Roksta autors: Jānis Kronis, teatra trupys KVADRIFRONS akters

Suokšu ar tū, ka itei pavysam nūteikti nav recenzeja, maņ nav ni pīredzis, ni vajadzeigūs zynuošonu, kab itū varātu saukt par recenzeju. Dreižuok tī ir Reigys latgalīša īspaidi i puordūmys piec Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2021” ceremonejis nūsavieršonys.

Ūtra līta, kū vystik pasaceišu – ir dīzgon gryuši dūmuot i raksteit, partū ka pakausī napuortraukti sēd Kremļa eistynuotais vuojpruots Ukrainā. Tok kaids muns kolegis saceja, ka mums juoturpynoj struoduot na partū, ka mums vīnolga, bet partū, ka tai mes vysmoz nasajuksim pruotā. Partū dasasādu pi televizejis ekrana i drupeit svineigā i pacyluotā nūskaņuojumā vāruoju, kai “Boņuki” teik pi sovu jaunūs eipašnīku.

Juosoka, ka ceremonejis organizatori atsaroda naapskaužamā situacejā. Partū ka izbēgt nu apleik asūšuo konteksta nav īspiejams, tok puorstruoduot vysu ceremoneju, vystycamuok, vaira nabeja ni laika, ni leidzekļu. Īspiejams, itys faktors izskaidroj tū, parkū piec pasuokuma navaru saceit, ka tys ir lobuokais, kas ar mani nūtics.

Ka veramēs iz pasuokumu kūpumā, tod var saceit, ka tys veiduots gūdeigai i profesionalai. Piec idejis, vyss ir sovuos vītuos. Miļzeigi, skaisti burbuli, Dekšuoru speidaklys Juoņs Skutelis, aizraunūši muzykali prīšknasumi. Klasiska, labi režisāta ceremoneja, bet (īspiejams, beja i napamaneju), pa manim, iztryuka caurveju motiva, savīnuojūša elementa, kas saslāgtu vysu kūpā. Suokumā tyka dasaceita burbuļu tema, tok burbuli palyka tik burbuli i, kai jau burbuli dora, pagaisa. I pieški par motivu palyka bolvu padevieju i sajiemieju runys, kuruos pošsaprūtamai i naizbāgamai beja īkļauti atbolsta vuordi Ukrainai. Itys motivs vynuos cauri vysam vokoram. I munā golvā roduos disonaņse. Es radzu, ka vysi gosti ar sovom dūmom ir kai iz vītys GORĀ, tai Ukrainā, tok ceremonejis veiduotuoji fiziski nav paspiejuši nūreagēt. Tys nav puormatums, partū ka natycu, ka pasuokuma režisors Juris Jonelis koč mozuokajā veidā byutu spiejs apturēt krīvu armejis ībrukumu Ukrainā, tok sovaiduo sajiuta, ka Putina eistynuotais mūrgs ir nūignorāts, tik i tai palyka. Nabyut nadūmoju, ka vysa ceremoneja beja juopuorvierš par atbolsta pasuokumu Ukrainai siereiguos notuos, nā. Tok pīminēt nūtikšonys Ukrainā byutu bejs tik pošsaprūtamai.

Vīna cyta līta, kū režisors vys varēja ītekmēt ir tys, kaidā volūdā ceremonejis vadeituojs runoj. Partū ka saceišu atkluotai – mani mulsynuoja tys, ka Juoņs Skutelis vīnā šaļtī runoj latgaliski, bet cytā pieški puorsaslādz iz latvīšu volūdu i tikpat pieški teikuma vydā otkon suoc runuot latgaliski. Vys tik gribiejuos konsekveņci itymā vaicuojumā. Tys, ka Juoņs Skutelis byutu runuojs latviski, napadareitu pasuokumu nalobuoku, taipat tys automatiski napalyktu lobuoks, ka runuotu tik latgaliski, itys fakts vīnkuorši naradeitu nikaidu līku vaicuojumu.

Runojūt par latgalīšu volūdu, verūtīs dagivu sevi pi dūmys, ka prīcojūs par tū, cik dažaidi bolvu padevieji i sajiemieji runoj latgaliski. Munā pruotā tys tik vēļ vīnu reizi aplīcynoj, ka latgalīšu volūda ir volūda, na dialekts.

Tok, nasaverūt iz munu div ībiļžu, pa manim, pasuokuma organizatorim izadeve radeit gaišus i syltus svātkus kai latgalīšim, tai čyulim. Cytaižuok es naspieju izskaidruot tū, ka šaļtī, kod tyka paziņuoti “Boņuka” sajiemieji, maņ par mīsu skrieja skudrenis. Pylnys ar lepnuma izjiutu, nasaverūt iz tuo, ka leluokū daļu uzvarātuoju nazynu personeigai. I koč kaidā ziņā maņ ruodīs, ka “Boņuks” ir taišni par tū. Par tū, ka lepojamīs ar latgaliskū kulturu, ka tei nav tik nalels pykuceits kūpejā Latvejis kulturys telpā. Ka tei palīk par pošpīteikamu sastuovdaļu, bez kuruos nav īdūmuojami Latvejis kulturys vaibsti. 

I ceru, ka ar kotru jaunu “Boņuku” nu mane tiks aizslauceita na puoruok pozitivuo izjiuta, ka itūšaļt Latgolys kultura koč kaidā ziņā bolstuos iz nalelys sauveitis cīši apjiemeigu, talanteigu, inteligentu cylvāku. Es cīši ceru, ka muns beidzamais nūvāruojums ir greizs i itaidu cylvāku ir daudz vaira. Tok, ka tai eistyn ir, asu puorlīcynuots, ka “Boņuka” bolvys tradiceja piec kaida laika pīruodeis, cik glupai asu dūmuojs, i tuos padūšonys nūzeimeigums paliks par tikpat svareigu i naapstreidamu aksiomu kai tys, ka zyrgs ir uotruoks par mašynu.

_____

Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2021” var izzynuot ITE.