Dzejis festivalā “Prima Vista” pīsadaleis ari dzejnīki nu Latgolys

Dzejis festivalā “Prima Vista” pīsadaleis ari dzejnīki nu Latgolys

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

“Prima Vista” ir storpautiskys literaturys i dzejis festivals, tys kotru godu nūteik Igaunejā, Tartu. Ituo gods festivala programu ar golvonū temu “Mozais pasauļs” (Mazā pasaule) 4. decembrī prezentēs ari Ciesīs. Dzejnīku i muokslinīku vydā byus i diveji dalinīki nu Latgolys – literati Ligija Purinaša i Raibīs.

Festivalā “Prima Vista” vysys dīnys garumā dzejnīki, skaņu muokslinīki i tulkuotuoji nu Igaunejis i Latvejis apsavīnuos storpdisciplinarūs raksteituo vuorda i skanis prīšknasumūs. “Kotru godu “Prima Vista” izavielej kaidu sadarbeibys piļsātu Igaunejā, bet laikā, kod Tartu gataveja dasacejumu Eiropys Kulturys golvyspiļsātys konkursam, suocem apdūmuot sadarbeibys paplašynuošonu sābru vaļstu vierzīnī,” skaidroj pasuokuma igauņu dalis kurators Berks Vahers. “Kūpā ar Didzi Stari, kulturys aktivistu nu Ciesim, dorbs pi sadarbeibys projekta suocēs jau 2019. godā, tok Covid-19 īrūbežuojumu deļ 2020. goda planu par projektu Ciesīs beja juoatlīk i ituo gods nūtykumus juopuorplānoj, tok, vysbeidzūt, pasuokums nūtiks.”

Didzis Staris skaidroj: “Ka Latvejā ir taids pasuokums kai dzejis dīnys, tod Igaunejā jau ari aptyvai 20 godu nūteik dzejis i literaturys pasuokums “Prima Vista”. Vysus itūs godus festivala centraluo piļsāta ir bejuse Tartu ar vīnu sadraudzeibys piļsātu Igaunejā. 2019. godā izlēmem, ka vīna nu sadraudzeibys piļsātu varātu byut ari Ciesis Latvejā, deļtam ka Ciesis ir drupeit leidzeigi Tartu, Ciesīs ir ari pīmineklis, kur obejuos volūduos – latvīšu i igauņu – ir raksteits par Breiveibys ceiņom. Dīvamžāļ vysus 2021. godā plānuotūs pasuokumus vajadzēja atceļt, tok niu, 4. decembrī, Ciesīs īsarass igauņu dzejnīki, skaņu muokslinīki i Latvejis dzejnīki i modularī skaņu muokslinīki i entuziasti.”

Kotrā festivalā ir kaida leluoka tema – īprīškejā tei beja “Cylvāku susātivi” – tī nūspīdumi, kū cylvāks pamat cytu cylvāku i sabīdreibys atmiņuos, itūgod tema ir “Mozais pasauļs”. “Igaunejis festivala patrons ir audzs iz mozys solys, kur ir tik 10 sātys, tī nivīns naslādz cīt durovys, bet gon daslīn mītu pi durovu, voi pamat atslāgu durovuos, kod īt paceli. Dzeivojūt iz moza pasauļa, kur vysi vysus zyna, vysod nazkas ir sātā, voi jau zyni, kas var da teve atīt gostūs. Itymā kontekstā ari topa itei programa, kurā gon igaunim ir breineigi literati vairuokuos paaudzēs i cīši atteisteita modularūs sintezatoru muoksla, gon Latvejā ari ir muosklinīki, kas dorbojās kai muzykys, tai dzejis lauceņā i rauga apvīnuot tuos sajiutys – raksteitū vuordu, dzierdamū i tū, kū var redzēt iz projektora,” skaidroj Didzis.

Pīktdiņ, 3. decembrī, Ciesu piļsātys jaunīšu dūmē nūtiks ari treis atvārtuos meistarklasis, kuruos gon latvīšu, gon igauņu muokslinīki, kas pyrmū reizi sasateik kluotīnē, vysys dīnys garumā struoduos pi nuokamuos dīnys programys, līkūt kūpā skaņu i dzeju.

Sadarbeiba ar igauņu kolegom suocēs jau 2018. godā. “Vīnuos nu breivdīnu Muokslys telpys MALA komanda aizbrauce atsapyust iz Tartu, pasēdēt kopejneicuos, satikt najaušus cylvākus,” stuosta Didzis. “Tī mes sasatykom ar Ahto Külvet. Kūpā ar Ahto, kam pīdar ari muzykys plašu veikals i kasešu veikals, i Ilzi Salnāju mes pīsadalejom pasuokumu serejā, kurā prezeņtējom ideju par tū, ka juotaisa cīšuoka sadarbeiba storp mozajom kulturvītom Tallinā, Tartu, Ciesīs, Reigā i cīmatūs tuom pa vydu. Kai Livonejis kulturys zeida ceļš. Cylvāki nu Daugovpiļs, nazyna, kas kulturals nūteik Viļnā, bet ir cīši forši, ka muokslinīki nu suokuma aizbrauc iz Viļņu, tod iz Tartu, tod vēļ iz Reigu, Kauņu i Ciesim – pīduovoj kulturys programu vairuoku piļsātu īdzeivuotuojim. Itaida projekta rezultatā suocem sadarbeibu, aicynojūt igauņu muokslinīkus da mums, i vadūt latvīšu muokslinīkus iz Igauneju,” skaidroj Didzis.

Nu Latvejis festivalā dasadaleis literati Madara Gruntmane, Dana Zālīte, Raibīs, Jānis Rokpelnis, Arturs Punte, Krišjānis Zeļgis i Ligija Purinaša, kai ari literaturys tulkuotuojs Jayde Will, festivalā varēs dzierdēt ari modularuos skaņu siņtezis muokslinīkus – Maksimu Šenteļevu i Rostislavu Rekutu, tok Igauneju puorstuovēs dzejnīks i “Prima Vista” 2021 patrons Øyvind Rangøy, taipoš ari literati Contra, Kristiina Ehin, Lauri Sommer, Carolina Pihelgas i Piret Põldve i skaņu muokslinīki Kiwa, Paul Lepasson i John Grzinich. Festivala izskaņā varēs dzierdēt dzejis grupu Naelravi, kai ari DJ Ahto Külvet (Psühhoteek) sagataveitū klausamū literaturys i muzykys prīšknasumu nu vinila plašu.

Festivala dīnys daļa (14.00–19.30) nūtiks Pasauļa Latvīšu Muokslys Centrā, tok vokora daļa (20.00–23.00) – Muokslys telpā MALA. Īeja festivalā ir bezmoksys. Festivals dorbuosīs “zaļajā režimā” – kotram apmaklātuojam vajadzeigs puorslymuošonys voi vakcinacejis setifikats, tok sevkurs grybātuojs tīšraidi nu festivala varēs nūsavērt “Prima Vista” “YouTube” kanalā ITE.

Pasuokuma sadarbeibys partneri: Eesti Kultuurkapital, Tartu piļsāta, Kirjanduslinn Tartu, PRIMA VISTA, Vanadziņa Nams, @poforlife, Rucka, Glūdas Grava, T-Studio, RRAgency, Pasaules Latviešu Mākslas Centrs, Mākslas telpa MALA, Cēsu novada Jauniešu Dome, Psühhoteek, bernurits, tekstgrupa Орбита, Malduguns, Wenden Furniture, Tartu2024, Erica Synths i lūka saušonys klubs SAVAGE ARCHER.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]