Mutvuordu viesturis līceibys tuoluokajom paaudzem. Saruna ar viesturneicu Valdu Čakšu

Mutvuordu viesturis līceibys tuoluokajom paaudzem. Saruna ar viesturneicu Valdu Čakšu

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

2021. gods beja jubilejis reize 1941. gods 14. juņa izvesšonom, septembrī izguoja Valdys Čakšys sastuodeituo gruomota “Politiski represēto dzīvesstāsti Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mutvārdu vēstures arhīvā”. Jai mutvuordu viesturis arhiva veiduošona ir kas plašuoks par vīnu tēmu, viesturneica jau struodoj pi cytys gruomotys – jamā apkūpuos intervejis ar Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolys absolventim i pedagogim. Par sistematiski veiduota mutvuordu viesturis arhiva tapšonu i juo vierteibu, paaudžu atškireibom i svareigū viesturis vuiceišonā.

Suokys mutvuordu arhiva veiduošonai

Ituo mutvuordu viesturis arhiva tapšona paruoda, ka, mierķtīceigi reikojūtīs, var radeit nūzeimeigys i palīkūšys lītys. Valda stuosta: “Maņ Rēzeknis Augstškolys viesturnīku studeju programā beja kursi “Sociālā atmiņa” i “Mutvārdu vēstures ekspedīcija”. Nazcik godus jū apgivom, vīnkuorši, bez sistemys intervejūt i transkribejūt. Studenti intervēja voi nu rodus, voi sovus pazinis. Tod reiz pasaruodeja interveja ar represātū. Nu juos ari brīda tei ideja, ka vysi studenti varātu nūintervēt represātūs. Sasazynuoju ar Rēzeknis Politiski represātūs klubu, kū tūlaik vadeja Ontona Ludborža kungs. Tai mes, viesturis programys docātuoji, i 1. kurss pylnā sastuovā pi jūs aizguojom, piec tam nūslēdzem pat oficialu leigumu, ka veiksim taidus pietejumus. Suokumā Ludborža kungs īdeve konkretus kontaktus, pi kuo īt, kurūs intervēt. Tī cylvāki laikam beja jam tyvuoki, piečuok jau maņ īdeve vysu sarokstu, tai kotram studentam tyka nūsaceits dorba apjūms – cik intervejis. Sasazynuoju ar kotru cylvāku, beja ari taidi, kas atsaceja. Vēļ ari, kab publicēt, vajadzeiga teicieja ci autora pīkrisšona.

Intervejis tyka īraksteitys diktofonūs. Kod dabuojom akademejis granta leidzekļus, intervejis varējom nūformēt papeira formatā atbylstūši arhiviešonys praseibom –  sapierkom mapis, deigus, eilynus. Sevkurs sovys intervejis na viņ transkribēja i izprintēja, bet ari īšyva. Viņ tai nūformātys intervejis Latvejis Nacionalais arhivs digitalizēja, īlykom Rēzeknis Tehnologeju akademejis sātyslopā.”

Gruomotys formatā

Valda nasliep nūžālu, ka vysus nūintervēt gon nasaguoja, partū ka RTA slēdze viesturnīku bakalauru programu “Lietišķā vēsture”, ari arhivnīku magistra studeju programu. Studentu i docātuoju izveiduotais mutvuordu viesturis arhivs kaidu laiku ari globuotys RTA sātyslopys arhivā. Tok nabejs pīprasejuma piec itim materialim, tai jī nu sātyslopys izjimti – kab līki nanūslūguot sistemu. Bet tys bejs stimuls ituos gruomotys izdūšonai, kab pavysam napagaist tys, kas jau padareits.

“Ituos intervejis ir unikalys laikmata līceibys na viņ par tim gryutajim breižim, bet ari par cylvāku attīceibom, izpaleidzeibu, īspiejom,” gruomotys attaiseišonys uora pasuokumā pi RTA saceja V. Čakša. “Tānejuo represātūs paaudze ir voi nu aizvasti kai bārni, voi tī pīdzymuši. Taidu, kas tīsuoti par pretuošonūs režimam, palics pavysam moz. Jūs dzeivis pīmiņai vajadzeigi taidi izdavumi.

Tys ir myusu, docātuoju i studentu, cīna aplīcynuojums represātūs myužam, cīsšonom, iztureibai i gribiešonai stuosteit tuoļuok myusdīnu jaunajom paaudzem.”

Skaudruokī stuosti

Vaicoju, voi beja nu svora, kurūs cylvākus intervēt i voi intervejis kvalitativi atsaškir. Valda atbiļd, ka daži ari veseleibys deļ navarēja, vacuokajam nu jūs tūlaik beja 93 godi. Partū jī nu suoku cantušīs nūintervēt pretuošonuos kusteibā īsaisteitūs.

“Jī tyka represāti jaunīšu vacumā, kai, pīmāram, Ontons Ludboržs pats. Jis ari pastuosta, kaidā saimē jis auga, kai jī saimnīkuoja, ar kū nūsadorbuoja vacuoki, kaidus sareikuojumus jī apmeklēja – tys vyss ir Latgolys lauku dzeivis aina. Kai jis vuicejuos Nautrānu školā, kai jī izveiduoja organizaceju, kai atroda sakarus ar partizanim mežā, kaiduos akcejuos pīsadaleja. Reizem storp itom realajom lītom fantazejis liduojums – kai nakti pasavēre dabasūs, kai jī atsataiseja i pasaruodeja Jezus krystā. Nikuo uorā nu interveju nasvīžam, pat vysys minstynuošonuos teik pīfiksātys,” stuosta Valda.

Pīmynātais fragments nu O. Ludborža intervejis par dabasu atsadareišonu: “Es skatos – Dievs mīļais, žēlīgais, tās debesis veras, tās zvaigznes vaļā… Visas tās zvaigznes uz abām pusēm – šitā te [rāda] iet vaļā. A es ar tādu baigo, es baznicas korī dziedāju, man mamma dziedāja korī. Nu, un tagad tās debesis atvērās, a tur tas kosmoss vēl zilāks, ja. Nav nevienas zvaigznes, nekā nav, un izveiduojās krusts liels, ja.. Un pie krusta piesists Pestītājs, kur naglas bija un asinis notek, un es redzēju tā, kā jūs tagad. Un tikai nesapratu vienu – vienā pusē tāds kā papardes krūmiņš un otrā. Un es ar tādu brīnumu tagad skatos uz to Pestītāju, ziniet, ka es ticīgs cilvēks esmu, gribēju mesties ceļos. Nē, domāju, jāpaskatās, varbūt tas Jānis atnāk. Pagriežos – nav Jāņa. Griežos atpakaļ, skatos tās debesis šitā te veras ciet. Aizveras, atkal zvaigznes spīd, atkal viss tā, kā vajag. (..) Tātad Dieviņš ir, un viņš man parādīja, ka es tomēr izdzīvošu.” (150.–151. lpp.)

Valda turpynoj: “Skaudruokī stuosti ir par arestim, par tū, kai jūs speidzynuoja, kai šahtā Sibirī struoduoja, par utim i blaktim. Klausūtīs par jūs sadzeivis apstuoklim, šausmys puorjam.

Ir intervejis, kur pasaruoda attīceibys storp latvīšim i krīvim. Vīna sīvīte ir izsyuteita na nu Latvejis, a Krimys – kai navālamuos tataru tauteibys, piec Sibira jei te tyka. Tai, ka materialā ir, kū saleidzynuot. Pamatā izsyuteitī nu tenis ir moztureigūs saimu, kurim piec tuo laika lykuma kulaka statusu nimoz navarēja pīmāruot. Par eistyn tureigajim ir vīns stuosts nu Modyunis – jim pīderēja ols dareitova i cyti uzjāmumi, vairuokys mašynys. Tī gon “navar puormest”, ka vītejuo vara byutu ignoriejuši pošu radeitū lykumdūšonu. Nu Latgolys izsyuteitajim eipašumā 7–10 ha, kū apstruoduojuši poši bez olguotuo dorbaspāka. Kaidi jī kulaki!? Storp jim moz inteligencis puorstuovu. Intervātūs, kuru stuosti gruomotā publicāti, pamatā beja lauku īdzeivuotuoji. Apsyudzeitī pretuošonuos kusteibā voi pretpadūmu graujūšā darbeibā – škoļnīki nu školys sūla. Dažs nūtīsuots, praktiski napīruodūt, ka jis kū pretvaļstisku darejs.”

Mozuok svareigys informacejis intervejis

“Kuri iz Sibiri nūvasti kai bārni, tim pasavierīņs iz itū vysu pavysam sovaiduoks,” pastreipoj Valda. “Taids cylvāks bīži atstuosta nu cytu dzierdātū, na tū, kū jis pats redziejs, pīdzeivuojs. Piec teorejis vodūtīs, tei ir mozuok svareiga informaceja līceibai. Jis vīnkuorši vysu sasaklausejīs apleik. Reizem sevis īdūmuotū pastuosta kai realitati.

Ir intervejis, kū vyspuor nasagrib laseit. Parosti ar runeiguokajim saruna vadās vīgli, jūs nūintervej pa vairuokim riņčim. Vīnu sīvīti jau pyrma myusu intervēja Latvejis Mutvuordu viesturis pietnīku asociaceja “Dzīvesstāsts”, ari vairuoki žurnalisti, tod myusu studente; intervejis saleidzynojūt sacynuojom, ka juos nūpalni “Daugavas Vanagu” organizacejā ar kotru interveju pīauguši i pīauguši. Atrodom arhiva dokumentā, ka taišni jei ir bejuse tei nūdevieja. Jei jau ir myruse, lai palīk…”

Paaudžu atškireibys absolventu intervejuos

RTA Mutvuordu viesturis arhivs sastuov nu vairuoku fondu: dažaidys intervejis, RTA absolventu intervejis, pedagogu intervejis, jau pīmynātī represātī, ari biblioteku i arhivu darbinīku intervejis, kaidu nikur nav. Valda ir atroduse rysynuojumu, kai juos ar arhivari sakuortuos, kab pīejami nūglobuot.

Valda vysu laiku paraleli docātuojis i pietneicys dorbam augstškolā struodoj par viesturis školuotuoju Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā, partū jū interesej muzykys izgleiteibys i ituos školys viesture. 2013. godā izguoja juos saraksteituo gruomota “Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados (1923–1941)”, kurā apsavārta tautys konservatoreju darbeiba Daugovpilī i Rēzeknē. Iz ituos monografejis pamata ir dabuots muokslys zynuotņu doktora (Dr. art.) grāds kulturys teorejis apakšnūzarē. Pyrma tuo, 2013. godā, tyka izdūta monografeja “Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados (1920–1940)” Paraleli nu jau trejim apjūmeiguokim izdavumim V. Čakšai ir publiciejuse vaira kai 60 rokstus vysaidūs Latvejis i uorvaļstu zynuotniskajūs žurnalūs i zynuotniskūs konferenču rokstu kruojumūs, kurūs tematika ir saisteita i ar muzykys izgleiteibys pietnīceibu, i ari ar latgalīšu tradicionaluos kulturys i multikulturaluos sabīdreibys mejattīceibu pietejumim.

Tān jei īceriejuse gruomotā apkūpuot intervejis ar Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolys absolventim i pedagogim. Intervej 3. kursa audziekni.

Valda sacynoj: “Kū agruok beidzs školu, tū satureiguoka interveja. Pādejūs godu beidzieji reizem izatur bravureigi, nav ratums, ka interveja pylna ar frāzem: “Ā, nu tī beja pasnīdziejs, napīmiņu, kai sauc…” Es itū saistu ar paaudžu atškireibom – tymā, kū pasoka, kaidā stilā runoj, kaids vuordu kruojums, ir starpeiba.

Jaunuo izgleiteibys reforma veicynoj tū, ka viestures stuņdēs vairs nikas nav tik svareigi, tys nycynoj interesi ari par socialū atmiņu. Socialajuos zineibuos i viesturē vydsškolys 10. klasē paradzāti treis temati nu viesturis – Ulmaņa laiki, padūmu periods, Dzīsmuotuo revoluceja, kotram puors stuņžu. 

Kaidi mes varim byut patrioti voi pylsūni, ka nav dzymtuos volūdys i sovys viesturis zynuošonys? Voi tuoluokajom paaudzem vyspuor byus prīškstots par represejom, padūmu periodu?

Maņ tūmār ir cereiba, ka koč kur školā kaids viesturis školuotuojs pasainteresēs ari par itim represātūs dzeivisstuostim. Itei gruomota ir i teoreja, i olūts reizē. Daļai nu myusu studentu tys palyka par tuoluokūs studeju zynuotniskuos pietnīceibys vierzīni. Partū lelum lelais paļdis studentim par itū dorbu.”