Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Pārnejuo goda beiguos izdevnīceiba “Zvaigzne ABC” izdavuse Ilzis Aizsilys gruomotu “Mīlas kastings”, kas publicitatis materialūs teik saukts par “romanu latgaliskuos nūskaņuos”. Romantiskuo romana darbeiba nūsarysynoj Dagdā, tycami ir apraksteita ituos mozpiļsātys apleicīne, taipat šaļtim gruomotā īsaskaņ ari latgalīšu volūda.

Ilzei Aizsilai romans “Mīlas kastings” ir pyrmais lelais patstuoveigais literarais dorbs. Pyrma tuo izdūts kūpā ar Indru Ēķi-Začesti pīraksteitais romans “Dzīvot naktij”, kai ari puosoka “Teiksma par Babīti”. Kasdīnā autore dorbojās sabīdryskūs attīceibu jūmā, tok piec Literaruos akademejis absolviešonys aizaruovuse ari ar prozys raksteišonu. Kruoslovys nūvods ir juos dzymtuo puse, partū ari dīzgon lykumsakareiga bejuse “Mīlas kastinga” darbeibys vītys izviele.

Gruomotys golvonais varūņs ir jauns veirīts vuordā Ivo, kurs bierneibā puorsacieļs iz Vuoceju, tok niu ir spīsts atsagrīzt Latvejā i dzeivuot Dagdā. Jis īrej ustobu pi eksotiskys gleznuotuojis Kamenis i atrūn dorbu vītejā saimisteibys preču veikalā. Tok, kai jau paruoda tuo nūsaukums, golvonuos romana sižetiskuos linejis ir saisteitys ar mīlesteibu. Gruomotys varūņu sovstarpiejuos simpatejis veidoj geometrisku figuru ar dīzgon daudz styurim, cikom nūvad pi veiksmeiga atrysynuojuma.

Autorei veiksmeigi izadevs paruodeit, ka mīlesteibys romanu darbeiba var nūtikt ari Latgolys pīrūbežā, na tik Reigā vai kaidā cytā metropolē. Navajag duorgu zeimūlu, dzeivūkļa debesskruopī i ceļuojumu iz Bali. Pīteik ar vītejū azaru, saimisteibys preču veikalu i kasgadejim piļsātys svātkim “Annys Dagdā”. I tū es rokstu bez mozuokuos ironejis – “Mīlas kastinga” leluokuo vierteiba ir tuo vidis pītyvynuoteiba realitatei. Dūmoju, ka vītejuos dobys aproksti varātu vylynuot kaidu, kurs Dagdys pusē nav bejs, iz tū ari atbraukt. Gruomotā ir atsauce pat iz tū, ka ir īspieja palikt glempingā. Tok vyss nav tik izskaistynuotai, teik paruodātys ari mozpiļsātys na tik lobuos pusis, kū turisma bukletūs naatrassi. Šaļtim ruodīs, ka varbyut atseviški aspekti ir par daudz puorspeilāti, kas vaira atsakluoj tālūs i jūs reiceibā. Par pīmāru, lai ari iz reizis varu īsadūmuot taidu saimisteibys preču veikalu, kur var atrast vysdīvainuokuos lītys, suocūt nu gluozem ar plykom sīvītem i beidzūt ar muoksleigim batonim, ruodīs moz tycams, ka tys varātu byut daļa nu lela veikalu teikla.

Ka pījam, ka itaidi romani eistyn ir puosokys pīaugušajim, tod tai var attaisnuot taida tāla kai storptautyski zynoma mūdis noma mantinīks, kurs sevi socialajūs teiklūs apzeimoj kai “Raimix Miljonārs”, pasaruodeišonu. Leidzeiga ir ari vītejuos Dagdys televizejis žurnalistis straujuo karjerys maiņa i daudzi cyti sižeta paviersīni. Ka jau puosoka, tod puosoka. Mozuok izprūtama šaļtim ir golvonuo varūņa Ivo reiceiba i dūmys. Ruodīs, ka, īspiejams, romans byutu izadevs veiksmeiguoks, ka tys byutu raksteits nu sīvītis, na veirīša redzīņa. Cytaiž gruomotā ir vītys, kur juo puordūmys vaira atguodynoj jaunu padsmitgadeigu meitini, na pīaugušu veirīti. I absoluti brīsmeiga ruodīs situaceja, kurā jis uzaicynoj meitini iz romantisku randeņu sovā ustobā i izdūmoj, jai nasokūt, nūlikt styurī kameru, kas jūs filmātu. Izmontojūt angļu volūdys terminologeju, es saceitu, ka tī ir vysi īspiejamī “sorkonī karūgi” i nu taida juobāg pa gobolu.

Jiutams, ka autorei vēļ nav lelys rakstnīceibys pīredzi, vītom varbyut teksts vēļ naplyust tik breivai, cik grybātūs, tok grybātūs saceit, ka Ilzei Aizsilai nūteikti ir potencials i juorauga turpynuot raksteit. Jai ir loba humora izjiuta i spieja raksteit ari pošironiski. Gruomota ir 400 puslopu bīza, kas myusu dīnuos ir dīzgon lels apjūms, tok vysu laiku nūteik spraiga darbeiba. Eipaši beigu daļā var pat pamateigi aizaraut, raugūt izsekuot leidza nūtykumu atteisteibai, uzminēt atrysynuojumu, tok piec kaida laika suokt dūmuot, voi eistyn ar vysim vyss nūtiks tai, kai tikū ruodejuos. I vēļ vīns pluseņš – skaitūt romanu, tū var vīglai vizualizēt, kas nav nimoz tik bīži izplateita paruodeiba.

Voi gruomotā ir tuos apsūleituos “latgaliskuos nūskanis”? Es saceitu, ka nūteikti. Pa pyrmam, jau pīmynātais Dagdys piļsātys i tuos apleicīnis aproksts. Romana tāli izstaigoj piļsātu, izbrauc dobā, atguodoj legendarū “Narūtys” fabriku, svātdīnē apmeklej Dagdys katuoļu bazneicā, i vēļ poša sižeta kulminaceja ir Annys dīnys svātkūs Dagdā. Pa ūtram, gruomotā na puoruok bīži, nu ari na cīši reši izskaņ ari latgalīšu volūda. Par kū vysleluokuo prīca – ar latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibu nav nikaidu problemu (autore piecvuordā pasasoka Juram Viļumam par konsultacejom itymā vaicuojumā). I kas maņ ruodejuos vysjaukuok – vīnā nu gruomotys nūdaļu kaidam puoram taišni apziņa, ka obeji muok runuot latgaliski, sovā ziņā īkvālynuoja vēļ leluoku kaisli jūs storpā. Kur nu vēļ skaistuok – latgalīšu volūda izaruod erotiska!

Dūmoju, ka potencialajai ituo romana mierkauditorejai “Mīlas kastings” varātu teiri labi patikt. I tai jau ir, ka kotram juoskaita taidys gruomotys, kaidys jim pateik i attīceigajā dzeivis pūsmā ir vajadzeigys. Šaļtim mums vajag ari puosokys ar laimeigom beigom. Asmu dūmuojuse, ka latgalīšu literaturai tryukst kaida mīlys romana latgaliski. Taidys masu literaturys, kū varbyut puorskaiteitu ari kaids, kas kasdīnā runoj latgaliski, tok skaiteit varbyut beistās. Nazynu, cik labi Ilze Aizsila roksta latgaliski, tok izaver, ka jei varātu byut loba kandidate iz itaidys gruomotys autoris lūmu.