Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Evija Martukāne-Laganovska “Latgolys prozys skaitejumūs 2021” ar stuostu “Paps” ījēme 2. vītu. Jei ir Latvejis Nacionaluos enciklopedejis redaktore, tok vysaidūs žurnalūs i škārsteiklā skaitomi juos stuostus i rokstus, īprīšk jau pīsadalejuse i Reigys, i Kūrzemis prozys skaitejumūs. Evija ir cālusīs nu Jākubpiļs, tān dzeivoj Reigā, tok ar vysu dvēseli i piec ašņabolsa jiutās kai latgalīte.

Pastuostit par sevi vairuok! Ar kū nūsadorbojat?

Asu cylvāks, kas dzims Latgolā, a leluokū daļu pavadejs Reigā. Piec izgleiteibys asu filologe, beiguse Latvejis Universitatis Filologejis fakultati, piec tam vysaidi kursi, Līpuojis Universitatis Rakstnīceibys studejis. Pošlaik LU studeju doktoranturys programā “Valodas un kultūru studijas”. Bet raksteišona nikod nav bejuse profeseja, a taida suonu līta. Taišni iz raksteišonys variešonu lelais pagrīzīņs beja studejis Līpuojā. Tys īdeve vairuok īdvesmis i puorlīceibys par sevi.

Pādejūs treis godūs struodoju par redaktori Latvejis Nacionalajā enciklopedejā, munā puorziņā leluokūtīs muokslys i kulturys lītys, bet ari, pīmāram, medicina. Pyrma tuo – dorbs tulkuošonys birojā, Vaļsts volūdys centrā (tūlaik tys beja Tulkuošonys i terminologejis centrs). Byuteibā muna pamatprofeseja – redaktore.

Voi muokslys, literaturys radeišonu var īsavuiceit? Cik lela nūzeime ir rakstnīceibys studejom, kab saītu rakstnīks?

Raksteit var, prūtams, bez vysu rakstnīceibys studeju – cylvākam ir talants i jis vīnkuorši roksta. I talants voi nu ir, voi nu nav. Myusu kursā nabeja nivīna “nulleitis”, vysi jī jau koč kū vairuok ci mozuok beja rakstejuši, publiciejušīs. Partū nav runa par īvuiceišonu raksteit. A studejis īdūd plašuoku kūpskotu iz literaturu – iz procesim, iz žanrim, iz vysaidim raksteišonys veidim i stilim. Studeju procesā mes rakstejom i dzeju, i prozu, i dramaturgeju, beja ari vareiba paraudzeit sevi kritikā, respektivi, īdūd tev tū intelektualū bagažu i papyldu bonusus, padora rokstūšū cylvāku inteligentuoku.

Maņ tei beja vareiba sevi paraudzeit vysaidūs žanrūs. Mums beja dzejis lekcejis, es da ituo dzeju vyspuor nabeju rakstejuse. Dabuoju īskotu dzejis ritmūs, pantmārūs, pasatrenieju raksteit.

Jākubpils vairs nav Latgola. Kai ir dzeivuot sūpluok Latgolai ar latgaliskom saknem? Kai juos izapauž?

Jākubpilīši ari nagrib, kab jūs skaiteitu par latgalīšim. Ar mani ir taišni preteji – saucu sevi par taidu kai Latgolys “produktu” voi vīnkuorši par latgalīti. Vysa muna dzymta tok īt nu Latgolys, da 14 godu Jākubpilī, piec tam Reigā. Da ituo tik cīšu pīsaisti najiutu. Vuicūtīs Līpuojā, pabeju Kūrzemē, kas ir breineiga, bet ašņabolsu jiutu Latgolā.

Tū identitatis sajiutu sajutu vīnā braucīnī pa Latgolu. Pat ar tū vysu, ka maņ tei saikne bejuse puorrauta, Latgolā jiutūs kai sātā. Ir manī tys ašņabolss, varbyut cīš poetiski pasaceju, bet cīš izteikti es tū jiutu.

Tys latgaliskais īt nu cylvāku ar sirsneibu. Ari Reigā, kod sateiku sovys pusis cylvākus, mes cīš dreiži vīns ar ūtru sasaprūtam. Taids vīns klikstīņs, i vyss aizīt.

Ar latgalīšim vysod celi krystuojušīs, cik kolegu bejs nu Latgolys. Tys ari ticeibys vaicuojumūs, asu guojuse iz Aglyunu svātceļuojumūs, ari caur bazneicu saīt saikne ar draugim i rodim. Tys kas dziļuoks. Cikom beja dzeivs vactāvs, mani cīš pīsaisteja Latgolai.

Nu kurys pusis ir jiusu latgaliskuos saknis?

Asu nu Jākubpiļs, tān maņ tī vacuoki dzeivoj. Originalā myusu uzvuords ir “Mortukāni”, partū ka cytim rodim uzvuords ar “o”. Muni vactāvi īt nu Mežavydu, obeji uzvuordā Martukāns – vīns dzeivuoja Bolvūs, ūtrys – Jākubpilī i vysu myužu draudzējuos. Tai muni vacuoki jau bierneibā sasapazyna. Kod jī apsapreceja, mamai navajadzēja puormeit uzvuordu. Munu uzvuordu, laikam kaidys puorsaraksteišonys deļ, roksta kai kurā vītā – “Mortukāns” ci “Martukāns”.

Ontons Rupaiņs ir cīš zynoms rakstnīks Latgolā, jis ir ari muns radinīks, vactāva bruolāns. Par itū maņ rodi ir daudz stuostejuši. Juo romanā “Baltie tēvi” asūte izstuosteita myusu dzymtys viesture.

Maņ bīži ari prosa, voi naasu radineica rakstnīkam Jezupam Laganovskam. Tys ir muna veira uzvuords, asu juo rodim prasejuse, jī atbiļdēja nā.

Varbyut ari raksteišona ir sova veida dzymtys suoktuo turpynuošona?

Varātu byut. Bet jis ir vīneigais rokstūšais cylvāks munūs rodūs. Bet jis beja ari dirigents i komponists, beidzs konservatoreju.

Kuorī dzīžu nu 2007. gods, kaidus 10 godus kamerkuorī “Muklājs”, pādejūs godūs Garkalnis jauktajā kuorī “Pa Saulei”. Ar kuori “Muklājs” īrakstejom latgalīšu dzīšmu albumu “Ar Laimeņu runojūt”, diskā īkļauta ari Latgalīšu kulturys bolvu “Boņuks 2014” nominacejā “Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā” uzvariejušuo dzīsme – Riharda Dubrys “Tu skaistō Dīva dōrza rūze”. Albums ari dabuoja “Boņuku 2016” par 2016. gada lobuokū snāgumu akademiskajā muzykā.

Kuora muzyka i dzīduošona teišom maņ pateik, varātu saceit taids hobejs. Tān kovida i vuiceibu deļ nasaīt vyspuor nasaīt dzīduot tik daudz, kai grybātūs. Bet taišni latgalīšu muzyka beja “Muklājā”.

Voi stuosts “Paps” beja speciali konkursam raksteits voi gaideja mapeitē sovu publicitatis reizi?

Itys stuosts raksteits gona paseņ. Kod īraudzeju “Latgolys prozys skaitejumu” nūlykumu, saprotu, ka cīš atbylst nūlykumam.

Cik aktuala šudiņ Latgolā jiusu stuostā dasadūrtuo “Cīrulīšu” tēma – pīaugušī bārni sasapuļcej dzymtajā sātā, kab izlamtu par navareiguo tāva (“Cīrulīšos” mamys liktini)? Cik daudz stuostā īlykts nu dzeivē nūsavārtuo?

Stuostam ir daudz prototipu, bet raksteitajā nikod dzeivē nūsavārtū symtprocenteigi naizmontoju. Pajamu tik drupeiti nu tuos realuos situacejis.

Bet tēma aktuala gon. Vysys problemys dzeivē suocās nu tuo, ka tys vacais cylvāks nagrib braukt nu sātys paceli, a pats ar sevi vaira naspiej tikt golā. Izceļūt cylvāku nu juo vidis, skaidrys, kas nūtiks ar itū cylvāku. Partū lobuok byutu palikt sovā sātā, bet myusdīnu dinamika, kod vysi skrīn pa sovim dorbim, naļaun bārnim pasajimt par jū ryupis. Kai tik pīmini pansionatu, pi mums, Latvejā, iz reizis ar tū atsaguodoj puosoku, kai veceiti aizvad ragaveņuos iz mežu. Rītumūs puorsaceļšona iz pansionatu vacumdīnuos ir normala prakse. Bet myusu pansionati nav taidā leiminī, bet tī privatī, kas atbylstu, moksoj lelu naudu.

Kaidi tyvuokī rodūšī plāni?

Stuostu kruojums faktiski jau ir gotovs, varātu saceit, ka jau ir suocs sovu ceļu pi skaiteituoju. Par tū paļdis vysai izdevnīceibys “Latvija Mediji” redaktoru komandai. Bet teiri nu Latgolys itys ir vīneigais stuosts, jis varātu byut vīns nu atškireiguokūs. Pamatā es rokstu pavysam cytā stilā – ar humoru, daudzu stuostu vierzeituojs ir humors, ir ari rūtaleiga i zūbgaleiga ironeja – ari par sevi. Stuostūs apzynuotai bīži lītoju naīrostys vuordformys, teikumu konstrukcejis voi arhaismus, partū ka maņ redzīs, ka latvīšu volūda pādejā laikā cīš nūsaplycynoj. I, jamūt vārā, ka muna pyrmuo izgleiteiba ir baltu volūdnīceibā, grybu, kab raksteituo volūda ir boguotuoka i skaiteituojim ir interesantuok.