Stuosta autore: Aelita Andrejeva

Školuotuojis Aelitys Andrejevys stuosts par itū laiku i tuo nūtykumim. Stuosta autore soka: “Itymā laikā, kod slimeibys i namīri īguojušs daudzu ļaužu ustobuos, rūnās puordūmys par tū, parkū tai nūteik. Slimeibys, vaidi, sovstarpejuos nasasaprasšonys i naprasme voi nagribiešona uzklauseit ūtru… Kai iz ituo laika problemom verās pīaugušī, kū par tū dūmoj bārni? Na vysuos saimēs vacuoki par itaidom temom runoj ar sovim bārnim.”

Vaidi

Vysi jau sātā. Dīnys dorbi padareiti, vakarenis paāstys. Kai vysod vokorā saime sasapuļcej lelajā ustobā, kab puorrunuotu, kai paguojuse dīna, kū planavoj dareit reit.

Itūreiz ustobā stuov taids sovaids klusums. Mama nazkū čukst tētei ausī, kliepī šyupojūt mozū bruoleiti, tēte nanūlaiž skatīni nu telefona. Dzeds, ik pa laikam izsvīžūt aci televizoram, skaita vītejū avīzi. Es tīpat ustobys vydā iz greidys nu lego kluceišu taisu miļzeigu tūrni.

– Suocīs kars! Vaidi! Vysim veirīšim, kam ir nu 18 leidz 43 godim, juobyut gotovim īt sorguot i aizstuovēt sovu zemi! – nu televizora ekrana atskaņ kai zibiņa spierīņs nu gaišu dabasu.

Dzeds nūsvīž iz greidys nadalaseitū avīzi, nu sovys meitys rūku pajem kliepī aizmygušū unuceņu, pīspīž jū pi sirds, sakuortoj iz actenis sašļukušū capureiti i ītyn dečā tai, ka redzīs viņ juo mozais, sorkoneigais dagunteņš.

– Vēļ moz tuo, ka viruss puorjiems pasauli? – jis nūsoka, verūtīs puormejus iz unuceni i iz sovys sīvys fotografeju, kas nūlykta tīpat pi televizora.

Televizora ekranā ruoda bruņutehniku, saunamūs, karaveirus, sabrukušys sātys, iz īlom izsvaideitys montys, ašni, osorys i cylvāku sejis, kuruos var izlaseit tikai vīnu:
“PARKŪ?”

– Viruss pajēme cik daudzi ļaužu… Jis naškiruoja ni boguotūs, ni nabogūs, ni vacūs, ni jaunūs… I munu sīveņu pajēme! Pats kai caur odotys aci izleidu! Slimeibys, nuove! Kū vēļ myusim byus juopīdzeivoj? – otkon pasaverūt iz babys fotografeju, nūsoka dzeds, pieški suocūt kuosēt cik stypri, ka mama pajem mozū pi seve.

Jau paguojs gods nu tuos dīnys, kod vysa saime nūkēre virusu. Babai tyka vysvaira. Jei nūmyra slimineicā. Dzeds da šuo laika kuosej i soka, ka najiut ni smuorda, ni garšu…

– Dzed, kas ir vaidi? I kas ir nuove? – es vaicoju, pīsaspīžūt pi dzeda.

Dzeda acs speid. Navaru saprast, jis ir biedeigs, dūmeigs voi dusmeigs. Taida sajiuta, ka jis par vaidim i nuovi zyna daudz vairuok, kai grib kam stuosteit.

– Pasauļs sajucs pruotā!
Voi cylvāki vairs naprūt sovā storpā sasarunuot? Voi jī nav dzierdiejuši vuordus KOMPROMISS i SADARBEIBA?
Cytim gribīs vaira, kai jim ir! Cyti otkon nagrib pīļaut, ka pādejū atjem. Tai ir bejs vysod, viņ nasaprūtu, kai itymūs laikūs kas taids vyspuor ir īspiejams?
Ar blisem? Ar spridzeklim? Kai senejūs laikūs?
Lai augstī kungi karoj sovā storpā! Parkū vysā juoījauc parostī ļauds?
Voi cylvāka dzeivei ir cik moza vierteiba? – dzeds pi seve bubinej.

Sarunai pīsavīnoj tēte:

– Bierneņ, vaidi vysod ir bejs,
ir
i byus nazkas brīsmeigs!

Tys nav lobuokais konfliktu rysynuošonys veids!
Vīni uzbryuk, cyti aizastuovīs. Na ar vuordim, ar spāku!
Pareizi dzeds soka, ka vajag RUNUOT i raudzeit vysu nūkuortuot mīreigā sarunu ceļā!

Vaidūs ļauds mierst na nu slimeibu, na nu vacuma, jī mierst nu to, ka tai sasagoda… Izsprydzynoj sātu, i nav vairs nivīna…
Mierst mozi bārni, jaunīši, pīaugušī i veceiši. Vysi…, kas goduos ceļā…

Kas īt uzbrukumā? Karaveiri! Tī ir jauni puiši, kam vēļ eisti buorda nav izauguse. Karaveiri tagad ir i pavysam jaunys sīvītis. Jī īt tī, kur jim pasoka i dora tū, kū pavielej.
Voi jī poši var kū izlemt? Juouzbryuk? Kam i deļkuo?
Dzeiveibys izdzīst…

Cyta līta, ka ir juoaizstuov sova saime i zeme! Tod gon, lai pasorguotu sovejūs, i es byutu gotovs atdūt sovu dzeiveibu!
Vīns puiss, aizsorgojūt sovu dzymtū piļsātu, uzsprydzynuoja tyltu.
Pats guoja būjā… Lai cyti dzeivuotu!

Nuove gon ir naizbāgama. Mes nivīns navarim zynuot, kod byus laiks aizīt… Cylvāks atīt, lai piec tam aizītu, taids ir dzeivis aplis.
Bet cylvāka dzeiveibai NAV juoizdzīst VAIDŪS!
Grybātūs nūdzeivuot dzeivi leidz siermam vacumam i atstuot aiz seve daudzi padareitūs dorbu!

Televizorā īsaslādz reklama. Reklamej nazkaidys dasys. Navaru saprast, kaids sakars tikū izsaceitajam paziņuojumam par vaidim ar dasom…

*

Šudiņ školā dzierdieju, ka pasaulī nu virusa jau nūmyruši vaira nakai 5 miļjoni cylvāku.

Kod tys apsastuos?
Šudiņ ir i vaidūs nūmyrušī… Cik daudz? Vēļ nav saskaiteits…

Klasē mes niu asam tikai pīci. Puorejī slymoj…
Izaver, ka viruss grib īleist kotrā nu myusu…

Maņ i munai draudzinei slymuošona paguoja pavysam mīreigi. Divejis dīnys beja temperatura, i vyss. Nikaidu vairs nalobu sajiutu! Vīnam klasis puišam gon sātā beja juopalīk vaira nakai mienesi, i da šuo laika vēļ ik pa breižam jis īsakuosej! Bet ir i taidi, kuri slymoj jau ūtrū i trešū reizi…

Muna baba nu virusa nūmyra… Suokumā vēļ beja cereiba, ka paliks lobuok. Napalyka…

Zynu, ka dzeive NAV PUOSOKA…
Zynu, ka na vysod byus tikai sauleite…
Zynu, ka nabyus tikai prīceigys dīnys…

Tai gribīs dūmuot, ka tī, kas pošlaik slymoj, dreiži otkon byus vasali!
Tai gribīs cerēt, ka vairs nabyus paziņuojumu par myrušīm nu virusu i spruodzīņu!
Tai gribīs redzēt, ka vysi ir laimeigi!
Tai gribīs dzierdēt, ka vysā pasaulī volda MĪRS!

Maņ golvā vysu dīnu skaņ vaicuojums: “Voi viruss i vaidi nav vīns ūtram rodi?”

*

Vokorā ustobā NAV īslāgts televizors.  

Mama, īdaguse sveceiti, kluseitem skaita:

– Lai svecis līsmeņa spūži speid tim, kas nasagaideja itū dīnu!
Lai veseleiba tim, kas ir slymi!
Lai spāks tim, kas kaidu pazaudēja!
Lai pruots tim, kas volda par pasauli!