Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

4. decembrī nūtyka trešais seminars, plānojūt Latgolys kongresu (2022. gods 27.–29. apreļs). Tys beja veļteits Latgolys ekonomiskuos telpys raksturuojumam, kai ari izaicinuojumim i tūs rysynuojumim eksporta, uzjiemiejdarbeibys, turisma i augstuokuos izgleiteibys vaicuojumūs, portalu lakuga.lv Latgolys kongresa nūtikšonu vuordā informēja Sandra Ežmale.

Četruos paneļdiskusejuos: “Latgolys ekonomiskuos telpys pīvīnuotuo vierteiba i eksports”, “Uzjiemiejdarbeibys (t.sk. jaunuzjiemumu) darbeibys ryski i vareiba Latgolā”, “Turisms kai Latgolys ekonomikys augšupejis nūzare”, “Augstuokuos izgleiteibys pīvīnuotuo vierteiba Latgolys regionā”, eksperti diskutēja par kotrai jūmai svareiguokū, pamatojūt sovu skatejumu i potencialūs rysynuojumus.

Paneļdiskusejā “Latgolys pīvīnuotuo vierteiba i eksports” (vad. Dr. Sandra Ežmale) pīsadaleja Kaspars Abiks (Latvejis investiceju i atteisteibys agentura), Jānis Lāčplēsis (Latgolys specialuos ekonomiskuos zonys Uzraudzeibys komiseja), Nikolajs Pušņakovs (SIA “MIDIS”), Jānis Igaunis (“Timber Kit” SIA). Jī dalejuos ar sovu pīredzi par Latgolys eksportpreci i tū, kai mazynuot škieršļus tuos pīduovuojumam pasauļa tiergā i kai kulturidentitate var paleidzēt styprynuot Latgolys ekonomiskū telpu. Eksperti secynuoja, ka juosaver na tik iz tradicionalū Latgolys eksporta preci, bet juoatteista digitalūs tehnologeju vierzīņs, unikalu i inovativu produktu pīduovuojums. Kai potenciāli rysynuojumi  eksporta i augstuokys pīvīnuotuos vierteibys produktu radeišonai Latgolā tyka mynāta vajadzeiba styprynuot investiceju pīsaistis ekosistemu, specialū ekonomiskū zonu i inkubatoru atbolstu, veiduot kvalitativuoku izgleiteibys pīduovuojumu. Tyka uzsvārta myusu laika praseiba dūmuot plotuok, investēt sevkura individa izgleiteibā i zynuošonuos.

Paneļdiskusejā par uzjiemiejdarbeibys (t.sk. jaunuzjiemumu) darbeibys ryskim un vareibu Latgolā (vad. Nikita Kazakevičs) pīsadaleja Skaidrīte Baltace (LIAA Rēzeknis biznesa inkubators), Regita Zeiļa (Latvejis Socialuos uzjiemiejdarbeibys asociaceja), uorsts neirologs Einārs Kupats (SIA “NeuroTech”), Matīss Neimanis (Buildit), Ričards Križanovskis (jaunuzjiemums “UpMatched”). Eksperti uzsvēre, ka ir vajadzeigs vaira dūmuot par ilgstpiejeiga vierzīņa biznesu. Tys zeimoj, atteisteit uzjiemiejdarbeibu, kas rysynoj kaidu nu pasauļa aktualūs problemu – klimats, tehnologejis, īkļaujūša nūdarbynuoteiba, kiberdrūšeiba, socialuo uzjiemiejdarbeiba. Tyka nūruodeits, ka vitali svareigi ir atteisteit videjūs i augstūs  tehnologeju uzjāmumus. Papyldus tyka uzsvārts, ka Latgolys regionā ir milzeigs potencials socialuos uzjiemiejdarbeibys atteisteibai. Pi potencialūs rysynuojumu tyka mynāta sinergejis i sadarbeibys veicynuošona, publiskuo sektora atvierteiba, plotuoka vareiba puorsakvalificēt. Praktiskī pīvadumi beja uorkuorteigi daiļruneigi, kab nūtycātu sapynim i vareibai ari Latgolys vīnradžu tapšanai.

Paneļdiskusejā “Turisms kai Latgolys ekonomikys augšupejis nūzare” (vad. Aivars Mackevičs) pīsadaleja Līga Kondrāte (Latgolys Turisma asociaceja), Vija Kudiņa (Aglyunys Maizis muzejs), Dr. Andris Klepers (Vydzemis Augstškola), Dr. Elīna Vasiļjeva (Daugovpiļs Universitate, DU), diskutejūt par īrūbežuojumim, styprajom pusem i potencialu Latgolys tūrismam. Turisms veicyna vītu pīviļceibu i biznesa nūtureigumu regionā, par tū vitali svareiga ir jaunu, talanteigu cylvāku pīsaiste regionā.

Turisma diskusejis daleibnīki atzyna, ka svareigi naviņ runuot latgaliski, bet saglobuot latgalisku reiceibu, kas ir atbylstūša latgalīšu goram i tradicejom, tys, kas myus padora atškireigus  unikalus. Partū juobyuņ plotuokam latgalīšu volūdys izmontojumam: naviņ zeimis i nūruodis, bet ari publiskajā telpā kūpumā, t. sk., masu informacejis olūtūs, eipaši vītejūs. Papyldus tyka mynāti pīmāri iz latgaliskuos identitatis vierteibom atteisteita uzjiemiejdarbeiba, dobys montuojuma i bogoteibu komercializaceja, kai ari strategeju veiduošona ar ambiceju, ar naapsastuošonu birokratiskajūs gaiteņūs voi naspiejā sasadorbuot.

Paneļdiskusejā par augstuokū izgleiteibu (vad. Dr. A. Zeps) pīsadaleja eksperti Dr. Angelika Juško-Štekele (Rēzeknis Tehnologeju akademeja, RTA), Dr. Maija Burima (Daugovpiļs Universitate, DU), Dr. Lienīte Litavniece (RTA), Jānis Staris (“Latvijas finieris”), Dr. Alīna Daņiļeviča (DU), Dr. Olga Lavriņenko (DU). Tyka diskutāts par augstškolu lobu i kompetentu puorvaļdeibu, darbeibys efektivitati, daīmamim resursim, storptautyskū sadarbeibu. Kab veicynuotu augstškolu davumu tautsaimisteibā, primari ir juosagatavoj lobus, puorkvalificiešonai i myuža izgleiteibai gotovus specialistus. Tyka uzsvārta sinhronizacejis vajadzeiba ar industrejis pīprasejumu, leidz ar tū pastuoveiga sadarbeibys platforma ilgtermeņa strategiskajai planavuošonai ir vīns nu rysynuojumu. Runojūt par dūtajā šaļtī veiduotajom augstuokuos izgleiteibys īstuožu padūmem, eksperti uzsvēre, ka kritiski svareigi ir, kab padūmu sastuovi byutu naatkareigi i profesinali.

Seminarā apsprīstuos idejis i prīšklykumi tiks apkūpuoti Latgalīšu kulturys bīdreibys i kongresa sātyslopā www.latgolyskongress.lv. Tī var nūsavērt ari interesejūšū diskusejis daļu. Svareigi atguoduot, ka globalizacejis i digitalizacejis laikmetā ir eipaša vīta i lūma volūdai, tradicejai, kas var byut par Latgolys izaugsmis veiksmis stuostu, i daudzim uzjiemiejim Latgolā tei jau ir kasdīna. Vuicimēs nu lobuokūs i īsastuojam par jaunom idejom!

Seminaru organizēja Latgolys 2017. goda Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Latvejis Nacionalū kulturys centru, sasagatavojūt  Latgolys kongresam, kas  2022. goda 27. un 29. aprelī nūtiks Rēzeknē. Semināru finansiali atbolsta Latvejis Republikys Kulturys ministreja, tehniskū nūrisi nūdrūsynuoja DU.