Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Gaļānu kulturviesturis bīdreiba aktualiziejuse vaicuojumu par Gaļānu muižys liktini. Tuos kuormi jau daudzus godus ir pamasti i grymst aizmiersteibā. Dūmojūt par tū, kai gluobt muižu, suokts dorbs pi tuos populariziešonys – pārņ pastateiti informativi uzroksti, kai ari sataiseitys muižys 3D vizualizacejis, kas apsaveramys ari videostuostā, kurā teik viesteits par muižys viesturi.

Gaļānu kulturviesturis bīdreiba dorbojās jau 15 godu. Tei izveiduota, kab piec nūvodnīka, filozofa i religeju pietnīka Roberta Mūka nūīšonys myužeibā saglobuotu juo montuojumu. Mūka atraitne Gaļānim beja izduovuojuse boguoteigu filozofa pīminis lītu, dorbu i rūkrokstu, sadzeivis prīškmatu kolekceju. Vysupyrma suokts reikuot R. Mūka jaunradis konkursu, tod Marta Binduka uzajēme nūdybynuot muzeju, kas vys vēļ aktivi dorbojās, lai ari poša M. Binduka nu jau davusēs peļneitā atpyutā. Apzynuotys i pieteitys ari cytys īvāruojamys personeibys, kas īt nu Gaļānu, organizātys ari nūmetnis, struoduots ar jaunīšim, kab jūs īinteresātu kulturviesturis izzynuošonā. Tai godu gaitā izaveiduojuši četri Gaļānu kulturviesturis bīdreibys lelī pamatvierzīni: kulturviesturis pietnīceiba, dorbs ar jaunīšim, komunikaceja storp dažaidim sabīdreibys sluonim i nacionaluos identitatis styprynuošona. Kai soka bīdreibys vadeituoja Gunita Strode, praktiski kotru godu realizāts kaids projekts. Eipaši lels atbolsts sajimts nu Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra i Latgolys kulturys programys.

Ar Latgolys kulturys programys atbolstu radeits ari bīdreibys paguojušuo goda leluokais projekts – Gaļānu muižys 3D vizualizacejis. Muižys liktiņs, prūtams, bejs suopeigs daudzim, tok nav bejs nivīna, kurs īkustynuotu idejis par tū, ka vajadzātu koč kū dareit. Partū bīdreiba soka paļdis Oskaram Zugickim, kurs īrūsynuojs pīsavērst itam vaicuojumam. “Tys vairuoku godu symtu garumā ir bejs kulturys centrs, vīta, kas apleicejuos zemis pīsaistejuse kai centrs,” Gunita Strode pastreipoj Gaļānu muižys viesturiskū nūzeimi. Vyspyrma suokts sakūpt muižys parku – pasasokūt Martys Bindukys iniciativai, tī izveiduota Robertam Mūkam veļteituo Filozofejis styga ar R. Mūka dorbūs sakņuotom kūka skulpturom. “Parks ir atsadzeivuojs, jam ir izaveiduojuse sova seja. Tuoļuok juodūmoj, kai atdzeivynuot muižys seju,” soka Gunita Strode. Saprūtams, ka muižys atjaunuošonai byutu napīcīšami cīši leli īguļdejumi, tok ir vārts suokt ar kū cytu – paruodeit cylvākim, cik lela vierteiba ir Gaļānu muiža. Kai soka Gunita: “Projekts ar videostuostu ir taids muižys vierteibys atmūdynuošonys process.” Cylvāku atsauksmis līcynoj, ka pat daļa vītejūs nav zynuojuši par muižys viesturi i tū, cik lela i nūzeimeiga tei sovulaik bejuse. Video tekstu, kurā stuosteits par muižys viesturi, īrunuojs gaļānīts Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, kū daudzi labi zyna kai glaunū Aleksi nu filmys “Cylvāka bārns”. Ar Rībeņu nūvoda atbolstu pārņ ari pastateiti informativī uzroksti par muižu latvīšu, angļu i krīvu volūdā, kurūs radzams ari, kaids nazkod varātu byut kuormu nūvītuojums. Sovpus ar Vydslatgolys puornūvodu fonda atbolstu sataiseits muižai veļteits kalendars i reklamys baners ar karteņom nu 3D vizualizacejis, kab paruodeitu cylvākim, kai muiža varātu izavērt.

Cylvākus nu molys interesejūt parks, tok jī atbrauc tū apsavērt ar cereibom, ka te byus ari muiža, tok dīvamžāļ tei ir cīši biedeigā stuovūklī. Piec agraruos reformys, 20. godu symta 20. godūs tī izveiduota Vydsmuižys lūpkūpeibys škola, ari lūpkūpeibys izmieginuojumu staceja. 20. godu 50. godūs muiža puorguojuse vītejuo kolhoza eipašumā, tī bejs školys internats, aptīka, mežsaimisteibys īcirknis, izmontuota kliets i pogrobi, kai ari īreikuoti dzeivūkli. Industrializacejis rezultatā Gaļānu muiža padūmu okupacejis laikā pamozom pagaisynuojuse sovu centra statusu. Niu tei pīdar pošvaļdeibai, beidzamajā laikā tī vēļ bejuši kaidi dzeivūkli, tok niu tei praktiski palykuse piļneigi tukša.

Muižys 3D vizualizacejis veiduojs arhitekts Viesturs Balodis. Bīdreiba ir cīši pateiceiga par juo redziejumu, kas lics aizadūmuot i pasavērt cytaiž iz daudzom lītom. Arhitekts īsacejs suokt dorbu pi muižys atjaunuošonys koč pa mozeņam, tok suokt. “Ir daudz īspieju, kai tū varātu paveikt. Tik vaicuojums, voi mums kai mozai bīdreibai, kuruos bīdri ir aizjimti sovūs dorbūs, pīteik dareišonys, spāka i energejis tam? Prūtams, ka nā. Tok mes asam īšyupuojuši itū vaicuojumu, i dūmoju, ka jaunajai pošvaļdeibai (piec administrativi teritorialuos reformys Gaļānu pogosts ītylpst Preiļu nūvodā – L.M.) itys ir lobs atspaids, lai atteisteitu Gaļānus kai centreņu. Vysi sabīdriskuos dzeivis elementi, kas vajadzeigi lauku teritorejai, te jau ir. Ar kū suokt? Mums vysim kūpā juosalīk golvys i juodūmoj,” stuosta Gaļānu kulturviesturis bīdreibys vadeituoja. Jei ir puorlīcynuota, ka atteisteiti lauku centri pošvaļdeibai ir izdeveigi. “Nav izdeveigi, ka te nav cylvāku, nikas nanūteik, ka apsastuoj kulturys i izgleiteibys dzeive. Tod ari cylvāku energejis palīk mozuok. Ka mes spēsim itū energeju vairuot, tod ari pošvaļdeiba byus īinteresāta. Kur ir cylvāki, tī ir dzeive. Kur cylvāku nav, tī ari dzeive apsastuoj. Lai mums vysim kūpā izadūd!” iz gaišys nūts sarunu nūslādz Gunita Strode.

Galerejā Gaļānu muižys komplekss arhitekta Viestura Baloža vizualizacejuos i portala lakuga.lv fotografejuos pārnejuo goda pavasarī.