Stuosta autore: Annele Slišāne

Pārnejuo goda decembrī konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2021” jau ūtrū godu piec kuortys par uzvarātuoju tyka atzeita tekstilmuokslineica i literate Annele Slišāne, kurei konkursā pīsadaleja ar divejim stuostim: “pavasars atguoja trejuos dīnuos” i “itei dīna”. Obeji stuosti byus puorskaitomi dreizumā izīšonai paradzatajā Annelis stuostu kruojumā “Tuoraga stuosti II”. Stuostus kai video, tai puorskaitomā versejā pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim.

pavasars atguoja trejuos dīnuos

Tuods mudrys pavasars itūgod. Vusi dorbi reizie.

Lylū buļbu teirumu stuodeja vakar, šudin viel pādejuos vogas pi dvora, sastuodeja agreimūs. Pa nakti Elenei puora reižu savylka vādaru, nu reita ari, i tādin jei lānuom rozstaigova i sabuozeleja pa vydu buļbu voguom cyuku pupas. Vādars beja pavusam lyls, leigovuos leidzā, staigojūt nu vogas gola da beigu, sukne pa veiliem rozastīpuse. Kod pupas tarbinie izabeidza, Elenei otkon savylka vādaru, nazkuo pavusam osi.

– Napaspiešu sasiet runkuļu i ogūrču, – tuo jei nūdūmova, īdūt iz ustabu.

Broņs ai zyrgu vogova cīt vogas, rozamets vīnā kraklā. Peipeja piepi i sirdejuos iz dāla, ka na tuo vodoj zyrga:

– Da, toš vari vest taišni pa vogu! Nū!

– Naskrīn. Ej mīrīgi! Tprrr!

– Vari ātruok paīt, nazavelc! Nū!

Sylts pavasars itūgod, vusa kula sāta pīnenies, i sadā zīd uobelnīcas.

Aizguojuse da dvora, Elene škiunie salauzeja žogaru kliepa, aizkiure kuknie plitu, izlyka sildiet tuoragu lylejā kotlā, maisūt ai kūka luošku. Maiseja iz riņča, vārdamuos malnejūs, nūkvāpušejūs baļčūs. Mozejā kotlā aizvuoreja iudeņa, dasvīde myltu sauves, suoļa drusku, dalieja pīna krušku, sakiule ai luošku, byus dālīm putra, kū pastrebt. Tuorags jov beja gotavs. Iz viedra izsieja lupatu, paciele lylū kotlu i lieja nūst. Vādaru savylka osa suope, Elene atsaspīde pret plitas molu. Nūskrieja korsts gar kuojuom. Viedrie teceja tuoraga sulas. Dasieja lupatu sev apukšā. Tuoragu dasieja pi viedra.

– Broņ, jov suokuos, jov juobrauc, – lānuom aizguojuse da duorza, Elene veiram.

– Dabeigšu voguot, toš pageidi, – tuo Broņs.

Itumā reizie vacmuote beja pīsacejuse, lai braucūt iz slimnīcu. Byušūt dveini otkon. Elene klāvā viel pabarova rukšus, padzirdeja gūvi kula sātā, ustabā salaseja audaklus i mozejīm lupatas, apvylka teiru sukni, apsieja boltu skustu, panieme leidzā palākū vylnas lokatu.

Broņs teirumā dabeidze voguot buļbu vogas, jiudze zyrgu nu orkla uorā, padzirdeja ai sasylušu iudeni i pakāre jam koklā auzu torbu. Apvylka bryunūs svuorkus, izpurynova capuri i dvorā pastriebe putras. Sajiudze zyrgu rotūs, sanese sīna, iz sīna pasedze sen austū zyrga deči, pasauce Eleni:

– Lein īkšā.

Aizguojs pasaceja dālīm, ka aizvess muoti iz slimnīcu. Mozīs raudova, Broņs, dasits ai kuoju pa greidu, nūzalomova, lai īdūt da babas.

Broņs aizpeipeja peipes, Elena īsakuortova rotūs aizmugurie, īsatyna palākejā vylnas lokatā, torbu nūlyka blokus. Cikom nabeja ni dvoru, ni ļaužu, pusguļus, apčāruse vādaru, bez skanes puorlaida suopes. Tuos jov beja pavusam bīži.

– Broņ, dzierdi?

– Nu, kas ir? Toš siedi.

– Toik puscels, Broņ, napaspiesem vaira, kur ni juoībrauc ceļa molā, – tuo Elene.

Broņs nūsaspļuove, nūzalomova i nūgrīze zyrgu ceļa molā aiz egļu ryndas pi kuodas uobelnīcas. Dasieja zyrgu pi kūka, nūguoja nūstuok pameizt. Elene, ļaunūtīs suopiem, ni skanes naizdvešūt, gryuši pyušūt, ryucūt, īzačāruse rotu moluos, piec kuoda laiciņa pīdzemdeja meitini, satyna leidzā panimtejuos lupatuos, nūslauceja jai muti i daspīde pi kryušu.

– Broņ, īdūsi nāža?

– Ša, – izvilcs nāzi nu kārmana, padeve jai.

Elene puorgrīze nobas saiti.

– Labi, ka pakluoju vacū zyrga deči, – tuo Broņs, izsvīzdams sīna iz ašna, saceja.

Aizbrauce iz slimnīcu, jis īvede sīvu vydā, atnese juos torbu i laidies atpakal iz dvoru. Pyrmū meitini dakteri nūsviera, samiereja, klīdze jei kuo trokuo, pa tū laiku Elene, ļaunūtīs suopiem, ni skanes naizdvešūt, toik gryuši pyušūt, pīdzemdeja viel vīnu meitini. Abejas dakteri satyna lupatuos, Elene lyka pa vīnai pi ciča, mozas, viel najiedze zeist.

Piec treju dīnu, jov dvorā, Elene sasieja runkuļus i ogūrčus, batviņus i ruoceņus.

Vosaras vydā laika palyka pavusam moz. Elene pa dīnuom guoja kolhoza dorbūs lauku brigadie, tādin beja vusas raviešonas i sīns. Pušdīnlaikā skrieja iz dvoru, gūvi jei vede klāvā, lai var mīrīgi izslaukt. Vokarā sovi buļbi, runkuļu i ogūrču vogas juoravej, batviņu i ruoceņu. I sīns, juosavolkoj nu upes molas osuo zuole i meža molas greišli.

Abejas meitines satyna i guldeja vīnā šyupelie, mozejam bratam pa dīnuom beja juošyupoj, ilgi, lai stuoj rauduot. Kod jov cīši bļāva, tod muties lyka muotes sataisātūs zeidalus, lupatā īteitus maizes gabalinus, mozuos zeida sirdīgi i otkon bļāva. Elenei del abeju napītyka pīna, pa naktiem mozuos šyupulie ilgink raudova. Nu ūtruo ustabas gola veiratāvs lomovuos, lai tok valkūte sovu kuli uorā i barojūte mozuos.

Iz vosaras beigu vīna nu meitiniem saslyma, ilgi vuorguļova, Elene skali naraudova, toik eisejūs breižūs, kod tyka da bārnu nu kolhoza i dvora dorbu, spīde sev pi kryušu i bez skanes dyuce. Rudeni, soltejā dubļu laikā, meitine nūmyra.

Broņs sovā klietie nu boltu dieļu sataiseja mozu grobu, treidams acs, kam nazkas beja īkrits. Elene sakluoja grobu ai sovu austū deči i polagu, apmozgova syltā iudenie meitini, apvylka jai boltu sukni, apsieja lakatini i kuojuos apvylka mozuos vylnas zečes. Lai nav solts. Apčiere meitini, īlyka grobā, sakuortova motus iz pīres, atsavadeja. Elene vaira narunova ni skanes, naraudova, toik siedeja, apčāruse ūtrū meitini. Broņs aizsyta grobam vuoku, panieme jū padusie i aizguoja pa taisnū car mežu iz kopīm.

– Čorta Stalins, – nūzaspļāva pogolma molā.

Sveces nūpyute, egles sadadzynova.

Iz vokaru suoka snigt lānuom puorsluom. Dubļūs nūzalaidušs, izalaide.

itei dīna

Tu nazkuo nagribeji ituo datuma, nazkuo nagribeji, ka pīdzymstu itumā dīnā. Gribeji davilkt, aizvilkt da reita. Voi da reitu reita. Pavusam cytā dīnā, na itumā tu gribeji. Puorlikt, atlikt itū dīnu gribeji.

Kod nivīns naredzeja, runovi ai mani, dudynovi vusa kū. Tāta vokarūs dzīdova dzīsmes, izlics golvu iz tova lyluo vādara. I es klausejūs.

Pīnenes dzaltani zīdeja vusuos pļovuos, laiks beja tik sylts i šmuks, staigovi eisuos pučainuos kleituos, bosuom kuojiem pa pogolmu. Es šyupovūs tovīm sūlīm leidzā, īzakuortovuse ai golvu iz leju, pacītīgi nūlīcu zūdu da sovu kryušu.

Suopes pyrmū reizi sajuti naktie. Suopes beja tuodas nabejušas. Suopes beja viel tuoli vīna nu ūtras, piec puora stunžu toik. Viel tuo mīrīgi, pa vydu paguleji. Suopes guoja tuodīm lānīm viļnīm, kuo iudens lānuom aizplyuzdamas. Itei tev beja jauna pīredze, pa vydīm viel īmigi. Sirdi puornieme geidiešonas prīca i laime. Pruotu puornieme nazynuošona i bailes. Ituo tymsā i dvorā beja lobuok ļautīs tuoduom suopiem i nazynuošonai. Tāta mīrynova tevi, žālova mugaru, nazynova, kū dariet.

Aizvede tevi iz slimnīcu taišni itumā datumā. Itumā, kuruo tu nagribeji. Tātam naļāva īt leidzā. Paliki vīna pate ai sovuom suopiem i bailiem, ai mani vaira narunovi, te beja daudzi ļaužu.

Dvora driebes tev nūmaineja iz slimnīcas kraklu, kuru sasieja iz mugaras ai stričīm, piec kuoda breiža suopies tev savylka vādaru, ni reizes naīzavaideji, ni reizes nazasyudzeji. Gaiši zaļu flīžu, pa vydīm izbyrušu palāka cementa, soltā ustabā iz dzeļža komorkas tev sataiseja klizmu, slimnīcas kraklys vieruos iz mugaras valie, trusiku nabeja. Nivīns eisti nikuo tev nastuosteja, toik pavieleja. Tovas mīrīguos suopes apsastuoja, atsalaida, nūzasliepe vydā. Iz krāsla ai rūku vusu tevi rozaviera, tev cīši suopeja. Tev gribiejuos iz dvoru tymsā i mīrā, tev cīši gribiejuos dzert. Sačāruse vādaru, sazalīkuse komulā, tu guoji iz dzemdību zāli, tevi lomova i steidzynova, sanitare guoja pakalie ai spaini i lupatu. Vīna pate izkuopi iz krāsla, iz soltuo dzeļža krāsla, suopu i nazynuošonas puornamta. Itei vīta smuordova piec baiļu i zuoļu, tevi suoka lomuot, lai spīži, lomova tevi, pasauca viel dakteres, tuom beja pohmels, smuordova piec sņaba, lomova tādin tevi vusas kūpā, tu beji puorzabeiduse i sastynguse, tev cīši suopeja, es teve nasajutu, tu ni reizes naīzaklīdzi, naīzaraudovi, tevi lomova, es teve najutu, māmoj. I tod divatā izagula iz vādara viersā. I tod nu vusa spāka spīde tovu vādaru, gryude vādaru, lomova tevi i suopies izgryude mani uorā. Izgryude mani uorā, rozplāzdami tevi vusu. Vīna sačiera i tureja mani aiz kuoju kuo vardi, ātrinki puorgrīze nobas saiti, es raudovu, tu suopu šausmuos beji sastynguse, mani nūlyka iz soltuo dzeļža golda, skali raudovu i sauču tevi, māmu, sanitare slauceja ai lupatu greidu. Sauču tevi, māmu, raudovu. Tev otkon gryude vādaru, lai pīdzymtu placenta. Mani nūmozgova izlītnie zam krāna, raudovu, daktere atguoja nu peipiešonas, mani plyku nūsviera, nūmiereja, vusu laiku raudovu. Tovas rozplāstuos rānas šyva, tu beji suopies i šausmuos sastynguse, māmoj, sauču tevi. Mani satyna lupatuos, dasieja rūkas i kuojas kluot, raudovu, sauču teve, māmu, tu nadzierdeji. Īlyka mani soltā dzeļža tačkā i aizveda paceli iz cytu ustabu, tevi šyva.

Te vusi raudova, vīnmār vīns īsuoka pyrmīs, es raudovu vusilguok, saucu tevi māmu, zynu, ka beji tepat, nazkur aiz sīnas. Ik pa laikam mani roztyna, izlītnie zam krāna nūmozgova, raudovu tik ilgi, cikom pīkususe aizmygu. I tod piec laika dzeļža tačkā aizvede da teve, māmu, raudovu nu prīcas, zeidu ciča aizareidama, vierūs tev acies, vuss otkon beja labi. Tu nazynovi eisti, kuo mani turiet, nikuo narunovi ai mani, te beja cyti cylvaki. Tev nabeja daudzi pīna, zeidu tukšū cici, tu ilgink vierīs pa lūgu, nazynovi, kū dūmuot i kū dariet, tu nasaproti itūs lylūs suopu, tu nasaproti, delkam beji vīna te pamasta, māmu, es tevi cīši meiļoju, zeidu nu vusa spāka i vierūs tev acies, tu ai šausmuom dūmovi, kuo tevi apmozgova nu reita, apmozgova ai kūkam apteitu lupatu, mierciedami spainie. Māmu, es tevi meiļoju, vierūs tev acies, tu raudovi, reidama osaru, bez skanes runuodama ai mani, sanitare skali stumdeja dzeļža taburetkas, mozguodama greidas ai birstei apteitu lupatu, zeidu nu vusa spāka, tev nabeja pīna. Aizveda mani dzeļža tačkā paceli nu teve, raudovu ilgink. Daktere īdeve zeist sylta iudeņa gumejas cicie.

Sanitare rozviere lūgu, lai provādynuotu vaca pīna, meizalu i ašņa smuordu. Tu ilgink vierīs pa lūgu, vīna pate, nasaprozdama sovu suopu i kauna, vaicuodama sovā pruotā atbilžu i nasanymdama jūs. Uorā zīdeja pīnenes i kaštani zīdeja, i sīvītes staigova eisuos pučainuos kleituos.