Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” izremontātajā klieteņā izvītuota ekspoziceja “Pasaule mazā zemniekdēla acīm” nu lītyskūs prīškmatu i fotokopeju, kas viestej par zemnīka goda ritiejumu, par tū, kaidus dorbareikus 19. g. s. beiguos 20. g. s. suokuos izmontuoja, taipat jaunajā ekspozicejā atrūnami ari vairuoki muzeja kruojuma jaunīgivumi. Vēļ muzejam itūgod izadevs restaurēt opolū kūka gaļdeņu i graznū kūka krāslu, kuri apmaklātuojim apsaverami  memorialuos sātys ekspezicejuos, informej F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktoris p. i. Inta Deksne.

Muzeja teritorejā asūšuo klieteņa ir pīdzeivuojuse remontu: īprīškejā godā tyka nūmaineits skaidu jumta sagums, a itūgod – protezāta zamejuo vaiņuka vīna mola, nūmaineitys greidys sejis, izleidzynuota greida. Piec itūs remontdorbu ari muzeja klietenis interjers pīdzeivuoja puormejis. Izveiduotuo dorba grupa izstruoduoja klieteņā izvītuotuos ekspozicejis vizeju, pietnīciskuo dorba rezultati ir apsaverami ekspozicejā. Dorba grupā aktivi dorbuojuos i ekspoziceju muokslinīciski nūformēja Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Jaunuos ekspozicejis vajadzeibom izgataveja jaunus kūka plauktus. Niule klieteņā izvītuotuo ekspoziceja “Pasaule mazā zemniekdēla acīm” viestej par zemnīka goda ritiejumu, par tū, kaidus dorbareikus 19. g. s. beiguos 20. g. s. suokuos izmontuoja, kab apstruoduotu zemi, uzturātu sovu saimisteibu i veiktu daudzus cytus dorbus. Tys ir stuosts, kai mozais zemnīku dāls Francs īpazyna i izzynuoja pasauli, tys, iz kuo pamata veiduojuos juo pyrmī prīškstoti, pyrmuos prasmis. Bierneibā radzātais i pīdzeivuotais vāluok nūstyprynoj Francī juo pasauļa uzskotu i zynomā mārā ītekmej juo izvēli tapt par katuoļu prīsteri i tymā pat laikā nikod naaizmierst sovys saknis i vysu dzeivi ryupētīs par zemnīkim, kurūs sovā dzejā sauce par draugim.

Papildus lītyskajim muzeja kruojuma prīškmatim (pīmāram, zyrga aizjiuga pīdarumim, kūka eciešom, sētivem, gruobeklim, zyrgviļkmis droškai, sprygulim i c.) ekspozicejā ir izmontuots ari vizualais materials – fotokopejis, kas raksturoj konkretuo dorbareika realū izmontuojumu. Fotokopejuos radzami Trasunu dzymtys puorstuovi sovūs eipašumūs, dorūt vysaidus dorbus.

Kliets ekspozicejā ir zyrgviļkmis droška, kurei pyrma īkļaušonys ekspozicejā tyka restaurāta. Itaida veida zyrgviļkmis puorsavītuošonys leidzekļus tureigī latgalīšu zemnīki suoce izmontuot 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokuos. Vēļ ekspozicejā atrūnami vairuoki muzeja kruojuma jaunīgivumi – kūka orklys, eciešys ar kūka topom, petrolejis konna, amatnīka dorbareiku kaste ar vysaidim ciervim i vasarim. Itūs prīškmatus sovā laikā lītuoja sakstagalīts Antons Vigups, a  muzejam  jūs duovynuoja juo meita Biruta Vigupa.

Pastuovūšuos epidemiologiskuos situacejis deļ ekspozicejis atkluošona nateik reikuota.

Muzejam itūgod izadeve restaurēt vēļ div kruojuma prīškmatus – opolū kūka gaļdeņu, kurs tān apmaklātuojim apsaverams memorialuos sātys dzymtys telpā i graznais kūka krāslys sovu vītu atrads memorialuos sātys vacajā golā pi golda, simboliski nūruodūt iz saiminīka vītu pi juo. Kruojuma prīškmatu restauracejis dorbus veice Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Kūka izstruoduojumu dizaina i restauracejis nūdalis vadeituojs Andris Anspoks.

F. Trasuna muzejs “Kolnasāta” laipni aicynoj apsavērt ituogods jaunynuojumus, struodoj “zaļajā režīmā”.  Vālama īprīškeja muzeja apmekliejuma dasaceišona – zvonūt 26248270 ci rokstūt kolnasata@inboxlv .