Roksta autore: Andra Zubko-Melne

Regionaluo politika Latvejis teritorejā godu gaitā ir pamatuse sovus pādus ari Latgolys administrativajā īdalejumā. Administrativi teritorialais īdalejums parosti ir cīši saisteits ar vaļsts saimnīciskū dzeivi, tys viesturiski veiduojīs atbylstūšai vaļsts politiskajai sistemai i radeits vaļsts puorvaļdei, puorsvorā politiskūs i ekonomiskūs vaicuojumu rysynuošonai. Itymā rokstā apsavērsim augstuokuo leimiņa administrativi teritorialuos izmainis 20. godu symtā, kas skuorušys Latgolys rūbežu.

Latgola kai buferzona lelvaru ītekmu puordaleišonā

20. godu symta suokumā Latvejis teritoreja ītylpa treis Krīvejis imperejis guberņuos – Vydzemis, Kūrzemis i Vitebskys.Vydzemis i Kūrzemis gubernis atsaroda Baltejis generalgubernatora puorziņā i tī vaļdeja lykumi, kas atsatīc iz Baltejis guberņom, bet Vitebskys guberņa beja pakļauta Krīvejis imperejis lykumim, kas attīcynojami iz Krīvejis rītumu guberņom. Latgola, kas ītylpa Krīvejis imperejis Vitebskys guberņā, beja īdaleita treis apriņčūs: Daugovpiļs (Двинский), Ludzys (Люцинский) i Rēzeknis (Режицкий).

Krīvejis 1917. goda februara revoluceja īzeimuoja strauju politiskūs puormaiņu suokumu. 1917. goda aprelī nūtika Pyrmais Latgolys kongress, kurā tyka nūsprīsts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim.

Nu 1917. goda marta da 1918. goda martam vuocu karaspāka naokupātajā Latvejis daļā nūsamaineja četri režimi. Kotrai varai beja sova strategeja ari administrativi teritorialajā īdalejumā, kas beja pakuortuots ari militarajom interesem.

KPSFR Tautys komisaru padūme 1917. goda decembrī izdeve reikuojumu par Daugovpiļs, Ludzys i Rēzeknis apriņču atdaleišonu nu Vitebskys gubernis i davīnuošonu Vydzemis guberņai.

Vīns nu pyrmūs projektu par Latvejis administrativū īdalejumu topa vēļ pyrma Latvejis naatkareibys proklamiešonys, kod Vydzemis pagaidu zemis padūme izstruoduoja projektu par Vydzemis gubernis pagaidu administrativū puorvaļdi, kurs paredzēja apvīnuot vysys latvīšu apdzeivuotuos zemis, tymā skaitā Latgolu. Itys projekts natyka realizāts, partū ka suocēs ceiņa par Latvejis teritoreju, bet projekts tyka jimts par pamatu Latvejis administrativajam īdalejumam piec naatkareibys īgiušonys.

Latvejā nūdybynuotuo Pītera Stučkys padūmu vaļdeiba veice vairuokus puorkuortuojumus ari administrativi teritorialajā apriņču īdalejumā, pret kū protestēja vītejuo vara. Padūmu vaļdeiba 1919. goda janvarī pījēme lāmumu izveiduot Vacguļbinis apriņči, kurā ītylptu treis pogosti nu Ludzys apriņča – Domopolis, Kokorevys (kas tyka jaunizveiduots, puordolūt Baļtinovys i Domopolis pogostus) i Bolvu. 1919. goda februarī pījēme lāmumu izveiduot Stukmaņu apriņči, kurā īkļaunami div pogosti nu Daugovpiļs apriņča – Krystapiļs i Ungurmuižys (vāluok Medņu) pogosti, tok vāluok sekuoja paziņuojums, ka itī pogosti atstuojami pi Daugovpiļs apriņča. Izveiduoja ari Viļānu apriņči, kurā ītylpa ostoni pogosti, kas tyka puordaleiti nu Ludzys i Rēzeknis apriņču. Sovpus Viļakys pogosts tyka sadaleits i izveiduots Līpnys pogosts, obeji pogosti davīnuoti Malīnys apriņčam. Vysus itūs puorkuortuojumus Latvejis Republikys vaļdeiba piec tam atcēle, saglobojūt viņ atseviškus jaunizveiduotūs pogostus.

Apriņču izveidis projekti i tūs realizaceja storpkaru periodā

Piec tam, kod Latvejis vaļdeiba beja atcāluse padūmu varys izdareitūs administrativūs grūzejumus, tyka atjaunuots taids pats īdalejums apriņčūs, kaids pastuovēja da 1917. goda, Latgolā – Daugovpiļs, Ludzys i Rēzeknis apriņči.

Piec Naatkareibys kara 1920. godā tyka izstruoduots Latvejis–Krīvejis rūbeža projekts. Latveja sovā rūbeža projektā beja izsacejuse prīšklykumu nūdūt Latvejis vaļdejumā senejuos latgaļu zemis, kurūs teritoreja ītylpa Ostrovys, Opočkys, Sebežys i Drysys apriņčī, tok puorrunu rezultatā Latvejai daguoja pīsakuopt par teritorejom Opočkys, Sebežys i dalieji Drysys apriņčī, bet Krīveja pīsakuope par teritoreju Ostrovys apriņčī.

Latvejis teritorejai 1920. godā davīnuoja Vitebskys gubernis Drysys apriņča Pīdrujis i Pustinis pogostus, kai ari daļu Suškovys pogosta. Itū teritoreju īkļuove Daugovpiļs apriņčī i izveiduoja div pogosti – Pustinis (vāluok Rūbežnīku) i Pridruiskys (vāluok Pīdrujis i Indrys). Pleskovys gubernis Ostrovys apriņča Vyšgorodys, Tolkovys i Kačanovys pogostus īkļuove Ludzys apriņčī. Rūbeži dobā tyka nūstyprynuoti daudz vāluok – nu 1931. da 1932. goda.

1921. godā tyka izstruoduots jauns apriņču īdalejuma projekts. Tys paredzēja byutisku pogostu puordali storp apriņčim i tūs reorganizaceju. Projektā beja planavuots Daugovpiļs apriņčam nu Īlyukstis apriņča davīnuot 15 nu 17 tymā ītylpstūšajim pogostim. Sovpus nu Daugovpiļs apriņča iz Jākubpiļs apriņči puorītu Krystapiļs i Ungurmuižys (vāluok Medņu) pogosts, bet Rēzeknis apriņčī byutu atstuojami vysi asūšī divdesmit tuo pogosti i deveni pogosti davīnuojami nu Ludzys apriņča. Projektā beja paradzāta piļneiga Ludzys apriņča reorganizaceja. Nu atlykušūs deveņu Ludzys apriņča pogostu, kai ari kluotyn daguojušuo Ostrovys apriņča pogostu tyktu izveiduots jauns Kuorsovys apriņčs ar centru Kuorsovys mīstā. Itū projektu nūraideja, tok diskusejis turpynuojuos i roduos vēļ daži īrūsynuojumi par apriņču skaitu i rūbežim.

1924. godā izdeve lykumu par Latvejis teritorejis īdaleišonu apriņčūs, kas paredzēja, ka ar 1925. godu Latvejā byus 15 apriņči, tymā skaitā Latgolā četri – Daugovpiļs, Ludzys, Rēzeknis i Jaunlatgolys. Par Jaunlatgolys apriņča nūsaukumu i administrativuo centra nūsaceišonu beja vysleluokuos diskusejis, varianti beja četri – Bolvi, Viļaka, Baļtinova i Abrine aba Pitalova (saukta ari par Jaunlatgolu), pādejuo tyka pi uzvarys itymā streidā sova geografiskuo izvītuojuma pi dzeļžaceļa linejis dieļ.

Jaunlatgolys apriņči i piļsātu 1938. godā puorsauce par Abrini. Storpkaru periodā apriņču skaits nasamaineja, mainejuos tik tūs funkcejis, tyka veiktys ari rūbežu korekcejis, tok tuos naskuore Latgolys etnografiskuo nūvoda administrativū rūbežu. Latgolys teritoreja pa mozam tyka dalāguota puorejai Latvejai, deļtuo tyka izstruoduoti lelūs pogostu sadaleišonys projekti vysūs Latgolys apriņčūs. Pogostus sadaleja seikuokūs īdalejumūs, nūtyka ari pogostu nūsaukumu mainis.

Straujuos administrativuos izmainis padūmu okupacejis perioda suokumā

Piec Latvejis okupacejis 1940. godā nūtyka LPSR teritorialuos reformys apsprīsšona, reformys mierkis beja Latvejis administrativū teritoreju pīleidzynuot puorejuom “bruoleigajom” republikom. 1941. goda pavasarī, pyldūt Moskovys reikuojumu, beja izstruoduots jauns Latvejis administrativuo īdalejuma projekts, tok tuo realizaceju puortrauce Vuocejis okupaceja. Vīna nu teritorialajom puormaiņom, kū paspēja realizēt Latgolys teritorejā, beja Aivīkstis, Krystapiļs, Veipis i Medņu pogosta, kai ari Krystapiļs i Gūsteņu piļsātys davīnuošona Jākubpiļs apriņčam, kas nūtyka 1941. goda martā. Itys īdalejums sasaglobuoja ari iz prīšku.

1944. godā, kod padūmu bruņuotī spāki otkon īguoja Latvejis teritorejā, suocēs ari straujis administrativuos izmainis. Saskaņā ar LPSR AP Prezideja īrūsynuojumu tyka samazynuota Latvejis teritoreja. Abrinis piļsātu i sešus pogostus – Augšpiļs, Kacānu, Linovys, Gauru, Pūrmolys i Upmolys (agruok Vyšgorodys, Kačanovys i Tolkovys) davīnuoja KPFSR Pleskovys apgobolam. Abrinis apriņči 1945. goda oktobrī puorsauce par Viļakys apriņči, Viļakys mīsts dabuoja piļsātys tīseibys i palyka par apriņča centru.

Pyrmajūs pieckara godūs dalejums apriņčūs sasaglobuoja, tok tyka turpynuots dorbs pi teritorejis puorvaļdis reformys, kas byutiskai atsaškeire nu da šam viesturiski izaveiduojušys sistemys i administrativi teritorialuo īdalejuma. PSRS okupacejis laikā Latvejis teritorejis administrativais īdalejums tyka organizāts piec puorejuos Padūmu Savīneibys parauga i pakuortuots tautsaimisteibys atteisteibys strukturai. 1945. gods īsazeimuoja kai lyuzuma punkts pastuovūšajā administrativi teritorialajā īdalejumā. Suocēs jauna reforma seikuoku administrativi teritorialu vīneibu – cīmu – sadaleišonai pogostūs.

Cīms beja administrativais īdalejums, kas sevī ītvar vairuokus desmitus apdzeivuotu vītu. LPSR dekretūs mynātys cīma padūmis, respektivi, administrativi teritorialais īdalejums, partū ite veidojās nakonsekveņce terminologejā, partū ka dekreti pījimti par cīmu padūmem. Cīmus nūdybynuoja da 1945. goda beigu. Itaida diveju pakuopu sistema, kod pogostūs dorbuojuos cīmi kai apakšstrukturys, pastuovēja da 1949. goda beigu, kod tyka likvidāta pogostu instituceja. Pylns vītejūs instituceju nūsaukums beja cīma dorbaļaužu deputatu padūmis izpyldu komitejis (DDP IK).

Planavojūt i īvīšūt reformys vītejūs puorvaļdis instituceju leiminī, tyka dūmuots ari par regionaluos puorvaļdeibys reformom. Dalejums apriņčūs vys vēļ sasaglobuoja, nu ari ituos administrativuos vīneibys skuore reformys, kas suocēs jau nuokušajā godā piec cīmu izveidis. 1947. godā apriņču reforma skuore ari Latgolys teritoreju, partū ka izveiduoja div jaunus apriņčus – Viļānu i Kruoslovys, tai puordolūt Ludzys, Daugovpiļs i Rēzeknis apriņču administrativuos teritorejis. Otkon tyka grūzeits Latgolys nūvoda viesturiskais administrativais rūbežs – nu Sielejis (Īlyukstis apriņča) davīnuoja Latgolai (Kruoslovys apriņčam) Kaplavys pogostu i tymā ītylpstūšūs Kaplavys, Sorkonarmīšu i Varnaviču cīmus.

1949. goda beiguos nūlēme likvidēt diveju pakuopu administrativū īdalejumu pogostūs i cīmūs, kai ari apriņčus aizstuot ar rajonim, likvidēja apriņčus i pogostus. Suocūt ar 1950. godu, LPSR izveiduoja 58 lauku rajonus, kurūs ītylpa 510 cīmi, atbylstūši PSRS vīnuotajam administrativajam īdalejumam. Itei reforma piļneigi izjauce īprīškejū Latvejis teritorialū īdalejumu, i tyka izjaukts leidzsvors storp etnografiskajim i administrativajim rūbežim. Latgolys teritorejā izveiduoja 14 rajonus – Abrinis, Bolvu, Dagdys, Daugovpiļs, Kuorsovys, Kruoslovys, Leivuona, Ludzys, Maltys, Preiļu, Rēzeknis, Varakļuonu, Viļānu i Zylupis. Otkon tyka maineits Latgolys uorejais rūbežs, partū ka Varakļuonu rajonā tyka īkļauti cīmi nu etnografiskuo Vydzemis nūvoda Modūnis apriņča, bet Atašīnis, Buntuku, Putneņu i Zalecu cīmus nu viesturiskuo Atašīnis pogosta davīnuoja Krystapiļs (Jākubpiļs) rajonam.

Puorkuortuojumi skuore vysus administrativuo īdalejuma sluoņus, najamūt vārā etnografiskūs nūvodu rūbežus. 1953. godā Greivys piļsātu, kas atsaroda etnografiskajā Sielejis nūvodā, davīnuoja ūtrā Daugovys krostā asūšajai Daugovpiļs piļsātai, kas atsaroda etnografiskajā Latgolys nūvodā. Da tuo Greivys piļsāta beja Greivys rajona centrs, tok piec tuos davīnuošonys Daugovpilei rajona centru nūsaceja Daugovpiļs piļsātā, tai Daugovpiļs palyka kai par Daugovpiļs, tai Greivys rajona centru.

1956. godā suocēs mozūs rajonu likvidacejis process. Latgolys teritorejā pyrmū likvidēja Varakļuonu rajonu i tuo teritoreju sadaleja storp Modūnis i Viļānu rajonim. Modūnis rajonam davīnuoja Borkovys i Meirānu cīmus, bet Atspuku, Dekšuoru, Murmastīnis, Stiernīnis, Upinīku i Varakļuonu cīmu davīnuoja Viļānu rajonam, tai daļu etnografiskuos Latgolys teritorejis īkļuove Vydzemē.

1959. gods īsazeimuoja ari ar 13 mozūs rajonu likvidaceju, tymā skaitā Latgolā likvidēja četrus mozūs rajonus. Likvidātuo Abrinis rajona Līpnys cīms puorguoja Olyuksnys rajona administrativajā īdalejumā (Vydzemis teritorejā), bet, likvidejūt Leivuona rajonu, teritoreju sadaleja storp Krystapiļs i Preiļu rajonu. Krystapiļs (vāluok Jākubpiļs) rajonam davīnuoja Leivuona piļsātu i Jersikys, Pēternīku, Rūžkolnu, Staris i Turku cīmi.

1962. goda beiguos nūtyka vairuokys nūzeimeigys administrativi teritorialys reformys, likvidejūt i apvīnojūt rajonus. Apvīnojūt Rēzeknis i Viļānu rajonu vīnā Rēzeknis rajonā, tyka veikti vairuoki byutiski administrativi teritorialī puorkuortuojumi, kuo rezultatā Murmastīnis cīmam davīnuoja daļu nu Varakļuonu piļsātys administrativuos teritorejis, i apvīnuotū teritoreju davīnuoja Modūnis rajonam (Vydzemē). Apvīnojūt Olyuksnys i Guļbinis rajonu, Līpnys cīmu davīnuoja Bolvu rajonam, bet, apvīnojūt Daugovpiļs i Īlyukstis rajonu, izveiduoja vīnu Daugovpiļs rajonu. Daugovpiļs rajonam davīnuoja vysu Īlyukstis rajona teritoreju. Preiļu rajonam nu Jākubpiļs rajona davīnuoja ari Leivuona piļsātu, Jersikys, Pēternīku, Rūžkolnu, Staris i Turku cīmus. Latgolys administrativī rūbeži otkon tyka maineiti.

1963. godā Daugovpiļs rajona Eļkšņu cīmu davīnuoja Jākubpiļs rajonam, Guļbinis rajona Muolupis cīmu (nu Vydzemis etnografiskuo nūvoda) davīnuoja Bolvu rajonam, bet Rēzeknis rajona Varakļuonu piļsātu i daļu Stiernīnis cīma davīnuoja Modūnis rajonam (Vydzemei), ūtru daļu Stiernīnis cīma teritorejis i Upinīku cīmu davīnuoja Preiļu rajonam.

1967. godā izveiduoja vairuokus jaunus rajonus. Latgolā jauni rajoni natyka veiduoti, tok, izveidojūt Olyuksnys rajonu, Līpnys i Muolupis cīmus nu Bolvu rajona davīnuoja tam. Izveidojūt Stučkys (Aizkrauklis) rajonu, tyka grūzeiti Jākubpiļs rajona robeži, nu Daugovpiļs rajona Jākubpiļs rajonam davīnuoja Asaris, Gārsenis, Rubinis i Slatis cīmus, kai ari Aknīstis piļsātcīmatu.

1967. godā izveiduotuo rajonu sistema izbeidze kulturviesturiskūs nūvodu administrativi teritorialuos izmainis, atseviškūs gadīņūs nūtyka rajonu rūbežu grūzeišona sovā storpā, tok izmainis beja nabyutiskys. Cīma padūmu apvīnuošona i rūbežu grūzeišona nūtyka gondreiž kotru godu pat da 1979. goda. 80. godūs ituos izmainis beja minimalys.

Latgolys administrativi teritorialais īdalejums atjaunuotajā Latvejis Republikā

Piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys 1990. goda majā, Ministru padūmei uzdeve izstruoduot lykumprojektu par administrativi teritorialuos īkuortys vaicuojumu izlemšonys kuorteibu. 1990. goda beiguos pījēme lāmumu cīmu Tautys Deputatu padūmis puorsaukt par pogostu Tautys Deputatu padūmem. 90. godu suokumā nūtyka ari atsevišku pogostu puorsaukšona.

1994. godā pījēme lykumu par pošvaļdeibom, kas beja kūpeigs vysa leimiņa pošvaļdeibom (rajonim, piļsātom i pogostim). Piec lykuma pījimšonys beja daudz diskuseju kai par rajona leimiņa pošvaļdeibu strukturalajom izmaiņom, tai par pogostu apvīnuošonys napīcīšameibu. Tyka modelāti vysaidi apsavīnuošonys modeli, izstruoduoti projekti, tok pošvaļdeibys ar reformu eistynuošonu nasasteidze, pošvaļdeibu administrativī rūbeži nasamaineja. Latgolys administrativuo teritoreja maineita natyka, tok godu symta izskaņā daži puorkuortuojumi nūtyka. 1998. godā apsavīnuoja Daugovpiļs rajona Demenis i Leidumnīku pogosti, palīkūt par Demenis pogostu i Ludzys rajona Nautrānu i Miglinīku pogosti, palīkūt par Nautrānu pogostu. Vīneiguo reforma, kas skuore rajonu robežus beja 1999. goda septembrī, kod grūzeja Ludzys i Rēzeknis rajona rūbežus, partū ka administrativū pīdareibu nu Ludzys iz Rēzeknis rajonu maineja apvīnuotais Nautrānu pogosts. Ari pyrmuo nūvodu reforma Latgolā beja 1999. gadā, kod izveiduoja Leivuona nūvodu, tok tys naskuore rajonu īdalejumu, tys beja pyrmais viestness nūvodu reformai, kas sovus apgrīzīņus ir uzjāmuse 21. godu symtā.

***

Kai 20. godu symtā puorsamainejuse Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda administrativī rūbeži, varim apsavērt itamā kartē, kurā nav paruodeitys tik 1919. goda izmainis, partū ka tūs myužs beja cīši eiss.

Padūmu okupacejis periodā vairuokys reizis maineiti augstuokuo leimiņa administrativi teritorialī rūbeži, tymā skaitā ari Latgolys regiona administrativais rūbežs. Daļa Latgolys etnografiskuo nūvoda īkļauta Vydzemē, bet Latgolys regionam davīnuotys Sielejis etnografiskuo nūvoda teritorejis. Ituos reformys ir mainejušys Latgolys konturu, tai vysaidi dati, kū apkūpoj, tymā skaitā statistikys dati par Latgolu seņ vairs naatspīgeļoj Latgolys etnografiskū nūvodu, bet administrativū īdalejumu – Latgolys regionu.