Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīktdiņ, 21. janvarī, Latvejis Nacionalais kulturys centrs Latgolys regiona pošvaļdeibu, īstuožu i sabīdryskūs organizaceju puorstuovus aicynuoja iz seminarim, kab īpazeistynuotu ar jau sajemtajim prīšklykumim, kurī atsatīc iz Latgolys regionu, jaunajam Latvīšu viesturyskūs zemu lykumam. Cikom nu Latgolys regiona lykumam sajimti 50 prīšklykumi, nu kurūs gondreiž puse atsatīc iz latgalīšu volūdys situaceju i vaicuojumim.

Itūšaļt Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma eistynuošonai nu viesturiskajom zemem padūti 276 prīšklykumi – aktivuokūs nu tūs bejušys Sēleja, Kūrzeme i Latgola. Nu Latgolys sajimti 50 prīšklykumi, nu kurūs 21 atsatīc iz volūdys vaicuojumim, seši iz kulturu, pīci iz kūpīnys kapacitati, četri iz izgleiteibu, treis iz turismu i uzjiemiejdarbeibu, treis iz pietnīceibu, kai ari ostoni dasadur vairuokom voi atsatīc iz cytom sferom.

Da ituo lykuma eistynuošonys plānam sajimtūs prīšklykumu idejis, par pīmāru, ir itaidys:

• Latgolys kulturviesturiskūs zemu rūbežu zeimu i Latgolys pošvaļdeibu, piļsātu i pogostu nūsaukumu ceļazeimu pastateišona latgalīšu rokstu volūdā, kū, kai atzeimēja seminara vadeituojs, Latvejis Republikys kulturys ministra uorštata padūmnīks kultupolitikys eistynuošonys vaicuojumūs Valts Ernštreits, lykums atbolsta jau niu i tū sekmeigi ir izmontuojuse i dzeivē īvīsuse Bolvu nūvoda pošvaļdeiba;
• Atbolsts medejim, kas nūdrūsynoj saturu latgaliski (kai sabīdryskajim, tai regionalajim medejim) – styprynuot medeju kapacitati daudzveideiga i kvalitativa (tymā skaitā pietnīcyskuos žurnalistikys) satura radeišonai latgaliski i daīmameibys nūdrūsynuošonai;
• Atbolsts aktualuo audiovizualuo satura taiseišonai latgaliski dažaiduos škārsteikla platformuos jaunu auditoreju segmentu uzrunuošonai, par pīmāru, raidīrokstu, audiovizualu raidejumu cyklu taiseišonai;
• Latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona Latgolys izgleiteibys īstuodēs, kab nūdrūsynuotu latgaliskuos identitatis i volūdys saglobuošonu i ilgtspieju;
• Latgolys kulturviesturiskajā zemē asūšūs pošvaļdeibu īkļaušona Latgolys plānuošonys regionā, Latgolys statistikys regionā, Latgolys vieliešonu apgobolā i cytuos vaļsts instituceju teikluojumu strukturuos Latgolā;
• Latgalīšu rakstnīku i muokslinīku sātys darbeibys nūdrūsynuošona;
• Atbolsts latgalīšu rokstu volūdys konsultanta omota vītys nūdrūsynuošonai kotrā Latgolys pošvaļdeibā i Latgolys plānuošonys regiona administracejā – sataiseit vīnuotu volūdys konsultantu teiklu, kas nūdrūsynuotu koordinātys i napuortrauktys strategiskuos aktivitatis latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonai i atteisteibai;
• Latgalīšu rokstu volūdys, literaturys i kulturys kai vuiceibu prīškmatu īvīsšona Latgolys školuos;
• Profestioanala teatra atteisteišona, izruodis latgaliski – finansialais atbolsts Latgolys profesionalūs teatru darbeibys nūdrūsynuošonai i īstudiejumu taiseišonai latgaliski;
• Latgalīšu rakstnīceibys muzeja uzturiešonys i atteisteibys nūdrūsynuošona – infrastrukturys uzlobuošonai, muzeja materialu digitaliziešonai i ekspoziceju papyldynuošonai;

Ar cytom idejom var īpasazeit seminara prezentacejā ITE.

Komentejūt sajimtūs prīšklykumus i tūs kai ideju vierzeibu tuoļuok, Valts Ernštreits soka: “Prīšklykumu vydā ir kai cīši lelys idejis, kas atsatīc iz vysu Latveju, tai i taidys, kas ir lokalys, par kaidu konkretu sātu, nūtikšonu, nu vysi prīšklykumi ir svareigi – navajag sasatraukt, ka kaids nu tūs natiks plānā taidā ziņā, ka Ministru kabinetā padūdamajā planā nabyus kotra līta izdaleita atseviški. Vysa dreižuok itys plāns byus kai papyldu mehanismys, dūmojūt par kulturys montuojuma objektim, papyldynuojumi Vaļsts kulturkapitala fonda programuos voi cyti itaida veida mehanismi. Specifiskuos lītys i idejis cīši labi paleidz plāna taiseituojim saprast tū situaceju, saprast tuos vajadzeibys, kas ir, i kur vajag kaidus mehanismus kluotyn.”

Ernštreits atzeimēja, ka Latgolys gadīnī, kas izteikti atsaškirūt nu cytu viesturiskūs zemu, kai vīna nu centralūs lītu ir volūda, kas ari asūt logiski, jo latgalīšu volūda ir vīns nu Latgolys styurakmiņu.

Jemūt vārā lelū atsauceibu i interesi, prīšklykumus Latvīšu viesturyskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plāna izstruodei var padūt vēļ da 31. janvara, aizpyldūt anketu ITE. Prīšklykumu dasacejuma anketa sastuov nu treju daļu: poša prīšklykuma voi idejis, ziņom par tuos eistynuošonu i informaceja par pošu dasaceituoju, kab plāna veiduotuoji vajadzeibys gadīnī varātu sasazynuot i precizēt anketā nūruodeitū informaceju.

Atguodynuosim, ka Latvīšu viesturiskūs zemu lykums spākā stuojīs pārnejuo gods 1. julī. Lykuma mierkis ir veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu īdzeivuotuoju kūpejū apziņu, identitati i pīdareibu, kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu. Lykuma eistynuošonys plāns i tam atbylstūšais finansiejums ir attīcynojams nu 2023. gods, koč ari vairuokys iniciativys jau ir suoktys dareit.

Sajimtūs ideju eistynuošonai i tuoluokai Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma atteisteibai pošu reizi teik taiseita padūme, kurā dorbuosīs kulturys, vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys, finaņšu, ekonomikys, izgleiteibys i zynuotnis, satiksmis, tīslītu i zemkūpeibys ministri, Vaļsts prezidenta puorstuovs, Saeimys Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejis prīšksādātuojs ci juo delegāts puorstuovs nu atticeiguos komisejis lūcekļu vyda, vīns pošvaļdeibu puorstuovs nu kotrys viesturiskuos zemis, Reigys dūmis prīšksādātuojs voi juo pylnvaruota amatpersona, vīns saīdreibys puorstuovs nu kotrys viesturiskuos zemis, kai ari vīns lībīšu kūpīnys puorstuovs. Padūmis dorbā ar padūmdevieja tīseibom varēs pīsadaleit ari cyti latvīšu viesturiskūs zemu, kulturtelpu i vītejūs kūpīnu puorstuovi. Taipat Latvejis Nacionalajā kulturys centrā itūšaļt nūteik asūšūs pīnuokumu puordale i eistynuoti plani jaunu darbinīku pīsaistei, kab sataiseitu sekretariatu, kurs iz prīšku struoduos pi lykuma veiksmeigys eistynuošonys.