Roksta autore: Amanda Anusāne

Nav švuorbu, ka ļauds jau nu seneju laiku ir jāguši na viņ dzeivuot itai šaļtei, bet vysod ir gribiejuši ar acs kakteņu īsavērt ari tymā, kū atness reitdīna. Nav ari juosašvuorboj, ka taidā veidā asam īmontuojuši cyts mozuoku, cyts leluoku, nu kaidu nabejs ticiešonu zababonim. Varbyut nav švaki, ka kotrai paruodeibai ir kaida lykumsakareiba, i ka varim justīs drūšeibā, kod treis reizis puoršpļaunam par placu, bet tymā pošā laikā maņ ir apnics kotru reizi uzatraukt par izbyrušu suoli.

Nu 1940.–1941. goda, kod pyrmū reizi izdūti 36 790 Pētera Šmita apkūpuotī latvīšu tautys ticiejumi, paguojs lobs laiks. Nu pošu ticiejumu pyrmasuokumu – vēļ dyžan vaira. Pyrma gavieņa laika roduos gribiešona īpasazeit ar dažim Aizgavieņa ticiejumim i pasavērt iz tim ar myusdīnu cylvāka acim.

Mozai atkuopei: Aizgavieni (aba Meteņus) svietej septenis nedelis pyrma Lendīnis, i tī ir vīni nu ļusteiguokūs latvīšu godskuortu svātku, kas paguoniskajā tradicejā simbolizej pavasara tyvuošonūs, a katuoliskajā pasaulī ir pādejuo šaļts, kod pyrma gavieņa laika grūžus dreikst palaist valeiguok. Itymūs svātkūs daudz ād galis i myltu iedīņu, ļustej, brauc ar rogovom i pādejū dīnu (da cyta rudiņa) īt čyguonūs. Vaira par Aizgavieni var puorskaiteit ITE.

“Aizgavienī vajag ēst 12 reizis, tod gavieni variešūt drūši izturēt.” (Aizgavēņu bļiņas. “Rīts”, Nr. 56 (25.02.1936))

Dūmoju, ka ite uztura specialistim byutu, kū pasaceit. Es pat narunuošu par tū, ka tik daudz ēst nimoz nav veseleigi, bet kai jī varēja ticēt, ka vīnā dīnā var paēst 40 dīnu iz prīšku? Juoatzeist, ka vegani godim ilgi ar trejom iedīņreizem dīnā teiri labi var iztikt bez pīna i galis. Myusdīnuos Aizgavieņs varātum sauktīs “grākuošonys dīna” (pasaulī tū pazeist kai cheet day), a pats gaviens kai “sabalansāts uzturs”.

“Kas Aizgavieņa laikā struodoj, tam dakreit vysaida slimeiba i taipat iz rūku i byuda aug vuots. Nikod navajag Aizgavienī struoduot, vysod byusi vasals, nikaida slimeiba tevi nasagius.” (V. Podis, Rēzekne)

Myusdīnuos daudzim svātdīne jau ir tykuse par dorbadīnu, pi vysa, ka kaidam itū minēsi kai attaisnuojumu nastruoduošonai, tod dreižuok tiksi nūsaukts par slaistu. Runojūt par slimeibu, tū nu jau mes cīši labi zynim, ka slimeibu vari sagiut jebkur i jebkod. Dūmoju, ka pyrmuo slimeiba, kas pošam aizgavātuojam piec tik lelys izaieššonys dasamete, beja vādarsuopis.

“Ja Aizgavieņa vokarā kaidam pi golda nav ānys, tod tys vaira nanūdzeivuos da cyta Aizgavieņa.” (V. Arbidāns, Latgale)

Itys ticiejums dažam radeitu pamateigu trauksmi, i cylvāki beitūs īt pi golda. Dūmoju, ka myusdīnuos itū varātum izskaidruot kotrs, kuram ir koč nalelys zynuošonys fizikā. Lai voi kai, ruodīs, ka seņuok cylvākim vajadzēja stypruokus nervus, kab tyktum puori daudzajom ticiejumu brīsmem.

“Aizgavienī juosalaiž nu kolna ar raguteņom, lai gari lyni aug.” (A. Zālīte, Bērzpils)

Jemūt vārā straujuos klimata puormainis, vysabīžuok itymā laikā snīga vaira nimoz nav, vysmoz taida, kas ļautu braukt nu kolna ar rogovom. Tys ari izskaidroj, par kū ratais niu brauc ar rogovom nu kolna – lynus jau tikpat kai vaira naaudzej, i kaids tod tolks laistīs ar rogovom?

“Aizgavienī meitom juolīk blīns zemē i juolaiž suņs kluot, kurys blīni pyrmū pagius, tei pyrmuo apsaprecēs.” (Aizgavēņu bļiņas. “Rīts”, Nr.56 (25.02.1936))

Miniešu vairuokys lītys. Vysa pyrma, apsprīst cytu cylvāku saimis stuovūkli myusdīnuos ir dīzgon napīkluojeigai. Pa ūtram, iedīni pa zemi namātoj. Treškuort, daudzi izavielej naēst blīņus, jo tys nav cīši veseleigai. Catūrtkuort, ari suni baruot ar blīnim navajadzātu, i nadūmoju, ka kurs kotrs suns āstu blīņus, kod ir “Chappy”.

“Aizgavieņa dīnā kotrā ziņā ir juoād trakni galis iedīni. Daža nabadzeigi cylvāki ar lelom gryuteibom meklej naudu i pierk gaļu. Iz Leldīni tei nav lela līta, ka nav galis, nu Aizgavienī tai juobyut goldā kotrā ziņā”. (Mackēviča-Saulīte, Preili)

Pajimt mudrū kreditu, kab iz Aizgavieni nūpierktu catūrtdaļu syvāna? Par kū i nā?

Taidi itī šudiņdīnys, Aizgavieņa, ticiejumi i reiceibys. A pyrmais gadīņs, kod es suoču apšaubeit ticiejumu patīsumu, beja, kod navarieju sagaideit Lendīnis svieteibu, i mama saceja, ka bārni jau var īēst gaļu, nikas troks nabyus – tū tik maņ i vajadzēja dzierdēt! Navaru nūlīgt, ka es iz pasauli nasaveru caur muoņu prizmu i naasu montuojuse “seņču gudreibys”, vys tik izavieleju lobuok ticēt zynuotnei i faktim.

Tikū pakaseju dagunu, hmm, ruodīs, ka byus jauna ziņa…