Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), pīsadolūt Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdei, ir apstyprynuojuse 258 Latgolys kongresa delegatus, informej kongresa dorba grupys puorstuove Maija Upeniece.

Nu 258 delegatu leluokū puorstuovnīceibu veidoj dzeivuotuoji – 92, puorstuovi nu piļsūniskūs organizaceju – 49, izgleiteibys īstuožu – 38, uzjiemieju vidis – 34, pošvaļdeibu – 22. Bazneicys, diasporys, viesturiskūs zemu i organizātuoju puorstuovu ir 12, bet organizātuoju – 11. Kongresam pīsasacejs 40 klauseituoju.

Kongresa zynuotniskajai daļai ir pīsaceiti 25 ziņuojumi (30 referenti). Īsyuteituos tezis pamatā aktualizej izgleiteibys, volūdys i ekonomiskūs vaicuojumus.

Kai jau ziņuots, 28. aprelī Rēzeknis Tehnologeju akademejā dorbs nūtiks četruos paraleluos tematiskuos jūmuos: latgalistika, izgleiteiba i volūda (divejis sekcejis), ekonomiskī procesi i uzjiemiejdarbeiba (obejis jūmys kūpā) i tīslītys, drūšeiba, viesture. Tamā pošā dīnā akademiskuos i profesionaluos sferys ekspertu diskusejis nūslēgs četrys prezentacejis, ruodūt pietnīceibys rezultatu konkretūs izstruodēs i pakolpuojumūs.

• Akademiks, arheologs Jurs Urtāns (Latvejis Kulturys akademeja) viesteis par unikalu i Latgolys kulturviesturi aktivam turismam veicynūšu faktu, tik juoatrūn pareizuos padūšonys formys. Četru godu laikā Latgolā ir atrosti 49 jauni piļskolni. Profesors gatavej jaunu izdavumu par piļskolnu viesturi, atkluošonys i vuorda dūšonys prīcu.

• Diāna Apele (Rēzeknis Tehnologeju akademeja) sadarbeibā ar Valentinu Siņakovu (Daugovpiļs Byuvnīceibys tehnikums) i žurnalisti Marutu Latkovsku ir sagatavejušys atkuortuotai izdūšonai izcyluos kulinaris Antoninys Masiļūnis povuoru gruomotu. Gruomotys receptis ir labi paruodejušys sevi Latgolys kulinarajā montuojumā, niule byus vareiba 1992. goda pyrmū i latgaliski vīneigū povuoru gruomotu īraudzeit ari myusu dīnu audzei.

• Rēzeknis Tehnologeju akademejis docātuoju i studentu, tymā skaitā absolventu, kūpeigā dorbā ir sagataveits izdavums bārnim i pyrmsškolai. Dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis “Burtu vuoceleite” ir sajāmuse puordūmuotu muokslinīciskū nūformiejumu (Ieva Širiņa) i tagad meklej sova mozuo skaiteituoja, kab īinteresēt jū skaiteitprasmis (laseitprasmis) breineibai. Ar gruomotys muokslinīciskū koncepceju īpazeistynuos asociātuo profesore Aina Strode.

• Lūznovys muižys puorvaļdneica Iveta Balčūne stuosteis par muižu montuojuma lelū lūmu tradiceju izglobuošonā i taisnū sakaru ar konkretys geografiskuos vītys dzeivis kvalitatis ceļšonūs. Aplīcynuojumam tiks ruodeita Lūznovys i Lelbornis  muižu dzeive myusu dīnuos.

Itamā šaļtī teik saskaņuota programa, kurā akcents ir lykts iz zynuošonu puornesšonys i praktyskuos lūmys palelynuošonys latgalīšu volūdys sistematiskuma nūstyprynuošonā izgleiteibys procesā, volūdys styprynuošonā informativajā, digitalajā i plašsazinis leidzekļu telpā, vaļsts puorvaļdis izlobuošonā i drūšeibys styprynuošonā, taipat konkretu tautsaimnīcisku prīšklykumu izviersšonai regiona, vaļsts i Eiropys kontekstā. Tys zeimoj, ka kluot pi ziņuotuoju, kas jau ir pīsasacejuši, byus aicynuotī eksperti, kas stuosteis par sovu pīredzi praktisku vaicuojumu rysynuošonā.

Nūtykumi Ukrainā ir drupeit aizkaviejuši kongresa planuošonu, tymā pošā laikā rūsynuojuši izveiduot vysmoz divejus paneļus, kur pamattema byus drūseibys i informativuos telpys vaicuojumi, tymā skaitā viestejumi i medeju platformys taišni mozuokumtauteibu cylvākim pīrūbežā.

Tyvuokā laikā plotuok pasaruodeis kongresa programa i tiks aicynuoti pīsasaceit plašsazinis leidzekļu puorstuovi.

Aktualuo informaceja par Latgolys kongresu: www.latgolyskongress.lv