Kulturys īsacejumi nedeļai: audiovizualuo literatura i pastaiga pa Kruoslovu

Kulturys īsacejumi nedeļai: audiovizualuo literatura i pastaiga pa Kruoslovu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ituos nedelis kulturys īsacejumus sagatavejuse dzejneica Inga Pizāne, dzejis kruojumu “Tu neesi sniegs” (2016) i “Siena, ko nosiltināt” (2019) autore, kura niu struodoj pi sovys trešuos gruomotys. Inga myus aicynoj itūnedeļ aizbraukt iz juos dzymtū piļsātu Kruoslovu, nūsavērt dzejis diska “Nāc d(z)ejot!” video, kai ari nūsaklauseit Annelis Slišānis audio stuostus.

Ligija Purinaša – mums mīlesteibys ir vaira kai naudys”

Pārnejuo goda beiguos izguojušais “Radio NABA” dzejis disks “Nāc d(z)ejot!” puorsteidze na viņ ar sovu laikmeteigumu i multimuokslinīciskumu, bet (varbyut tik tai ruodīs) ari ar pandemiskajom nūskaņom. Videoklipus i dzejūļus raksturoj sova veida apateja, eksistencialys puordūmys i nūgurums, tok na jau nalobā nūzeimē, taišni ūtraiž – tys ir tīšs truopejums ituo laika sajiutā. Diskā atrūnam ari latgalīšu dzejneicys Ligijis Purinašys dzejūli “mums mīlesteibys ir vaira kai naudys”. Īsoku nūsavērt video, kai ari vysus, kuri nav skaitejuši, aicynoju īsapazeit ar Ligijis Purinašys dailradi tyvuok, puorskaitūt juos debeja kruojumu “Sīvīte”.

Kinozvaigzne Kruoslova

Es nabyutu es, ka naīsaceitu aizadūt tuolā, tok skaistā ceļuojumā iz munu dzymtū mozpiļsātu Kruoslovu, kas lānai palīk par filmu zvaigzni. Tī uzjimta i Viestura Kairiša filma “Piļsāta pi upis” (2020), i Lailys Pakalninis dokumentaluo eisfilma “Pirmais tilts” (2020), kas viestej par pyrmū tyltu puori Daugovai Latvejis teritorejā – Kruoslovys tyltu. Īsoku pasastaiguot gar Daugovys lūkim (Ūstys īla, Kaplavys īla), puorīt puori Kruoslovys tyltam, tī – izkuopt Prīdainis skotu tūrnī, kas ir augstuokais vysā Latvejā, piec tam atsagrīzt iz piļsātys centru, izstaiguot piļs parku i īīt “Pils restorānā” iz kopeja taseiti i desertu.

Kruoslova. Vīta, nu kuruos atīt kugis filmā “Piļsāta pi upis”. Foto: Inga Pizāne

“100 deči Latvijai” audio stuostūs

Vys jau na vīns viņ ir dzierdiejs par skaistumskaistū tekstilmuokslineicys i rakstneicys Annelis Slišānis projektu “100 deči Latvijai” – ir bejuse izstuode, ir izguojuse gruomota i niu izguojuši ari audio stuosti, kū var nūsaklauseit i Spotify, i Latvejis Radejis arhivūs. Tymūs var “sadzierdēt bezgaleigū nakts klusumu”, “nu laikrokstu plaukta nedeļu nūvāruot cylvākus pi kasis”, “ar kotru uodys šyunu atguoduot syltū sasatikšonu” i na viņ. Maņ tī ruodīs kai eisys, poetiskys meditacejis, atmiņu mozaikys, kas aizsakņoj leidz Latgolai, leidz sapynim, leidz myusu kotra poša dziļumam. Stuostus Annele stuosta latvīšu literarajā volūdā i Zīmeļlatgolys izlūksnē. Nu sirds īsoku pasaklauseit! Tī ir zalts – i deči, i audio īroksti.