Absorbēt dzejis sajiutu. Saruna ar tulkuotuoju Džeidu Vilu

Absorbēt dzejis sajiutu. Saruna ar tulkuotuoju Džeidu Vilu

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Pasasokūt tulkuotuojam i literarajam agentam Džeidam Vilam (Jayde Will) latgalīšu literaturys vuords izskaņ uorpus myusu vaļsts rūbežim. Jis angliski atdzejuojs Raibuo, Ligijis Purinašys i Ingridys Tāraudys dzejūļus, kas izdūti bilingvalajā antologejā “The Last Model/Pādejais modeļs”, i turpynoj itymā vierzīnī struoduot ari iz prīšku. Džeids ir amerikaņu literats, kurs dzeivoj Latvejā, muok vysys treis Baltejis vaļstu volūdys i vuicuos ari latgalīšu rokstu volūdu. Saprūt jis tū cīši labi – intervejā sarunuojam, ka es aizdūšu vaicuojumus latgaliski i gadīnī, ka kū nasaprass, maņ puorvaicuos. Taidu gadīņu praktiski nabeja.

Voi pīminit, kod pyrmūreiz esit sasaskuors ar latgalīšu volūdu voi izzynuojs par taidys eksistenci?

Konkreti, kod izzynuoju par latgalīšu volūdys eksistenci, es napīmiņu. Es jau zynuoju, ka taida ir, bet taišni pyrmuo saskarsme ar latgalīšu literaturu beja ar Raibuo dzeju. Jam beja dzejis kruojuma atkluošona Reigā, bārā “Bolderāja”. Es beju dzierdiejs par jū, tod vaira par jū skaiteju, izzynuoju ari par portalu Lakuga.lv i cytim dzejnīkim. Atkluošonys laikā mes īsapazynom. Maņ cīši patyka i pasuokums, i tys, kai jis skaiteja prīškā sovus dzejūļus. Tod jau beja dūma, ka varbyut varātu koč kū tulkuot. Skaidrs, ka tūlaik latgalīšu volūdā eisti nikuo namuocieju. Kai jau ar kotru volūdu, tys ir vīnkuorši process. Suoču pa lieneišam atdzejuot. Piec tam izzynuoju par Ligiju Purinašu, Oskaru Seikstu, Valentinu Lukaševiču, Annu Rancāni. Tod saprotu, ka “Kultūrzīmēs” (“Latvijas Avīzes” kulturys pīlykums – L.M.) bīži prezentej ari latgalīšu autorus. Tys beja lobs olūts, kur skaiteit koč kū jaunu nu latgalīšu autoru. Pyrma pusūtra goda “Valodu māja” reikuoja latgalīšu volūdys kursus. Tī beja vīna semestra kursi, kurūs vadeja Muora Mortuzāne-Muravska. Tys eistyn daudz paleidzēja, tulkojūt dzejūļus.

Es ari tikū pabeidžu tulkuot dažus paraugtulkuojumus nu Valentina Lukaševiča. Dorbs nūteik tuoļuok. Cerams, ka kaidreiz variešu pavadeit vaira laika Latgolā, kur varātu vaira dzierdēt volūdu. Naasu genijs, saprūtu, ka juoīgulda daudz laika i dorba, kab varātu saprast i runuot labi. Eipaši, runojūt par dzeju, ir juojiut volūda, tuos melodeja, kasdīnys volūda, cytaiž tulkuojumi nabyus cīši dabiski. Maņ juobyut tamā vaļstī voi regionā, lai varātu eistyn labi vuiceitīs.

Kas jius pīsaisteja taišni latgalīšu literaturys atdzejuošonai? Mes zinim, ka daudzim cylvākim, kas skaita i roksta latvīšu literarajā volūdā, reizem reakceja iz tekstim latgaliski ir “es nesaprotu”, “man grūti saprast”. Kas jius mudynuoja raudzeit saprast, i, kai radzu nu golarezultata, na tik raudzeit, tok ari labi saprast?

Es nazynu, ar tom volūdom vīnkuorši ir tai, ka īsapateik… Varbyut tī ir pyrmī īspaidi. Pīmiņu, ka gon ar leitovīšu volūdu, gon marīšu volūdu (tei ir moza sūmugru volūda, kurā runoj Krīvejā) maņ tai beja. Ite es redzieju Raibū, jis suoce skaiteit i maņ iz reizis īsapatyka.

Naseņ beju Latgolā, sasatyku ar Valentinu, Oskaru (Orlovu aba Raibū – L.M.) i Ligiju. Tymā runuošonys veidā ir koč kas taids meils. Ir koč kaidys atškireibys nu latvīšu volūdys, atsaškir melodeja. Koč kas tī ir. Bet, nui, tī beja pyrmī īspaidi ar Raibū, piec tam fantastiska sadarbeiba ar Ligiju.

Latgalīšu volūda nav boguota ar vuordineicom voi cytim paleigleidzeklim, kas varātu byut nūdereigi tulkuotuojam voi cylvākim, kas vuicuos volūdu. Kai jums guoja itamā ziņā? Kaidys beja gryuteibys i kai raudzejot tuos rysynuot?

Zyni, es pat šudiņ nu reita dūmuoju par tū, ka nav tok nikaidys vuordineicys. Zynu, ka eksistej puors gruomotys, tok eistineibā nikaidys myusu dīnu latgalīšu-latvīšu/latvīšu-latgalīšu vuordineicys nav, narunojūt par latgalīšu-angļu. Tys nūzeimoj, ka maņ, vysdreižuok, juosēd i juopīroksta sova. Tok es zynu, cik vajag dorba, kab byutu normala vuordineica. Taidu vuordineicu es naraksteišu, vīnkuorši sovu, kab daudzmoz zynuotu, kū kas nūzeimoj. Vēļ ari tys, ka dažaiduos Latgolys vītuos runoj atšķireigi. Ir juoatšifrej autora volūda. Bet cīši labi, ka es tulkoju dzeivus autorus, vysod varu jim pavaicuot. Tys ir lels pluss. Vysdreižuok, ka es niu nasuoktu tulkuot myrušu autoru tekstus, tys eistyn byutu izaicynuojums. Vyspuor izaicynuojums jau ir ari tulkuot dzeivus autorus. Tok jūs dorbus ir īspieja ari popularizēt uorzemēs. Navajag aizmierst klasikus, bet koč kū dareit var taišni ar myusu dīnu literaturu.

Jius jau stuostejot, ka pyrmais beja Raibīs, piec tam pasaruodeja interese ari par cytim autorim. Kai tei interese tyka da rezultata dzejis antologejis “The Last Model/Pādejais modeļs” formatā?

Platforma “Latvian Literature”, kur es struodoju par literarū agentu i tulkuotuoju, jau struoduoja ar izdevnīceibu “Francis Boutle Publishers”. Tei jau beja izdavuse Valta Ernštreita bilingvalu dzejis kruojumu lībiski i angliski “People like us/Seļļizt nemē mēg”. Izdevnīceibys specializaceja ir mozuos, minoritašu volūdys. Piec tuo kruojuma izīšonys izdevnīceiba gribēja vēļ koč kū nu latvīšu autorim izdūt. Es stuosteju par latgalīšu literaturu, ka ir lobys īspiejis tulkuot. Tod es pa drupeitei suoču jim syuteit Raibuo, Ligijis i ari Ingridys Tāraudys dzejūļus. Jūs vysu treis gruomotys beja izguojušys na reizē, tok nailgi cyta piec cytys. Atrodu ari Ingridys dzeju, i maņ cīši patyka tys haiku styls. Ka es sastuodu kaidu antologeju voi latvīšu autoru izlasi kaidam žurnalam, maņ pateik paruodeit uorzemnīkim literaturys dažaideibu, kab jī nadūmuotu, ka mums ir koč kaida vīndabeiga literatura. Maņ patyka, ka kotram nu treju autoru ir sovs styls.

Piec gruomotys izdūšonys mums pārņ vēļ beja kūpeigs pasuokums Skotejis leluokajā dzejis festivalā. Vyss, prūtams, nūtyka virtuali. Tys beja cīši forši. Ari Latvejā “The Last Model” beja medeju viereiba, tys mani īprīcynuoja. Es nazynuoju, kū gaideit nu Latvejis publikys, tok tū gruomotu skaiteja, par tū raksteja i runuoja. Tys beja pandemejis laiks, kod navarēja organizēt atkluošonys.

Niu tuoļuok struodojam ar Ligiju, byus “Women in translation” pasuokums (Amerikys PEN kluba organizāts pasuokums – L.M.). Tod jau redzēs. Ar tū izdevnīceibu pasauli vyss īt dīzgon lānai, tok ceru, ka niu mes brauksim iz gruomotu izstuodem Leipcigā, Londonā, Boloņā i cytur i varēsim atrast potencialūs izdeviejus ari latgalīšu autorim.

“The Last Model” maņ ruodejuos interesants divejūs aspektūs. Pyrmais, ka tys ir bilingvals izdevums. Ūtrais – kai saprūtu, tī dzejūli beja īprīšk napublicāti, navys jau nu autoru kruojumu. Voi tys beja izdevnīceibys uzstuodiejums?

Nui, tys guoja nu izdevnīceibys pusis – kab tī vysi dzejūli byutu napublicāti voi vysmoz nabyutu publicāti vīnā gruomotā. Dūmoju, ka tys beja labi, partū ka Latvejis publikai tei ir kai atseviška gruomota latgaliski. Vairums nu tūs dzejūļu vyspuor nabeja nikur publicāti – ni internetā, ni gruomotā. Beja ari dūma, ka tei varātu byut kai atseviška gruomota latgaliski runojūšim cylvākim, tok beja problema ar gruomotu veikalim. Var nūpierkt internetā nu izdevnīceibys, Reigā beja vareiba nūpierkt veikalā “Robert’s Books”, i tei beja vīneiguo vīta. Pi mane vēļ ir eksemplari, ka kaids grib nūpierkt.

Es, prūtams, gribieju, kab tei gruomota byutu daīmama. Ir gryuši puordūt gruomotu veikalim tulkuotuos latvīšu autoru gruomotys voi ari jī nagrib jimt daudz. Žāļ, ka niu jau ir tik daudz tulkuojumu, tok jī navar atrast gruomatneicys. Dūmoju, ka turistim Reigā, Latvejā, tys interesātu. Es ari pats asmu vīns nu tūs cylvāku, kas, braucūt iz Pragu voi Varšavu, pierk pūļu voi čehu autoru dorbus. Tai jau ari cylvākim pasaruoda interese par literaturu.

Voi uorpus Latvejis, popularizejūt literaturu storptautyski, ir jiutama atškireiba, voi konkretais dorbs ir latgaliski voi latvīšu literarajā volūdā?

Dūmoju, ka myusu vaļstei kai taidai ir juoīgulda cīši daudz dorba, partū ka daudzi par mums nazyna. Tys atsatīc kai iz latvīšu, tai latgalīšu autorim. Kai vaļsts mes asam taida nazynoma. Vysod soku, ka tys ir taipat kai pyrma 30 godu, kod nivīns nazynuoja par zvīdru i dāņu filmu industreju, skandinavu filmom. Niu vysi zyna, kas ir režisors Larss fon Trīrs, akters Mads Mikelsens. Tok jī 30 godu laikā īguļdeja miļjonus, kab jūs filmu industreja byutu radzama. Es skaitu, ka mums vajag tū dareit. Na tik literaturā, bet vysuos nūzarēs. Tod varbyut vaira nabyus vaicuojumu, kas ir Latveja i kur tei atsarūn. Niu mes doram itū dorbu. Pa manim, koč kaidā ziņā tys jau ir izadevs. “Mātes piens” beja dīzgon radzama gruomota, par tū dīzgon daudz raksteja uorzemu presē, tū tulkuoja daudzuos volūduos. Ir juostruodoj iz prīšku.

Kaida vyspuor ir literaruo agenta kasdīna? Tei nūteikti nav tei profeseja, kuruos dorbu vysi cīši labi puorzynoj i saprūt.

Asam treis literarī agenti: es, Vilis Kasims i Žanete Vēvere-Paskvalini. Mes platformā “Latvian Literature” suocem struoduot 2016. godā – braukt iz gruomotu izstuodem, pīsadaleit izdevieju vizeitēs, kuruos mes reikojam. Mes meklejam uorzemu izdeviejus, medejus, žurnalus, kab varātu eksportēt latvīšu literaturu. Muns kasdīnys dorbs ir byut kontaktūs ar izdeviejim, raksteit jim e-viestulis, meklēt jaunus izdeviejus, īsaisteit dorbā tulkuotuojus. Es struodoju ari ar cytom volūdom, tulkoju nu leitovīšu, igauņu, vuocu. Niu varbyut mozuok, daudz laika aizīt dorbam ar aktualajim projektim. Cikom ar vysim sasazynoj, roksti viestulis i tai tuoļuok, tai vysa dīna paīt. Vēļ muns dorbs ir ari skaiteišona, kab zynuotu, kas nūteik Latvejā. Raugu skaiteit jaunizdūtuos gruomotys. Taids apmāram ir muns dorbs.

Par skaiteišonu byus ari muni pādejī vaicuojumi. Kū vēļ asat skaitejs nu latgalīšu autorim, kas varbyut jums ruodīs taids īvīreibys cīneigs? Varbyut jius grybātu vēļ kū puortulkuot? I varbyut tei varātu byut ari proza, na tik dzeja?

Niu es puorsvorā skaitu dzeju, partū ka es tū spieju. Dūmoju, ka vaira vajadzātu skaiteit ari prozu, tok tys pajam vaira laika. Niu maņ iz golda stuov Oskara Seiksta kruojums, Marijis Dzeislys, Inetys Atpilis-Juganis gruomotys. Eistineibā cīši daudz ir izguojs pādejā laikā, i tys prīcynoj. Es ari dzeju vysuos volūduos skaitu dīzgon lānai – leidz divdesmit dzejūlim, kab varātu absorbēt tū sajiutu. Nagribu vīgli skrīt iz prīšku ar dzejis kruojumim. Bīži ir, ka skaiti dreiži, bet piec tam aizmiersti i vyspuor napīmini, par kū beja tei gruomota. Kab es saprostu, voi varātu nu kruojuma kū tulkuot, maņ vajag skaiteit nasteidzeigai. Maņ plauktā stuov ari Sandrys Ūdris gruomota, tok, kai saceju, niu vaira nūsadorboju ar dzeju. Varbyut iz prīšku skaiteišu vaira ari prozu. Tok skaiteišonys ryndā stuov ari latvīšu autori, vajag veļteit laiku ari jim.