Izdūta gruomota par Varakļuonu ebrejim

Izdūta gruomota par Varakļuonu ebrejim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ituogods nūgalē izguojuse viesturnīka Kaspara Stroda gruomota “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā, kas atsarūn iz Latgolys i Vydzemis rūbeža,  informej bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuojs Kaspars Strods.

“Itei gruomota lelā mārā ir vītejūs cylvāku skatejums iz viesturiskajim procesim jūs kasdīnys dzeivis telpā – Varakļuonūs. Tys ir stuosts par draugim, sābrim, školys bīdrim i vīnkuoršim leidzcylvākim, kuri vairuoku godu symtu garumā beja naatjamama piļsātys sabīdreibys daļa. Dīvamžāļ jī, taipat kai tyukstūšom cytu Latvejis ebreju, Ūtruo pasauļa kara izraiseitajūs nažieleibys i haosa apstuokļūs teju piļneibā tyka iznycynuoti”, atkluoj Kaspars Strods.

Gruomotai ir plaša olūtu i literaturys bāze, storp kurīm nūzeimeiguokais – intervejis ar Varakļuonu i tivejuos apleicīnis dzeivuotuojim. Tū, ka gruomotā akcents teik lykts taišni iz vītejūs dzeivuotuoju atmiņom, izceļ ari izdavuma literaruo redaktore Ligija Purinaša: “Daudzi gruomotā skaitomī stuosti ir pošu varakļuonīšu pīdzeivuotuo atspīgeliejums, kas roda apbreinojamu leidzasameibys, leidzpuordzeivuojuma sajiutu. Koč ari gruomotā stingri īturāts akademiskuo pietejuma stils, asu piļneigi puorlīcynuota, ka gruomota paradzāta plašam skaiteituoju lūkam.”

“Gruomota “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena” viestej par kaidys mozys kūpīnys dzeivi saleidzynūši nailgā laika periodā, kas nūtykuse relativi nalelā geografiskā apkaimē. Tok itei viesture mums pastuosta cīš daudz: par laiku, telpu, cylvākim i nūtikšonom. Kaspara Stroda pietejums viestej par kaidu cīš byutisku Latvejis kulturys viesturis daļu, Varakļuonu ebreju kūpīnys dzeivi i juos tragiskū golu, atainojūt itū zudušū pasauli juos daudzkruosaineibā, pretrunuos i subjektivajuos realitatēs. Paguotnis nūtikšonu viestejums, kū papyldynoj autora salaseituos mutvuordu viesturis līceibys, dūd īsavieršonu napaleluos vītejuos kūpīnys sadzeivis ainuos, kas acimradzami nasaskaņ ar daudzim myusdīnu vyspuorynuotajim prīškstatim i tīcās aizpiļdeit tukšūs plankumus myusu kolektivajā atmiņā,” tai par gruomotu roksta komunikaceju zynuotņu doktors, Latvejis Universitatis Filozofejis i sociologejis instituta pietnīks Didzis Bērziņš.

Paguojušajā godā bīdreiba “Hronologeja” izdeve popularzynuotniskū izdavumu “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti” i, kai pīzeist Ligija Purinaša, tod itei gruomota “natīši turpynoj jau bīdreibys “Hronologeja” suoktū viesturiskūs gruomotu sereju par Latgolys vītom, laikim i cylvākim”. Bīdreibys “Hronologeja” uzmaneibys centrā ir kulturys i muokslys procesu sekmiešona Latgolys regionā, aicynojūt pasavērt iz kulturys procesim plašuokā i laikmatam atbylstūšuokā mārūgā.

Gruomotys “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena” eksemplarus paradzāts duovynuot ari Latgolys regiona bibliotekom. Izdavumu var īsaguoduot ari gruomotu tierdznīceibys vītuos. Plašuoku informaceju par izdavumu, bīdreibu “Hronologeja” i juos tuoluokajom aktivitatem meklejit bīdreibys sātyslopā. Gruomotys zynuotniskais redaktors ir viesturnīks Iļja Ļenskis, a muokslinīks – Raivis Nikolajevs. “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena” izdūta ar Latgolys regionaluos atteisteibys agenturys, Vaļsts Kulturkapitala fonda i akceju sabīdreibys “Latvijas Valsts meži”, kai ari Varakļuonu nūvoda pošvaļdeibys finansialu atbolstu.