarbeibys leigumam ar panuokumim boguotū krīvu akteri J. Nikulinu, ražuoja rīkstus šokoladē ar nūs.[aukumu] “Konfektes no Ņikuļina”. Sovu darbeibu a/s “Narūta” puortrauce 2003. g.” (2012, 134) Škārsteiklā atrūnama informaceja, ka “Ņikuļina konfektes”, sasadobojūt ar slovonuo aktera mozdālim, atsuoktys ražuot i vīneiguo vīta, kur juos var īsaguoduot,– Daugovpiļs kafejneica “Pasaules brīnumi”, kurys vītā bejs soldonumu fabrikys  “Красный Октябрь” (Sorkonais oktobris) firmys veikals, kura “krysttāvs”, izaruoda, bejs J. Nikulins.

Ka jau myuža nūgalē slovonajam akteram biznesa interesis muotis bierneibys zemē, tod jau biografiskajā dorbā par jū vajadzātu pasaruodeit ari informacejai par Latgolu. Vēļ jū vairuok – juo poša raksteitajuos atmiņuos “Почти серьезно” (Gondreiž nūpītni, 1982, škārsteiklā skaitoms fragmentari) pīmynāts, ka mamai cīš patics kavētīs atmiņuos, stuosteit par gaišū bierneibu i dzeivi Leivuonā, kur juos tāvs bejs posta prīšknīks. Saime Leivuonu atstuojuse deļ tyvojūšuos I pasauļa kara frontis. Tok gruomotys “Jurijs Ņikuļins” autore Ieva Požarska izceļ vairuok tāva lūmu Jurija topšonā par cyrka profesionali, par juo mamys Lidijis Germanovys dzeivi pyrma apsapreciešonys ar Vladimiru Nikulinu treis skūpi teikumi 13. puslopā.

Varātu te nikuo napuormest – nav vīglai nu Krīvejis meklēt viesturis, aizguojušu cylvāku liktiņu pavedīņus i arhivu dokumentus Latvejā, gols golā taida ir autoris īcere i gruomota tok par Juriju, na juo mamu. Kab na rupa faktu klaida: “Meitenes bērnība bija pagājusi Baltijas guberņās, Līvenhofas pilsētiņā (tagadējie Līvāni)..” Koč tulkuotuoja i literaruo redaktore varēja itū klaidu pamaneit i īlikt paskaidrojūšu pīzeimi, ka t. s. pyrmsrevolucejis Krīvejā ar Baltejis guberņom saprota viņ vuocyskuos Igaunejis, Vydzemis i Kūrzemis gubernis i jom beja priviligāts statuss, a pīmynātais Leivuons Latgolā ītylpa Vitebskys guberņā. Myusdīnuos par Baltejis vaļstim sauc Igauneju, Latveju i Leitovu, padūmu laikā ar jiedzīni “Balteja” (krīvu “Прибалтика”) saprota attīceigi treis Baltejis republikys PSRS sastuovā.

Obejis gruomotys pastreipoj kulturys atškireibu storp teni i Krīveju

Biografiskajā dorbā atsakluoj, ka J. Nikulins regulari sateik latvīšus voi teik Latvejā, apbreins par myusu zemi saisteits ar puorticeibu. 1944. godā kūpā ar sovu Sorkonuos armejis daļu jam juosadūd iz Valmīru, par mozū piļsieteņu nanūsabreineit – iz 8500 dzeivuotuoju gondreiž 450 uzjāmumu! Kara laikā Jurijs nu Valmīrys dzymdynuotuojim nūsyuta div gobolus suoleita svīsta, gobolu špeka, burku cukuruota mads (104). Izaruoda, izcylajam akteram pyrmais uzvalks pašyuts Reigā – prūtams, pi izcyla driebnīka, kurs jam vārā klienta auguma niansis (431). Itys nav pat speciali cīš izcalts, vīnkuorši tuo laika cylvākim byutiski svareigys lītys.

Sovutīs  Kristinai Sabaļauskaitei romanā “Pētera imperatore” atškireibu pastreipuošona storp Leitovys/Latvejis i Krīvejis ļaužu sadzeivi, higienys parodumim, komforta praseibom 17. godu symta nūgalē i 18. g. s. suokuos ir konceptuali svareiga – tei ir atškireiba storp Rītumu i Austrumu kulturom. Marta, prūtams, puorstuov Rītumu eiropeiskuos vierteibys: “Neaizstājamie Viskrievijas ķeizarienes pils galma ļaudis. Es vienmēr gribēju tikai tos, kas ieradušies no Rietumiem. Savējos.” (203) “”..uzzināju, kā garšo Eiropā tik modīgās austeres jeb, kā saka pie mums, устерсы, no kurām Pītera svītas ļaudis baidījās, nevarēdami saprast, kā tādus glumekļus var ēst. Tīšām, gribēdama viņus paķircināt, nolēmu pagaršot – galu galā es biju sieviete no Rietumiem.” (228) Radikala atškireiba teik atrosta ari storp pareizticeibu i katuolicismu, kai tys radzams Martys puorkristeišonā par pareizticeigū (244–245). Patīseibā vysi apvainuojumi pareizticeibai teik sakrauti iz vīna vuorda – “Dīva verdzine”, katuoli ticeigūs par vergim nasauc.

Itys rītumnīcyskais puoruokums, prūtams, “kompensej” juos natykumus, kū itymā kontekstā juosauc par pylnasineigu dzeivuošonu.  

Verseju daudz, nivīnys patīsys.

Varams, ka iz vaicuojumu, nu kurīnis cālusīs Marta Skavronska, naatbiļdēt pat viesturnīkim. Es tān napuorskaiteišu vysys publiski paustuos versejis (ka kaidu napalaižu garum) – te puorstuovāta i Igauneja, i Latveja, i Leitova. Vīna nu verseju, pīmāram, par Vyšku pusi, izstuosteita filmā “Latgalīši Pīterpilī” ITE (2. sereja, 6:05–9:40). Sabaļauskaitei – sova verseja, ka Marta beja lītuvīšu dižciļteiguo. Juosauc vēļ versejis.

Tycu, ka juos izceļsmis dokumenti voi cytys līceibys pagaisynuoti apzynuotai ar juos laika imperejis augstuokūs personu ziņu. Varbyut ari daudzuos versejis speciali palaistys pasaulī, na veļti juos dzimšonys sakarā figurej uzvuordi Skavronskis, Krauklis, Rabe, kuru sugys vuorda pamatā putna apzeimiejums, kas treis volūduos apzeimej vīnu i tū pošu putynu.

Literati var radūši izapaust, a dokumentalu žanru puorstuovim navajadzātu aizaraut ar vīnys i dokumentari naapstyprynuotys versejis pasludynuošonu par patīsu.

Interesanti, ka 1939. godā izgojušajā Pilsoņu Jēkaba viesturiskajā romanā “Prāvesta Glika audžu meita” Marta raksturota tai: “Starp noklaušinamiem bērniem prāvestam krita acīs kāda meitene. Neraugoties uz saviem septiņiem gadiem, viņa diezgan tekoši lasīja. Viņas izturēšanās arī nebija tāda, kā citiem bērniem. Kamēr tie bija bikli kā no meža atvesti vilcēni..” (1991, 33)  Pavysam sovaižuok juos muociešonu skaiteit gruomotā, i jau imperatrisis krāslā, aproksta lītuvīšu rakstneica: “Rakstvedis jau klāt, forma pazīstama. Īss rīkojums. Lai nolasa priekšā. Pati lasīt taču neprotu. Tomēr šais ilgajos gados, kas pagājuši kopā ar rakstvežiem, esmu iemācījusies atšķirt atsevišķus burtus, sevišķi lielos. Un vārdu garumu. Lasīt nemāku, bet, skatīdamās в грамоту, varu pateikt, vai tas, ko man lasa balsī, sakrīt ar to, kas uz papīra.” (67–68) Na tik daudz viesturiska zynuošona par “myusu” imperatrisi pasaplotynuojuse, cik myusu pījamameibys diapazons – vēļ intrigejūšuok, ka namuok gruomotā, a diktej ukazus, pīgulātuoja i портомойка ‘veirīšu zamejūs iuzu mozguotuoja’ – a teik carīnis gūdā.

Kam nūtycu i kam nanūtycu

Rakstneica, muokslys viesturis zynuotņu doktore K. Sabaļauskaite gruomotu baļstejuse izsmeļūšūs laikmata pietejumūs, autentiskūs olūtūs, viesturisku personu viestulēs, a tū vysu materialu vēļ juomuok izmontuot i nasamaituot duorguos izejvīlys, gastronomiskā terminologejā – juomuok gordai sataiseit ar pareizom garšvīlom i pareizā konsistencē. Raksteneicai literari vyss saguojs breineigi. Partū ka itam vysam nūtycu – interjeru aprokstim, raksturim, breivu izdeveiguma attīceibu psihologejai storp jim i Martys dūmu guojīnim, kai ni kai viesteits pyrmuos personys formā.

Kam stuostā par Pīteri I i Katrinu nanūtycu, nav ituos gruomotys vaine. Nanūtycu pošam faktam, ka cars vīnkuoršu sīvīti deļ patikšonys, deļ sīvītis lobvieleiguos i dzīdynūšuos ītekmis, deļ juo bārnu dzemdiešonys var ceļt par carīni. Trūni vysod apvejušys intrigys i nalobvieļu uzmonūšuo acs, pat dižciļteigī, gudrī i viļteigī zaudiejuši ceiņuos par trūni.

Varbyut eistais nūslāpums nūglobuots pat nu Pītera I i Martys apleicejūs – parkū jis jū apprecēja?

Tys līk aizadūmuot, voi nav taisneiba Manfreda Šnepa-Šneppis raksteitajā, ka jei nu Ernsta Glika zynuojuse par paslāptajom templīšu boguoteibom Marienburgys (Olyuksnys) cītūksnī, kū pasacejuse Pīteram. Sovā gruomotā “Latgale – atspulgi vēstures spogulī” (2020) Katrinai I jis veļtejs nūdaļu (82–95).