Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu šudiņdīnys da 7. apreļa Reigys muokslys telpā apsaverama muokslinīka Māra Čačkys da ituo leluokuo gleznīceibys i grafikys dorbu izstuode “Neirotaciņas”, tok tīpat natuoli, Reigys Svātuo Pītera bazneicā, da 15. marta vēļ var īspēt apmeklēt Osvalda Zvejsalnieka gleznīceibys izstuodi “Karalis un vilki”.

Māra Čačkys personalizstuode “Neirotaciņas”

Da 7. apreļa Reigys muokslys telpā apsaverama gleznīceibys i grafikys dorbu izstuode “Neirotaciņas”, kuruos autors ir muokslinīks i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra vadeituojs Māris Čačka. Kai viestej informaceja izstuožu zalis sātyslopā, itei ir da šam vierīneiguokuo autora personalizstuode ir stuosts par myusu uztverē pastuoveigai plyustūšū informacejis i tālu upi vys puortrauktu dūmu, darbeibu i vylynuojumu pasaulī.
 
“Munūs dorbūs ir vysnaīdūmuojamuokī dvēselis stuovūkli, kurūs komenteju cylvākus i situacejis. Sovā izteiksmē tei dreižuok ir dzeja, na proza, partū ka struodojūt es atsaslādzu nu pragmatisku aizdavumu i sekoju zemapziņai,” soka Māris Čačka. Izstuodis kuratore Inga Šteimane skaidroj, ka “”Neirotaciņas” ir liriski stilizāts jiedzīņs nu neirozynuotnis vuordineicys, kas veidoj saikni storp Māra Čačkys tālim i laikmeteigajim izaicynojumim – naaptveramū informacejis plyusmu”.
 
Ekspozicejai ir div dalis – gleznīceiba i grafika, tok pats autors pīļaun, ka vysi juo dorbi aktualizej grafiku: “Pyrma kaida laika es gribieju vysus sovus dorbus definēt kai grafiku. Ari tūs, kas ir iz audakla, partū ka, tūs veidojūt, izmontoju pajiemīņus, kurūs var attīcynuot iz grafiku, par pīmāru, monotipeju, gludspīdumu i cytus. Tok es izmontoju ari apzynuotai tehniski “napareizū”, par pīmāru, slapnu iz slapna voi izsleidiejumus.” Lelajā zalē eksponāti akrila sluoņūs veiduotī dorbi iz audakla, bet mozajā zalē – kongriva īspīdums iz papeira. Izstuodē apsaverami vaira kai sešdesmit dorbi.
 
Māris Čačka ir dzims 1976. godā Varakļuonūs. Dabuojs muokslys magistra gradu (2011) i pedagogejis zynuotņu doktora gradu (2009) Daugovpiļs Universitatē. Nu 2020. goda – Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra vadeituojs, pyrma tuo – programu direktors (2013–2020). Daugovpiļs Universitatis Muokslu katedrys vadeituojs (2006–2010) i programys “Datordizains” direktors (2004–2012). Voda Muokslu pedagogu apvīneibu (SIVIA) Daugovpilī. Ir Grafikys kamerys bīdrs. Sovus dorbus izstuoda nu 1997. goda Latvejā, Boltkrīvejā, Leitovā, Italejā, Zvīdrejā, Vuocejā, Ukrainā i Pūlejā. Sareikuojs vaira kai desmit personālizstuodis.
 
Sastdiņ, 19. februārī,15.00 stuņdēs sevkuram interesentam ir vareiba pīsadaleit sarunā ar muokslinīku Māri Čačku i kuratori Ingu Šteimani. Daleibu pasuokumā īspiejams dasaceit, rokstūt iz e-postu: makslastelpa@riga.lv. Īīšonys cena – izstuodis belets.

Osvalda Zvejsalnieka gleznīceibys izstuode “Karalis un vilki”

Da 15. marta Reigys Sv. Pītera bazneicā apsaverama “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2021. goda golvonuos bolvys sajiemieja Osvalda Zvejsalnieka gleznīceibys izstuode “Karalis un vilki”.

Viesturiski bolva izveiduota, kab gūdynuotu latvīšu gleznuotuoja Jāzepa Pīgožņa pīmiņu i myuža īguļdejumu Latvejis gleznīceibā i kab gleznīceibā turpynuotu atteisteit i popularizēt Latvejis ainovu, vīnuotu Latvejis golvyspiļsātys i nūvodu kulturys procesus. Septeitajā konkursa izstuodē, 2021. godā, golvonū bolvu sajēme gleznuotuojs Osvalds Zvejsalnieks.

Muokslinīka ekspoziceju lelā mārā veidoj dorbi, kas radeiti dobys studeju laikā dažaidūs plenerūs Latgolys nūvodūs, Lītovā, Spānejā.

Osvalds Zvejsalnieks 1971. godā beidzs Latvejis Muokslys akademeju i nu 1976. goda ir Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrs, struoduojs Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā, bejs Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, ir Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis profesors i vīna nu zynomuokuom personeibom Latgolys kulturys i sabīdryskajā dzeivē. 2019. godā sajiems “Boņuka” bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā.