Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Grybātūs saceit, ka 2021. gods latgalīšu gruomatnīceibā ir bejs lobs i kvantitativā, i kvalitativā, i daudzveideibys ziņā. Izdūti vairuoki dzejis i prozys kruojumi, gruomotys bārnim, pietejumi par Latgolys viesturi i kulturviesturi, natryucs ari humora izdavumu. Ceru, ka vīnam itys apkūpuojums byus atguodynuojums par pārņ izdūtajom gruomotom, cytam īrūsme koč kū vēļ puorskaiteit, bet vēļ kaidam varbyut izadūs atkluot sev koč kū jaunu.

Proza

2021. gods latgalīšu gruomatnīceibā īsasuoce ar div spieceigim dasacejumim prozā. Gondreiž reizē izguoja Annelis Slišānis “tuoraga stuosti” i Sandrys Ūdris “Tīsys syla bolsi”. Obejus stuostu kruojumus vīnoj tematika – teik īdūti bolsi sīvītem, kuruos latgalīšu literaturā apraksteitys mozuok. Tī bīži sastūpamys dažaidys vardarbeibys – i emocionaluo, i fiziskuo. Tok gruomotom ir terapeitisks efekts, kaidai sīvītei tuos nūteikti var īdūt spāku i ticeibu, ka var dzeivuot cytaižuok.

Agnesis Zarānis stuostu kruojums “Laba meitene” ir cīši leidzeigys tematikys. Ari tī ir pīaugšonys stuosti, ar tū saprūtūt īškejū izaugsmi, kū varim pīdzeivuot sevkurā vacumā, aicynuojums sīvītem dzeivuot tai, kai pošys gryb, na prosa sabīdreibys standarti. Itū gruomotu, kas pamatā ir latvīšu literarajā volūdā, pi latgaliskūs izdavumu pīskaitu stuosta “Babeņa” dieļ, kurs ari pīraksteits latvīšu literarajā volūdā, tok tuo varūņu babenis i juos mozmeitys dialogi atstuoti latgaliski. Nav ari nikaida zemstreipis tulkuojuma, kas izraisejs puors skaiteituoju atsauksmis, ka “ite tok nikuo navar saprast”. Tok prīca, ka latgaliskais organiski suoc īsakļaut ari latvīšu literarajā volūdā pīraksteitūs tekstūs.

Dzeja

Pārņ izguojuši četri jauni dzejūļu kruojumi latgaliski. Janvara suokumā izdūtais Valentina Lukaševiča kruojums “Pādi navā svāti” sajiems gona daudz viereibys, suocūt ar dzejūļu citiešonu socialajūs teiklūs i drukuošonu iz kraklu i postkaršu, leidz pat atdzejuošonai latvīšu literarajā volūdā, kas lyka aizdūt vaicuojumus par tū, voi eistyn cytaiž teksti latgaliski nav saprūtami. Izaver, ka vys tik ir – na veļti žurnala “Ir” goda pādejā numerī “Pādi navā svāti” tyka žurnalistis i literaturys apskatneicys Andys Buševicys 2021. goda interesantuokūs originalliteraturys nūtikšonu TOP3.

Goda beiguos apmāram vīnā laikā izguoja divejis cīši atškireigys gruomotys. Oskara Seiksta dzejis i eisprozys kruojums “Vokora vuordi draugim”, tuo redaktora Valentina Lukaševiča vuordim runojūt, ir pats skumeiguokais i pesimistiskuokais na tik latgalīšu i Latvejis, tok varbyut pat Baļtejis mārūgā. Tai varātu byut, tok ilgi gaideitū Seiksta atsagrīsšonu latgalīšu literaturā nūteikti ir vārts puorskaiteit. I pīraksteits tys vyss SMS tekstu formatā, navar aizabyldynuot, ka “tik garu jau slynkums skaiteit”. Sovpus Ineta Atpile-Jugane kruojumā “Spuornu golu šolks” turpynoj eksperimentēt ar gruomotys vizualū izskotu, kas varbyut na vysod skaiteituojam ruodīs praktiski, tok cīši pīstuov juos liriskajai varūnei. Romantiski i sīviškeigi, tok na solkoni teksti, kū eipaši skaisti byutu skaiteit laikā, kod esi cīši īsamīļuojuse. Ineta latgalīšu literaturā ir atroduse sovu vītu i tamā jiutās labi.

Taipat goda beiguos izdūts ari nūslāpumainuo(s) latgalīšu autora/is Marijis Dzeislys kruojums “Vysta smierts”. Itū izdavumu pagaidom sovūs rūkuos turiejuši tik izradzātī, tok skaidrys, ka tei vys jau byus vīna nu 2022. goda latgalīšu literaturys apsprīstuokūs gruomotu. Voi mes beidzūt izzynuosim, kas globojās aiz ituo pseidonima?

Bārnim

Eipaša prīca par tū, ka aizvadeitajā godā papyldynuojumu sagaidejuse latgalīšu bārnu literatura. Vysupyrma izdūta Inetys Atpilis-Juganis i muokslineicys Ievys Širinis “Burtu vuoceleite” – kruosaina skaitamgruomota latgaliski. Dīvamžāļ gruomotu navar atrast veikalūs, tei tik tyka duovuota bibliotekom, školom i pyrmsškolys izgleiteibys īstuodem.

Tok īsaguoduot var obejis puorejuos bārnim adresātuos gruomotys, kas izguoja pošuos goda beiguos. Ilzis Spergys dzejūli atrūnami Līgys Romančukys kruošni ilustrātajā gruomotā “Vuškeņa iz pļovys”. Kluotyn pi tuo ari taida poša nūsaukuma digitalais dzīšmu albums, kura autors ir muzikis Kristaps Rasims. Var skaiteit i var dzīduot leidza. Tok vacuokus vaira sasarunuot ar sovim bārnim aicynoj Ieva Johansson, kura godu gaitā pīrakstejuse sova dāla Jēkaba izsaceituos gudreibenis i aizdūtūs vaicuojumus, niu tūs apkūpuojuse i papyldynuojuse ar vysaiduokim tematiskim vaicuojumim, kū saimē sovā storpā puorrunuot. “Jākuba citati” izdūti i latvīšu literarajā volūdā, i latgaliski.

Viesture

Gruomotys par Latgolys viesturi itūreiz pīsavierš da šam nūklusātim voi pretruneigim tematim. “Mēs visi esam gūstekņi” ir Rēzeknis karagiustekņu nūmetnis “Stalag 347” īslūdzeituo Sorkonuos armejis karaveira Aleksandra Orehova dīnysgruomota viesturnīka Kaspara Stroda redakcejā. Itei gruomota i vaicuojums par pošu nūmetni “Stalag 347” jau vaira kai godu ir raisejs diskusejis, daļai sabīdreibys nateikūt puori atmiņā īsādynuotajai padūmu propagandai. Kaspars Strods itūgod izdevs ari sovu pietejumu par Varakļuonu ebreju kūpīnu “Pagātnes nospiedumi”. Kaspara talants ir raksteit par viesturi tai, ka tys ir saprūtams plašai auditorejai, tok napagaisynoj zynuotniskumu. Jis nasabeist nu sarežgeitu tematu i storp lelajom personeibom i politikys veiduotuojim napagaisynoj cylvāku, kurs tuos vysys nūtikšonys ir pīdzeivuojs.

Caur cylvāka pīredzi pīdzeivuot Latvejis i Latgolys viesturi var ari div cytūs nūzeimeigūs izdavumūs. Gruomota “Abrahams Edelmans. 20. gadsimts. Vēstule”, kas izdūta latvīšu, krīvu i angļu volūdā, kūpā ar tuos autoru, holokaustu puordzeivuojušū Abrahamu Edelmanu, izvad cauri 20. godu symta viesturei, kur lela lūma ir Kuorsovai – vītai, nu kuruos īt juo dzymta. Sovpus gruomotā “Es gribētu par kaut ko kļūt” publicātys treis ebreju meitiņu, kuruos vysys tyka nūgalynuotys holokaustā, dīnysgruomotys. Vīna nu jūs ir Šeina Grama nu Preiļu, kura dokumentej taišni pošu holokausta laiku.

Vēļ vīns vaicuojums, kas mādz izsaukt pretejis reakcejis ir nacionalī partizani. Pārņ sagaideita viesturnīka Zigmāra Turčinska gruomota “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads”. Tys ir dokumentūs i līceibuos baļsteits pietejums par Zīmeļlatgolys nacionalajim partizanim, kas atspākoj daudzus pījāmumus, kas vys vēļ teik tiražāti literarūs i pusliterarūs dorbus.

Muoksla

Ar Rūtys Kaminskys i Anitys Bisteris gruomotu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos” serejā “Mākslas pieminekļi Latvijā” pabeigts Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda dīvnomu apskots. Kai jau cytys ituos serejis gruomotys, ari itei ir cīši vierteiga i peļnejuse atsarast kotra Latgolys kulturviesturis interesenta gruomotu plauktā. Var pieteit bazneicu kruošnūs interjerus i eksterjerus, izzynuot vaira par tim teoretiski, kai ari īsapazeit ar bazneiču i draudžu viesturis pamatim.

Vēļ vīns cīši lels i monumentals dorbs ir Igora Pliča i Pētera Korsaka sagataveitais izdavums “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX-XXI gadsimtā”, kas ir unikals pietejums par Latgolā struodojūšajim fotografim. Tamā atrūnamys vaira kai 2000 fotografejis.

Itūgod izdūts ari muokslys albums “Akvarelists Vladislavs Paurs”, kas ir myužeibā aizguojušuo muokslinīka dorbu apkūpuojums. Anotacejis tymā dūtys latviski, latgaliski i angliski.

Humors

Latgalīšu humora cīneituoji pārņ tykuši pi diveju jaunu gruomotu. Pošā goda suokumā izguoja Anitys Graudinis “Plōciņu Mase roksta”, kurā apkūpuotys autoris vaira kai 25 godu laikā pīraksteituos humoristiskuos viestulis, kuruos regulari var skaiteit laikrokstā “Rēzeknes Vēstis”. Taipat izdūts ari kuortejais Cybuļu Jura i dūmubīdru (itūreiz Krapacu Ļucis, Krakopu Zinta i Zalta Ubaga) anekdotu kruojums “Vieļ pa vīnai i da dybuna!”, kas papyldynoj jau īprīšk izdūtuos i labi zynamuos gruomotys “Īdzer veina, lai dzeive ira feina”, “Īdzer ols, lai bāduom ira gols!”, “Byusi vasals!” i “Ka dzersi šnabi, moš byus labi!”

Cytys gruomotys

Par daudzveideibu latgalīšu gruomatnīceiba aizvadeitajā godā navar žāluotīs. Vēļ izguojs pietejums par Ūzulainis pogostu “Ozolzīles zīmē”, kū veiduojuši Sandra Ūdre i Edgars Blinovs. Taipat latgalīšu ābecis ceļu vairuoku symtu godu garumā, ābeču tipus i veidus, sastateišonus i ilustriešonys principus var īpazeit Jura Cybuļa “Latgaliešu ābeces (1768-2020)” papyldynuotajā izdavumā. Sovpus dzīsminīka Andra Eriņa vaira nakai 60dzīšmu notys apkūpuotys kruojumā “Pasaukums. Ceļš”.

Taipat navar aizmierst par klasiskom vierteibom. Goda beiguos otkon kluotyn beja literaturys almanaha “Olūts” jaunuokais laidīņs ar plašu dzejis autoru dorbu kluostu, ari “Tāvu zemes kalendars” ar rokstim par kulturviesturi i sovu tradicionalūs literaturys autoru publikacejom. Vēļ 2021. godā izguojs jaunuokais “Latgalistikys kongresu materialu” laidīņs, kas veļteits Mikeļa Bukša symtgadei 2012. godā i apkūpoj piec 5. storptautyskuos latgalistikys konferencis “Mikeļa Bukša montuojums” referatu veiduotūs rokstus.