Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Itei ir pyrmuo saruna, kurymā ar izgleiteibys i kulturys projektu producentu Gunti Rasimu sasarunuoja i juo puordūmys pīzeimieja plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Vālā, tymsā piecpušdīnē, piec skrīnūšys dorbadīnys, sasateikam ar Gunti, kab pasarunuotu drupeit par bierneibu i puormaiņom. Drupeit nu vysa.

Par personeibu, tuos škautnem

Vysam dzeivē ir juotur leidzsvors. Struodojūt nūpītnuos i atbiļdeiguos sferuos, ir juospiej struoduot ar pylnu atdevi. Až iz vysa garlaiceiguokajā dorbā tev ir juorauga rodūši sevi paruodeit. Ir skaidrys, ka ir sferys, kurymuos maņ byutu gryuši struoduot – gruomatveds, es ilgi navarātu struoduot itamā profesejā. Maņ vajag, kab vysu laiku ir jauni izaicynuojumi, tod asu efektivuoks. Nu vajag ari leidzsvoru.

Ir svareigi, kab vysu treis hobeji ir atteisteiti, tod ir cīši breineiga sajiuta. Senejuo austrumu gudreiba viestej, ka vajag vīnu hobeju kermeņam, vīnu pruotam i trešu tod jau goram. Ka ir tī treis, tod vysā jiutīs cīši labi. Iz ituo turīs pasauļs. Vysmoz muns pasauļs. Ari politika vaira nav nūpītna. Tei bīži ir nonsenss, absurds, pylna ar teatri. Teatris var byut nūpītnys, var byut daudz komedejis, daudz tragikomedejis. Ari daudz sporta tī vysur ir. Leidzeigi kai sportā, tai ari politikā nikas nav paradzams, bet ir lykumsakareibys.

Azarts

Mani aizraut var cīši dreiži, piec dobys asu azartiska personeiba. Ka sajemu pīduovuojumu par lītom, kū da itam naasu darejs, par reizi varu pīkrist. Nu itūs godu laikā asu īsavuicejs ari pasceit “Nā!” vuordu, tys ir gryuši, bet tys ir juodora deļ seve. Jo cytaižuok tu nu reita pīsaceļ, tod vokorā ej gulātu, a golā nasajādzi, kas par dīnu.

Sveicīni Guntim, kurs spielejās smiļkšu kastē

Es vakar dūmuoju par bierneibu i saprotu, ka niu bārni nasaspielej smiļkšu kastē. Tys ir baismeigi! Atguodoju sevi bierneibā, nu vīnys pusis beju cīši paklauseigs bārns. Nu tod, kod es redzieju, ka ir jāgs byut paklauseigam, tod es i beju paklauseigs. Bet es varēju byut ari cīši nacīšams. Ka es jutu nataisneibu, tod vīnkuorši protestieju, sytu ar kuojom i vuoļuojūs pa greidu, bļuovu, cikom jau zyls palyku nu rauduošonys. Saprūtams, ka tik ar godim īsavuici, ka na tik tu esi iz ituos planetys, tev ir juosariekinoj ar vysim cylvākim apleik. Guntim, kurais sēd smiļkšu kasē gribīs pasceit: “Vyss ir breineigi, dzeivoj, dori, koč kas lobs jau saīs nu tuo vysa!”

A myusu dīnu pīcgadnīkim sveicīņs skaņ: “Met nūstyn tū gadžetu i ej vuoļuotīs smiļkšu kastē, tī ir foršuok!”

Gadžeti poša Gunta dzeivē

Šaļtim vysa ir par daudzi – informaceja, viests, socialī teikli. Sovu reizi atslādzu teleponu – tei ir baismeiga īkuorta, kurei dūd mums daudzi īspieju, nu reizē ari par daudzi kontrolej.

Rodūšums kasdīnā

Maņ cīši pateik skrīt. Skrīnūt garū distanci (devenis, desmit stuņdis), kas ruodīs natycami, ir svareigi sadaleit distanci, izvierzeit mierki – sasnēgt pagrīzīni, kūku, pīturu i tt. Taipat ir ari, kod sakreit vysi dorbi reizē i ruodīs “čau, auzys”. Itaiduos dīnuos ir diveji varianti: dareit vysu piec kuortys voi izslēgt teleponu i dareit vysu, kū pošam gribīs.

Plānuot laiku

Asu sasnēdzs tū periodu, kod naatguodoju, kū grybu padareit. Nazynu, vysā var byut, ka tys saisteits ar godim voi ar lelu dorbu apjūmu. Maņ ir cīši daudz atguodynuojumu. Asu raudzejs plānuot sovu laiku plānuotuojā, nu tys nastruodoj. Maņ struodoj skaudze ar “lapeņom”.

Es varātu mīreigi pamest vysus sovus dorbus i suokt dareit lītys, kū da ituo naasu darejs. Dzeivoju ar apziņu, ka, ja es naizdareišu koč kū tān, tod daīs dīna, kod es tū vaira naspiešu izdareit. Eipaši jau myusu dīnuos ir īspieja puorsaslēgt iz cytom lītom, vuiceitīs dreiži.

Guntis i atvalinuojums: kas tys ir?

Es nikod eisti naasu bejs atvalinuojumā. Kod jiutu, ka vajag atsapyust, pajemu breivu dīnu, divejis. Mienesī vajag vysmoz vīnu breivu dīnu, kab atslāgtu nu vysa. Saprūtams, godīs, ka nasaīt i tū vīnu dīnu pajimt. Ir dorba sferys, kurymuos nav breivu dīnu. Breivdīnys ir tod, kod es tuos apzynuotai īplānoju. Asūt iz vītys, es vīnolga koč kū doru. Pavodūt laiku vīnatnē – īmūt, staigojūt, skrīnūt ir vareiba sakuortuot golvu, dūmys.

Puormainis ir labi

Vysur i kotram vajag reformys. Vyss, kas plyust i pasamej, tys vyss dorbojās, tys ir dzeivs. Struodojūt Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibā jaunuotnis jūmā, jau piec treis godu jutu johaidi. Pīci godi beja tys periods, kod beju sasnēdzs sovus suokūtnejūs mierkus. Beja daguojs laiks koč kū pamaineit, jo vyss asūšais beja lobs, vysi procesi nūtyka, dorbs vierzejuos tuoļuok iz prīšku i bez mane.

Lobais pīmārs

Byut par lobū pīmāru ir riskanti, jo mes tok asam cylvāki. Saprūtams, ka ir juodūmoj par sovu tālu. Rokstūt kaidu ziņu ci īrokstu, bet tymā pošā laikā daturu sovu tālu. Dorbojūtīs nūpītnā sferā, mani naiztver par cik nūpītnu, bet gon par politikys avanturistu, i es varu atsaļaut tū dareit. Maņ ir breivuokys rūkys, nav vysu laiku juostaigoj super smokingā, muoksleigi juosmaida vysim, juosmaida babeņom bez īmesāa. Es naasu taids politiķa tāls. Raugu byus maksimali tyvai sovai eistajai dobai. Saprūtams, ka vysur ir rameiši i nūsacejumi, kas juoīvāroj. Kotra jūma prosa sovu uzvedeibu, bet tuos vysys ir maskys, kū cylvāki sev salīk. Nivīns da gola nazyna, kaidi mes asam eistineibā. Ari pošu reizi es vysu laiku mekleju, kas maņ pateik, kas interesej.

Grybātu sevi puorbaudeit geografiski, pamainūt dzeivisvītu i padzeivojūt dažaiduos vaļstīs. Asu puorlīcynuots, ka tai dareišu, kod daīs laiks i ruodeisīs, ka vaira nikuo navaru dūt kaidā nu sociumu. Deļtuo jau tī projekti ir breineigi, nūbraukt, apsavērt nu molys: āāā, ari tai var, raugam i pi seve!

Šaļtim apsaveru sovu CV, nu nikod naasu bejs nivīnā dorba intervejā, kab ari cik čudna tys nasaruodeitu. Vyss ir tai sasakuortuojs, ka vyss, kū tu īprīšk esi darejs, ir atveds teve iz cytu dorbavītu. Ka padūmoj, tod es až nazynu, kai uzavastu dorba intervejā. Bet interveju maņ ir bejs daudzi, tod var parunuot. Eipaši pateik intervejis ar grupu (“Bez PVN” – red.) Tuos ir cīši lobys, es tamuos kaifoju (smejās). Mes vysi asam atsaļdietī, lobā nūzeimē. I mums kūpā ir jautri, var runuot vysu kū viņ gribi. Ir forši struoduot kompanejā voi kolektivā, kod vysi ir iz vīna viļņa.

Nanūpītnī vaicuojumi Guntim

Čajs ci kopejs? Iudiņs, moz dzaru korstu lītu.
Ka tev byutu vareiba byut par kaidu supervarūni, kurs tu byutu? Džonejs Bravo